Dienas ziņas

«Siltumserviss Rīga»: bez siltuma vēl 75-100 nami

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Meklē Daugavas krastu nākotni

Jaunieši vēlas attīstīt tūrismu Daugavas krastos

Daugava un tās baseins varētu būt viens no populārākajiem tūristu galamērķiem, ja vien upes krasti visur būtu sakopti un būtu izveidota tūrisma infrastruktūra. Par to pārliecināti ir Daugavas krastos dzīvojošie jaunieši, kuri piedalījās vienā no astoņām konferencēm par Daugavas baseina ilgtspējīgu ekonomisko attīstību.

Latvijas garākās upes Daugavas krastos 352 kilometru garumā atrodas 18 novadi un trīs lielās pilsētas. Kā noskaidrojuši šīs vasaras ekspedīcijas dalībnieki projektā   ''DaugavAbasMalas'', krastu sakopšana un Daugavas ekonomiskā potenciāla izmantošana tajās ir diezgan atšķirīga. 

"Daugava ļoti bieži ir nostāk no centrālajiem objektiem un nav līdz šim tikusi uztverta kā tāds centrālais objekts. Tāpēc daudzas vietas ir tādas pamestas un drusciņ nolaistas, un tāpēc arī projekts, lai aktualizētu Daugavas tēmu," pastāstīja projekta vadītājs Māris Cīrulis.
 
Projektā ''DaugavAbasMalas'' jau izveidota karte ūdenstūristiem, bet ne mazāk svarīgi esot meklēt risinājumus Daugavas krastu labiekārtošanai un attīstībai.

"Ir jālabiekārto piekraste, krasta zona gan no ūdens, gan no sauszemes dažādām aktivitātēm, galvenokārt ūdenstūrismam un atpūtai, bet, protams, ka ļoti svarīgi ir vienkārši sakārtot šo dzīves telpu," uzsvēra Cīrulis.

Ķegumā, kur krasta līnija ar Daugavu ir ap 30 kilometru garumā, savu redzējumu par upes krastu apsaimniekošanu izteica jaunieši, kam šī stafete būs jāpārņem nākotnē. 

"Viena daļiņa no Ķeguma mums tāda ir uztaisīta, un es gribētu, lai vairāk novadā ir tādas vietas. Lai cilvēki vairāk var iet [atpūsties] tuvāk savām mājām," teica Ķeguma iedzīvotāja Arta Liepa.
 
Tāpat jauniešu ''prāta vētrā'' izskanēja idejas par mazās uzņēmējdarbības attīstību visā piekrastē.

"Man gribētos vairāk attīstīt ūdenssportu, jo Ķekavā ir skaista sausā Daugava, kurā pārsvarā ir gluds ūdens. Tur varētu attīstīt daudz dažādus ūdenssporta veidus. Jau vēsturiski apdzīvotāks bijis upes labais krasts, bet, lai Daugava būtu pievilcīga  arī tūristiem, mūsdienu izaicinājums ir panākt vienmērīgu Daugavas baseina attīstību. Kā liecinot citu valstu pieredze, vēlmei attīsties ir jānāk no sabiedrības," norāda ķekavietis Dāvids Zilberts.

Viņa teikto apliecina Rīgas Stradiņa universitātes vadības zinātņu doktors Romāns Putāns: "Caur nevalstiskajām organizācijām jeb organizēto pilsonisko sabiedrību un īpaši jauniešu iesaisti sabiedrība pašorganizējas. Mēs vairs negaidām centralizētās varas iestāžu norādījumus un vadlīnijas, kurām mēs sekojam un to darām."

Daudzas no savām idejām Daugavas krastu labiekārtošanā un attīstībā vietējās rīcības grupas var īstenot, piesaistot  finansējumu no "Leader" programmām. Diskusijas par Daugavas attīstību turpināsies  decembrī, lūkojot, kādu ietekmi uz upes baseina ekonomisko potenciālu atstāj klimata pārmaiņas.

Saistītie raksti
Ceļošana
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti