Jēdzīgs pārgājiena apģērbs. Kur ir vērts ieguldīt un bez kā var iztikt?

ĪSUMĀ:

• Jakai bez kapuces nav jēgas.
• Galvenais iztikas minimums.
• Latvijas apstākļiem kalnu ekipējumu neiesaka.
• Apavi – svarīgākā apģērba daļa.
• Ekipējums ziemai.
• Iegādāties jaunu vai lietotu?

Izvēloties apģērbu, svarīgākais ir izplānot gaidāmā pārgājiena maršrutu. Jāpārdomā, uz kurieni plānots doties, kā arī – cik ilgs un aktīvs būs pārgājiens. „Ja ir vēlme aizbraukt uz, piemēram, kādu purva laipu, tad der vienkārši, ērti apavi, parastās sporta botas un pat džinsa bikses,” norādīja instruktors. Viņš piebilda, ka galvenais, lai cilvēkam pašam ir ērti. Vairāk piedomāt par apģērba izvēli nepieciešams tad, ja plānots iet kādu nopietnāku taku.

Pārgājienu apģērbu svarīgākās funkcijas ir aizsardzība un ērtums, kuru sniedz pareizi piemeklēts apģērbs. Piemēram, bezjēdzīgi ir pirkt jaku bez kapuces, it īpaši, ja tā ir specializētā jaka pārgājieniem, uzskata Resnis: „Jakā ar kapuci gan kakls, gan galva tiek aizsargāta no lietus un vēja”.

Savukārt jaka, kas aizsargā no ultravioletajiem stariem, nepieciešama tiem, kuri pārgājienos dodas regulāri. Tāpat nav nepieciešams iegādāties īpašu apakšveļu, ja paredzēts tikai vienas dienas pārgājiens. Turpretim vairākas dienas ilgam pārgājienam, īpaši, ja tas paredzēts vēsā laikā, apakšveļa būs būtisks komforta faktors. Vēsākā laikā nepieciešam izvēlēties silto apakšveļu, ko var atpazīt pēc norādēm angļu valodā „active, warm” vai „very warm” – attiecīgi pirmā būs mazāk sildoša, bet otrā sildīs vairāk. Savukārt veļa, uz kuras norādīts vienkārši “active”, nesildīs – tā paredzēta siltam laikam.

Galvenais iztikas minimums

Pārgājienā izvēlētā apģērba pamatfunkcija ir aizsargāt, taču nedrīkst aizmirst par ērtību. Resnis ieteica pārgājienā valkāt sporta bikses. Sievietēm tie var būt arī legingi, bet vīriešiem militārā tipa bikses vai jebkādas citas no elastīga auduma šūtas. „Ar džinsiem arī var iet, bet tie ir stīvi,” sacīja instruktors. Būtiski ņemt vērā arī izžūšanas ātrumu, kas, piemēram, džinsiem ir ilgs. Ja bikses būs slapjas, cilvēkam var salt.

Siltā vai vidēji siltā laikā ieteicams vilkt T kreklu un vieglu jaku, kas nesviedrē.

„Ja iet aukstākā laikā, vakaros vai nakts pārgājienā, tad labāk ir klasiskais „sīpoliņa stils” jeb kārtas,” pauda instruktors.

Pirmajā kārtā ietilpst T-krekls, vidusslānī jaka vai krekls ar garām piedurknēm, tad seko džemperis un sporta jaka, bet visam pa virsu vēl virsjaka pret lietu vai vēju. „Tiklīdz kļūst karsti, jaka jāvelk nost. Kad atkal kļūst auksti, jāvelk atpakaļ,” piebilda Resnis.

Viņš uzsvēra, ka iesācējiem pārgājienos labāk vilkt to, kas ir pieejams, un ieguldīt jaunā apģērbā tikai pēc laika, kad neliela pieredze un pašam kļuvis skaidrs, ko gribas, ko vajag un kas ir svarīgi.

Latvijas apstākļiem kalnu ekipējumu neiesaka

Ņemot vērā Latvijas apstākļus, instruktors neiesaka pārgājienos izmantot kalnu ekipējumu. „Mums tomēr ir krūmi un egļu zari, kas parasti 300 eiro vērto jaku diezgan “labi” sadur, tāpēc labāk izvēlēties vienkāršākus apģērbus, kas ir smagāki, bet fiziski izturīgāki pret berzi,” ieteica instruktors.

Papildu komfortu vēsā laikā sniedz dūnu jakas, taču tā nebūtu labāka izvēle, ja plānots pārgājiena noslēgumā pavadīt laiku pie ugunskura.

Tādos gadījumos, pēc instruktora domām, labāk būtu izmantot virsjaku, kuras materiāls ir cietāks. Nejauši no ugunskura izkritušai dzirkstelei nebūs tik viegli šādu jaku sabojāt, turklāt tā labāk pasargās no odiem.

Tāpat Resnis neieteica pārgājienam izvēlēties vilnas apģērbu, īpaši – vilnas zeķes.

Vilnas zeķes nedrīkst vilkt speciālajos zābakos, jo vilna aizsprosto zābakos iestrādātās poras un zaudē savas īpašības, instruktors brīdināja.

Arī kokvilnas apģērbu viņš neieteica, jo tas ilgi žūst, tādējādi nesildot ķermeni.

Latvijas apstākļos var izvēlēties apģērbus no “gudrajiem” materiāliem, taču to izvēle ir atkarīga no cilvēka finansiālajām iespējām. Resnis atzina, ka šādi apģērbi maksā vairāk, bet tie patiesi samazina svaru un palielina komfortu. „Dažreiz komforts ir noteicošais, lai varētu noiet 30 vai 40 kilometrus. Bez tā var iztikt, bet tas ir ļoti komfortabli un vari ietaupīt spēkus,” atzīmēja instruktors.

Apavi – svarīgākā apģērba daļa

Dodoties pārgājienā, cilvēka galvenais darba instruments ir kājas, tādēļ būtiski par tām pienācīgi parūpēties. „Latvijā takas ir diezgan draudzīgas gājējiem, bet ik pa laikam gadās kāds celms, akmens, sakne, kā rezultātā var mazliet satraumēt kāju,” sacīja Resnis. Viņš ieteica garākiem un sarežģītākiem pārgājieniem izvēlēties apavus, kas nosedz potīti. Instruktors paskaidroja, ka šādu apavu izvēle pārgājienā stabili notur kāju uz takas, kā arī pasargā gan no mikrotraumām, gan izmežģījumiem.

Pārgājienos var doties arī vienkāršos sporta apavos, taču tādos gadījumos jānodrošinās ar elastīgo saiti un jābūt gataviem uz iespējamām traumām. Tāpat Resnis atzīmēja, ka apaviem jābūt ar daļēji mīkstu zoli – par elastību var pavaicāt pārdevējam un pārliecināties pašam uz vietas veikalā. Zolei nevajadzētu būt pilnībā mīkstai.

„Kāpēc nevajag iet ar kedām, kaut gan stilīgi izskatās? Ja cauri zolei dursies akmeņi un zari, vienu dienu vēl noiet var, bet, ja jūs ejat vairākas dienas, tad pēdas jau pirmajā vakarā jutīsiet un nākamajā dienā būs vēl smagāk,” paskaidroja instruktors. Tātad puselastīgā zole nodrošina to, ka apavs nenospiež pēdu, bet nekas arī neduras cauri un kāja tik ļoti nenogurst.

Lai arī pārgājiens gar jūru daļai asociējas ar kaut ko gaisīgu un vieglu, patiesībā tā gluži nav. Tādēļ Resnis ieteica pirms pārgājiena gar jūru kārtīgi pārbaudīt apavus.

Jūras smiltīs ir vismaz divreiz lielāka slodze, kā arī viena no kājām, ņemot vērā pludmales slīpumu, visu laiku nav stabila pret virsmu – tas kājas nogurdina vēl vairāk.

Instruktors uzsvēra, ka ir liela atšķirība, vai iet 10 kilometrus gar jūru vai pa dabas taku. Tāpat viņš atzīmēja, ka mitruma un smilšu dēļ ir iespējams ātrāk uzberzt tulznas – bieža zeķu mainīšana palīdz no tā izvairīties.

Ekipējums ziemai

Ja dodoties pārgājienā siltā laikā, dārgus apavus iegādāties nav nepieciešams, taču ziemas apaviem Resnis ieteica naudu nežēlot. „Normāli zābaki ir pirmā lieta, kas jānopērk, ja grib nopietni nodarboties ar pārgājieniem ziemā,” sacīja instruktors.

Lētākus apavus iespējams iegādāties militārā ekipējuma veikalos, taču jāskatās, cik lielu slodzi konkrētie apavi spēj izturēt. „Galvenais nesajaukt ar īstajiem kalna zābakiem, kam ir cietāka zole.”

Būtiska pārgājiena apģērba sastāvdaļa ziemā ir speciālās zeķes. „Pārgājiena zeķes maksā dārgi, bet tas attaisnojas tajā, ka nav noberztu kāju,” teica instruktors. Apavu un zeķu nozīme kļūst vēl lielāka, dodoties pārgājienā ar mugursomu, jo tad risks satraumēties ir lielāks.

Resnis gan atgādināja, ka pirms dārga apģērba iegādes rūpīgi jāizvērtē, cik daudz un cik bieži plānots iet.

Nav jēgas nopirkt dārgus zābakus, lai ietu pārgājienā vienu vai divas reizes gadā. Ar šādiem zābakiem var staigāt arī ikdienā, taču pēc instruktora pieredzes - sāls radīto bojājumu dēļ nākamajā sezonā būs jāpērk jauni apavi.

Tāpat papildu komfortam ziemas pārgājieniem var iegādāties dūnu jaku, taču jāsaprot, cik bieza ir nepieciešama - tas arī ir atkarīgs no plānoto pārgājienu daudzuma.

Iegādāties jaunu vai lietotu?

Jauna profesionālā apģērba iegāde var būt samērā dārga, un var rasties jautājums: vai tas patiesi ir vajadzīgs? Viennozīmīgas atbildes uz to nav, bet Resnis brīdināja, ka, iegādājoties lietotu apģērbu, pastāv risks, ka tas savas funkcijas jau ir zaudējis.

Ja nopērc divus gadus lietotu jaku, lielāko daļu funkcijas tā jau ir zaudējusi, sacīja instruktors.

Vidēji ik pēc gada diviem nepieciešams apģērbu mainīt. „Protams, var izturēt vēl trīs četrus gadus, bet par maiņu vajadzētu domāt jau pēc diviem gadiem,” sacīja Resnis.

Ja apģērbu pērk internetā - neatkarīgi, jaunu vai lietotu – jārēķinās, ka katrai firmai izmēri var atšķirties. „Ja zināms konkrētās firmas izmērs un piegrieztne, tad var pirkt. Ja nav zināms, tad labāk aiziet un uzmērīt veikalā,” norādīja instruktors.