Grāfu Plāteru pils parks Krāslavā veidots 18. gadsimta vidū Daugavas senkrasta nogāzē kā romantisks ainavu parks ar svešzemju koku un krūmu stādījumiem, kāpnēm, skatu perspektīvām, un mākslīgi veidotu grotu un dīķi, ar pils parka teritoriju iepazīstina Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja speciālists Eduards Danovskis.
Krāslavas pils barokālais dārzs tāpat kā Rīgas Cara dārzs bija tā sauktais publiskais dārzs, kas bija pieejams visiem brīvajiem pilsētniekiem, kas tolaik bija nozīmīgs un ļoti progresīvs jaunums. Šodien 14 hektāru platībā pils parka teritorijā uzbūvēta luterāņu baznīca, kultūras nams, kādreizējā augļu dārza vietā ierīkots stadions, tepat ir arī jaunais tenisa korts. Zudušas vairākas parka celtnes, siltumnīca, saimniecības ēka, stāsta Danovskis.
"Piemēram, šeit ir tāds liepu aplis, dokumentos stāv rakstīts, ka tur bijis tējas namiņš. Savukārt tur, kur tagad ir skatu laukums, agrāk bijusi oranžērija, kur auga banānpalmas, ananasi.”
Lai varētu plānot tālāku parka attīstību, pērn veikta Krāslavas pils parka izpēte.
Kā stāsta Krāslavas novada ainavu arhitekte Dzintra Skutele, izpēti veica pieredzējusī parku vēsturiskās ainavas speciāliste Ilze Māra Janelis, un tās ietvaros veikta koku un krūmu inventarizācija, izstrādāts informatīvs apraksts par ievērojamākajiem parka kokaugiem un arī prioritāri zāģējamo koku plāns.
"Mēs veicām bīstamo koku izzāģēšanu un to vietā stādīsim jaunus kokus un krūmus. Stādīsim melnās priedes, ledebūra lapegles, Sibīriju ciedru priedes, zemās mandeles, Eiropas segliņus, Alpu jāņogas, Amūras ceriņus, Ungārijas ceriņus, matainos ceriņus, arī rozes.”
Interesanti, ka grāfu Plāteru laikā Krāslavā tika audzēti arī fazāni, un, meklējot idejas jaunu vides objektu izveidei Krāslavas pils kompleksa teritorijā, pašvaldība izsludināja radošo risinājumu konkursu, kurā tika gaidītas jebkuras improvizācijas par tēmu “Fazānu atgriešanās Krāslavas parkā”, stāsta Krāslavas Attīstības nodaļas vadītāja Ināra Dzalbe.
"Tas ir vēsturisks fakts, ka kādu brīdi grāfu Plāteru laikā tika audzēti fazāni, netālu bija arī fazānu audzētava, kuras kopējs bija ataicināts no Vācijas, un fazānus audzēja arī sūtīšanai Krievijas imperatoriem.
Izsludinājām mazu ideju konkursu – improvizācijas par to, kādu mēs varētu veidot šo stāstu par fazāniem. Iespējams, tie varētu būt ziedu fazāni vai kas pamatīgāks.”
Ideju iesniegšanas termiņš ir beidzies, un tuvākajā laikā tiks izvērtēts, kuras no iecerēm iespējams īstenot.
