Atrast naktsmājas pie vietējiem iedzīvotājiem var palīdzēt viena no populārākajām šāda veida mājaslapām – „Couchsurfing”. Viens no būtiskākajiem elementiem šajā programmā ir atsauksmju princips. Gan ciemiņš, gan mājokļa saimnieks var uzrakstīt atsauksmi viens par otru. Atsauksmes, arī negatīvās, izdzēst vai labot nevar ne cilvēks, kurš to uzrakstījis, ne arī cilvēks, par kuru tā uzrakstīta.
Naktsmāju meklētāji šajā vietnē raksta vai nu publiskus, vai privātus pieteikumus. Pēc tam vietējais iedzīvotājs atbild uz ceļotāja pieteikumu un ir iespēja arī sarakstīties.
Ieskatam daži piemēri no to ceļotāju pieteikumiem, kas šomēnes meklē naktsmājas Latvijā.
Mets ir no Vācijas un viņam ir 30 gadi. Vīrietis brīvi runā angliski, vāciski un zviedru valodā, kā arī mācās franču, krievu un spāņu valodu. Par viņu cilvēki uzrakstījuši deviņas atsauksmes. Visas – pozitīvas. Ceļo viens un meklē mājvietu vienai naktij.
„Čau, Rīga!
Uz drauga kāzām Zviedrijā braukšu caur jūsu skaisto pilsētu. Diemžēl pavadīšu šeit tikai vienu nakti un pusi dienas, tāpēc centīšos maksimāli izmantot šo laiku. Kurš būtu gatavs pastaigāties, iedzert vai varbūt izmitināt mani pie sevis?”
Tikmēr Ervans ir no Francijas. Jaunietim ir 21 gads, un viņš brīvi pārvalda angļu un franču valodu, kā arī mācās ķīniešu, spāņu un vjetnamiešu valodu. Par viņu uzrakstīta viena atsauksme, un tā ir pozitīva. Puisis meklē kādu liepājnieku, kurš varētu izmitināt pie sevis divus cilvēkus.
„Sveiki! Es ceļoju no Berlīnes uz Rīgu kopā ar draugu, ciemosimies arī Liepājā. Mēs gribētu satikt cilvēkus, kas šeit dzīvo, kā arī, kas nav mazāk būtiski, atrast vietu, kur pārnakšņot un paēst. Mēs esam brīvdomīgi un jautri, cenšamies visu izpētīt un mums patīk svešvalodas. Mēs ar prieku tevi satiktu šajās dienās, lai kopā izzinātu šo pasauli.”
Savukārt Tīnai no Vācijas ir 25 gadi. Viņa brīvi runā angliski, vāciski un spāniski, kā arī mācās franču valodu un svahili. Par Tīnu uzrakstītas 17 pozitīvas atsauksmes. Latvijā viņa dodas ceļojumā uz Kolku un meklē mājokli divām naktīm.
„Sveiki, jaukie cilvēki! Es plānoju ceļojumu pa Latviju, un viens no maniem daudzajiem galamērķiem būs Kolka. Būšu ļoti pateicīga jebkuram, kurš piekritīs mani izmitināt. Es tiešām vēlos iepazīt vietējos iedzīvotājus un viņu dzīvesveidu, jo pirmo reizi ciemošos Latvijā. Tāpat būšu pateicīga par jebkuru ieteikumu par to, uz kurieni doties.”
Šādus pieteikumus pati raksta un arī saņem Katja Lemiščenko. Jauniete ir dzimusi Baltkrievijā, taču šobrīd studē Kijevā, Ukrainā.
Katja diezgan daudz ceļo un gandrīz vienmēr izmanto „Couchsurfing”. Šobrīd viņa ceļo pa Balkānu pussalas valstīm un cenšas katrā pieturvietā palikt pie vietējiem iedzīvotājiem.
„Tā man ir brīnišķīga iespēja iepazīties ar vietējiem, ieraudzīt, kā viņi dzīvo, ieraudzīt viņu dzīvokli, viņu rutīnu,” norāda Katja.
Ciemojoties ārvalstīs pie iepriekš nepazīstamiem cilvēkiem, Katjai 99% gadījumu esot bijusi tikai pozitīva pieredze. Tagad jaunietei ir ļoti draudzīgas attiecības ar vairākiem cilvēkiem, kurus viņa bija satikusi ar „Couchsurfing” palīdzību. Taču par cilvēkiem, ar kuriem kopīgu valodu varētu neizdoties atrast, kļuvis skaidrs jau sarakstes laikā.
„Tu jau skaties, redzi un jūti, ka jums nav nekā kopīga. Un droši vien cilvēks ne pārāk labi saprot kaučsērfinga būtību, jo ir gadījušies visādi izvirtuļi, bet tas, godīgi sakot, notiek ļoti reti. Turklāt tu to visu saproti jau tad, kad saraksties ar cilvēku. Noteikti ir jāizlasa, ko cilvēks pats par sevi raksta profilā, arī atsauksmes par viņu un jāskatās, kā cilvēks ar tevi komunicē. Tad, iespējams, intuitīvi, tu jau saproti,” skaidro Katja.
Vairāk negatīvas pieredzes jaunietei bijis, izmantojot autostopus. Pirms sēsties svešā mašīnā, nav iespējams izlasīt atsauksmes par vadītāju vai apskatīt viņa profilu.
„Lielā mērā tā ir sava veida laimes spēle, jo mēs nekad nevaram zināt gan to, kāds cilvēks mūs sagaida mašīnā, gan to, kas tas ir par cilvēku, kurš cenšas apturēt mašīnu," Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins stāsta, ka pēdējos gados ne stopotāji, ne šoferi nav bieži vērsušies policijā ar savstarpējām pretenzijām. Pēdējais un vienīgais šogad esot bijis gadījums pavasarī. Tad policiju izsauca kāds vadītājs, kuru stopotājs aplaupīja.
„Piedraudēja vai pielietoja spēku un nolaupīja personīgās mantas. Un autovadītājam izdevās no mašīnas izkāpt, izsaukt policiju, un policijai izdevās drīz vien aizturēt šo personu, kas mēģināja šādā veidā laupīt,” stāsta Anučins.
Policija iesaka rūpīgi izvērtēt cilvēkus, kurus ņemt mašīnā. Savukārt stopotājiem iesaka piefiksēt mašīnas numuru, marku, braukšanas virzienu, kā arī iespēju robežās informēt par to savus tuviniekus.
„Bet jāatgādina vēlreiz, ka nav šī situācija dramatiska un Valsts policija nav tiešām fiksējusi daudz šādu gadījumu. Kopumā, protams, ir jābūt uzmanīgiem, bet, lai teiktu, ka tas ir absolūti bīstami un ka tas ir vispār neieteicami, mēs arī nevaram, jo, kā rāda dati, tad nav salīdzinoši daudz šobrīd noziegumu, kas ir saistīti ar autostopētājiem,” atzīst Valsts policijas pārstāvis.
Salīdzinājumā ar citām valstīm, Latvijā ir ļoti maz stopotāju, saka Latvijas Autostopu biedrības vadītājs Ainārs Jerumanis. Viņš norāda, ka stopo visi: jaunieši, cilvēki gados, gan sievietes, gan vīrieši. Īpaši daudz stopotāju ir Latgalē, jo tur starp apdzīvotām vietām esot samērā reta autobusu satiksme.
Savukārt ceļotgribētājiem, kas dodas tālākos braucienos, būtisks esot ekipējums, skaidro Ainārs Jerumanis.
„Pirmais, kas ir jāievēro, ja stopo vasarā un ja stopo, piemēram, uz Eiropu, ļoti būtisks ir ekipējums: guļammaiss, telts, arī kaut kāds tūrisma paklājiņš, lietusmētelis ir obligāts, jo laika apstākļi tiešām nav paredzami stopotājam,” uzsver Jerumanis.
Būtisks esot laiks un vieta. Stāvēt vajag tādā vietā, kura ir labi pārredzama un kur vadītājam ir iespēja apturēt mašīnu. Turklāt vislabāk ir ķert mašīnas agrās rīta stundās. Tad brauc arī kravas mašīnas, ar kurām vislabāk mērot lielus attālumus. Svarīgs ir arī plakāts, uz kura rakstīts ceļotāja galamērķis, stāsta biedrības vadītājs.
„Un vēl kas ir ļoti būtiski – stopotājiem, kas mēdz stopot lielus ceļa gabalus starp dažādām pasaules valstīm, ļoti būtiski ir internetā ielādēt „offline” aplikāciju, tātad, kur būtu navigācija un karte. [Tas vajadzīgs], lai stopotājs varētu pats orientēties kaut kādās nezināmās vietās, lai viņš varētu atrast tuvākās šosejas, kur viņam iziet un sākt tālāk stopot, lai viņš zinātu, kur vērsties pēc palīdzības, ja tāda ir nepieciešama.”
Tāpat nozīmīgi, lai stopotājam būtu viena liela mugursoma, nevis vairākas mazas. Tad varēs ātri iekāpt un izkāpt, lai lieki nekavētu šoferi. Savukārt Katja norāda, ka ātra izkļūšana no mašīnas ir arī svarīga arī personīgajai drošībai. Ja soma ir maza, viņa iesaka to likt zem kājām, nevis uz aizmugurējā sēdekļa vai bagāžniekā. Katja, ceļojot vienatnē, neizmanto autostopu bieži.
„Dažreiz tas ir ļoti nedroši. Nesen man bija negatīva pieredze, vairāki vadītāji man uzmācās. Bet man vienmēr līdzi ir gāzes baloniņš. Turklāt var dot cilvēkam saprast, ka tevi neinteresē viņu piedāvājumi. Vēl man stāstīja, es gan to ne reizi nebiju izmantojusi – ja cilvēks sāk atklāti uzmākties, var, mašīnai braucot jebkurā ātrumā, sākt vērt vaļā durvis. Autovadītājs instinktīvi sāks bremzēt. Kad viņš būs nometis ātrumu, varēs ātri iziet,” stāsta Katja.
Savukārt veiksmīga ceļojuma noslēgumā Autostopu biedrības vadītājs Ainārs Jerumanis aicina sarūpēt vadītājam nelielu suvenīru vai dāvaniņu.
