- Jūrtaka - kājāmgājēju ceļš gar visu Latvijas piekrasti
- Ventspilī atvērusies sava alus darītava
- Kuldīgā sākusi darboties kafijas grauzdētava
- Tukumā veido mākslas maršrutu pilsētā
- Liepājā ceļotāji aktīvi arī ziemā
Viens no aktuālajiem projektiem Kurzemē ir Jūrtaka. Jaunais tūrisma maršruts piedāvā mērot ceļu gar Latvijas un Igaunijas piekrasti kājām. Jūrtaka jau tiek reklamēta starptautiskās tūrisma izstādēs. Kurzemes piekrastē kāpās ir uzstādītas norādes un tūrisma informācijas stendi, izveidota arī mājaslapa, kur pieejama visa informācija. Par 1200 km garo maršrutu Igaunijā un Latvijā izveidoti informatīvi materiāli un karte.
Kurzemes plānošanas reģiona projektu nodaļas vadītāja Aiga Petkēvica stāsta, ka lielais maršruts E9 Eiropas garo distanču kājnieku tūrisma maršruta tīklā tiek veidots kopā ar igauņiem, piesaistot Eiropas fondu naudu. "Jūrtaka ir nomarķēta. Kurzemes piekrastē ir 43 lielās norādes zīmes, kas informē par to, kurā ciemā, ejot gar piekrasti, gājējs atrodas, cik kilometri ir līdz nākamajam utt.,” saka Petkēvica.
Tūrisma speciālisti skaidro, ka līdz ar sociālo tīklu aktivitātēm
bieži vien lielāki reklamētāji ir paši vietējie iedzīvotāji, kuri dalās ar fotogrāfijām sociālajos tīklos.
Tehnoloģiju straujais laikmets maina spēlēs noteikumus arī tūrisma nozarē, atzīst Saldus novada tūrisma centra speciāliste Sintija Piliniece.
„Parādījās jauns objekts - putnu novērošanas tornis, arī kaimiņos Brocēnu novadā tika atklāts skatu tornis pie Cieceres ezera. Vietējie cilvēki kā traki skrien uz tiem jaunajiem objektiem. Viņi tur fotografējas, liek sociālajos tīklos, padod tālāk. Tā ir labākā reklāma un jauna tendence, jo bieži vien vietējie pat nezināja, kas ir jauns,” skaidro Piliniece.
Saldus novadā tūristu skaita pieaugums sasniedzis pat 15 -20%.
Tūristu skaita pieaugumu turpina novērot Ventspilī. Viesi pilsētā paliek arvien ilgāk, turklāt palielinājies tūristu skaits no Skandināvijas valstīm, informē Ventspils tūrisma informācijas centra vadītāja Karīna Krivade.
Veloceliņa garums sasniedzis jau 60 km, kas veicina aktīvo tūrismu. Jūlijā gaidāma arī jaunās koncertzāles atklāšana, kas būs papildus objekts Ventspilij. Tūrisma centra vadītāja uzsver, ka dažādojies ēdināšanas pakalpojumu piedāvājums un atvērta alus darītava.
„Janvāra sākuma lielākais notikums bija "Corlander" alus darītava. Par interesi liecināja arī sociālo tīklu aktivitāte. Pie mums tagad var iegādāties alu ar dažādām zivju uzkodām. Tā ir maza alus darītava. Ventspilij beidzot ir savs alus,” palepojas Krivade.
Ja Ventspilī lepojas ar alu, tad par kafijas grauzdētavu „Curonia”un kafejnīcu „Kursas zeme” stāsta Kuldīgas aktīvās atpūtas centra vadītāja Jana Bergmane. Tas ir vēl viens papildinājums jau esošajām kafejnīcām un restorāniem.
„Mums ir liels prieks, jo Kuldīgā ir šī kafijas grauzdētava, atklāšana notika 2019. gada janvārī, bet grauzdētava jau no vasaras uzņēma grupas, notika kafijas meistarklases, tas ir izzinošs ieskats kafijas pasaulē,” stāsta Bergmane.
Ar plašu tūrisma piedāvājumu lepojas Tukuma tūrisma informācijas centra vadītāja Ingrīda Smuškova, ne tikai ar rozēm un braukšanu uz Tukuma pēc smukuma.
Līdzīgi kā Talsi, arī Tukums aktualizē mākslas nozīmi tūrismā, veidojot mākslas maršrutu pilsētā.
„Mēs strādājam pie apakšsaukļa „Tukums – mākslas pilsēta”. Tukuma muzeja krājuma gleznu kolekcijas daļa ir izvietota vecpilsētā pie laternu stabiem, tā vilinot atnākt līdz muzejam," ar paveikto iepazīstina Bergmane. "Tukuma muzejs ir pirmais mākslas muzejs provincē, kas nodibināts 1935. gadā. Tā ir otra labākā mākslas kolekcija, kas publiski pieejama.”
Tūristu skaits pieaudzis arī Kurzemes lielākajā pilsētā Liepājā.
Pēc siltās vasaras ziemas laikā cilvēki apmeklē koncertzāli, teātri un citus pasākumus. Liepājā februārī gaidāms Ziemas festivāls, tagad stinšu vietā ledu šķels māksla. Regulārie lidojumi no Liepājas veicinājusi tūristu plūsmu, pieaug biznesa tūristu skaits, ko ietekmē arī ostas uzņēmumu attīstība. Šīs tendences akcentē Kurzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Artis Gustovskis. Viņš uzsver, ka Kurzemē attīstās jaunas kafejnīcas, restorāni, viesnīcas, alus un vīna darītavas.
Salīdzinot ar Latvijas statistiku, Kurzeme stabili sasniedz vidējos rādītājus vai pat tos pārsniedz. Rīga lepojas ar 11–12% pieaugumu, Kurzemei atsevišķiem novadiem tāds rādītājs jau ir sen, ir arī 15%. Booking.com rezervēšanas rādītājs Kurzemes viesnīcām ir augstāks nekā vidēji Latvijā, arī cenu līmenis ir augstāks, izpētījis Gustovskis
Kurzemē arvien biežāk pilsētas piedāvā garšas un restorānu nedēļas, kas veicina apmeklētāju plūsmu ēdināšanas uzņēmumos. Labās sezonas galvenie atslēgas vārdi visā Kurzemē ir garā un siltā vasarā.
Savukārt "Baltu ceļš" ir vēl viena tūrisma maršrutu iecere, kas tiek īstenota sadarbībā ar partneriem Lietuvā. Drīzumā taps informatīvs izdevums, norāda Kurzemes plānošanas reģiona pārstāve. Joprojām tiek domāts, kā pilskalnus un citus senatnes objektus padarīt saistošākus tūristiem.