Kubas galvaspilsēta ir Havana, un pirms to apceļot uz savu roku, ceļotāja Renāte Bula ar draugiem rūpīgi iepazinās ar citu cilvēku pieredzi. Viņa uzsver, ka Kubā nav interneta, tāpēc ceļojumu vēlams izplānot pirms ierašanās.
Kubas valdošā režīma un padomju laika noskaņu izbaudījis ir arī mākslinieks Vilipsōns. „Tā garša ir tajā, ka tu ej pa tām mazajām ieliņām un ieraugi tirgū kaut kādas olas, vai kaut kādu beigtu gaļu. Es nezinu, kas viņš [dzīvnieks] ir bijis. Bet tad, kad viņš ir beigts, tad izskatās nožēlojami - aplipis ar mušām...” novērojis mākslinieks.
Ja cilvēks ceļo ar savu transporta līdzekli, der atcerēties, ka visām ceļa zīmēm ticēt nedrīkst.
„Tur skrāpē zīmes,” stāsta Bule. „Mūs varēja ievest uz citu pusi. Pieņemsim, zīme „Vinjales” rāda uz vienu pusi, taču viņi ir nosvītrojuši un pasaka, ka uz otru pusi! Nu, un kā tu vari zināt? (..) Viņiem ir tāds izplatīts krāpšanas veids: ievilina vienā Vinjalas ielā, pārdur riepas un tad piedāvā par bargu naudu remontu. Mums iepriekšējiem draugiem, kas brauca uz Kubu tieši tā arī bija,” klāsta ceļotāja.
Havanā Vilipsōns guvis noderīgu mācību, ko der atcerēties apceļojot ne tikai Kubu, bet arī citas zemes.
„Mēs ar draugu noejam lejā [uz baseinu], iegremdējamies, un, kā jau čaļi – apspriež meitenes, kas ir baseinā. Augums ir ok, ar kājām varbūt varēja būt labāk (..) kad tu izkāp ārā uz savu krēsliņu, tur guļ viena no tām meitenēm, par kuru mēs runājām, un viņai uz krūtīm žurnāls „Pastaiga” (..)
Tā kā „letiņi” var būt visur,” saka Vilipsōns.
Visbeidzot, ja ārzemnieks nokļūst nakts klubā – drošāk būs, ja vispirms pajautās vietējiem par dejošanas tradīcijām. „Viens no mūsu ceļotājiem izdomāja – „Nu, kā, kāpēc neviens nedejo?” stāsta Bule.
Tad nu ceļotājs no Latvijas devās viens pats dejot.
„Beigās viens no puišiem ar ko mēs iepazināmies, saka: „Nu, vispār mums ir pieņemts, ka pirmie iet dejot vīrieši –prostitūtas!” atminas Bule.
Protams, ka Kuba nebūtu Kuba bez tradicionālajiem cigāriem un ruma. Tos Vilipsōnam palīdzējis izvēlēties vietējais draugs. „Viņš teica, lai cigārus pa kreisi nekur nepērk. Tad mēs aizgājām uz to rūpnīcu un tādus, kādus mēs gribējām mums sagādāja pa normālu cenu. Nu, un, protams, rums ir ļoti garšīgs,” neslēpj mākslinieks. „Visi cigāri, visas tās mašīnas, arhitektūra, tirkīzzilie ūdeņi…” Kubas labumus uzskaita Vilipsōns.
