Fotostāsts: Harkovas maratona norise Ukrainas nemieru laikā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Nedēļu pirms Lieldienām Ukrainas ziemeļaustrumu pilsētā Harkovā notika starptautisks maratons, uz kuru no Latvijas bija devies Ivars Lapiņš, lai palīdzētu organizatoriem nodrošināt dalībnieku rezultātu fiksēšanu. Vairākus mēnešus iepriekš plānotā maratona norises laiks sakrita ar nemieriem Ukrainas otrajā lielākajā pilsētā. Lapiņš dalījās iespaidos ar Ukrainā redzēto un pārdzīvoto, pavēstot arī par starpgadījumu, no kura izdevies veiksmīgi izsprukt.

Ceļš līdz Harkovai

Vēl pirms saspringtajiem notikumiem Ukrainā sporta elektronikas ražotāju "Mylaps Sports Timing" pārstāvis Igaunijā noslēdza līgumu par elektronisko laika fiksēšanas pakalpojumu sniegšanu Harkovas pirmajā starptautiskajā maratona skrējienā. Tā kā mūsu biedrībai, sporta klubam "SportLat", kas pārstāv šo pašu sporta elektronikas ražotāju Latvijā, ir cieša sadarbība ar igauņu kolēģiem un Harkovas maratona apkalpošanai bija nepieciešami papildus resursi, saņēmu uzaicinājumu doties līdzi un strādāt kopā kā pieaicinātajam speciālistam.

Diemžēl jau pēc sadarbības saskaņošanas Ukrainā sākās nežēlīgie notikumi, kuru laikā viens no epicentriem izrādījās tieši Harkovas pilsētā, kur notika uzbrukums Harkovas apgabala administrācijas ēkai, destabilizējot arī situāciju visā pilsētā. Likās, ka šajā nežēlīgajā situācijā iecerētā maratona norise nebūs iespējama, bet pilsētas vadība spēja administratīvo ēku atgūt, kā arī atgūt kontroli pār situāciju un sarunās pastāvēja par to, ka maratonu vēl arvien ir iespējams noorganizēt un mūsu palīdzība ar elektroniskajām iekārtām būs nepieciešama.

Harkovas maratona starta diena bija paredzēta 12. aprīlī, bet ar Igaunijas kompānijas "ChampionChip Eesti" vadītāju un elektronisko iekārtu speciālistu Olavi Valneru devāmies ceļā jau nedēļu iepriekš, lai maratona organizatoriem palīdzētu sagatavot visu nepieciešamo dalībnieku reģistrēšanai un lai pilsētā un apkārtnē kopīgi veiktu plānotās trases analīzi optimālai iekārtu izvietošanai un konfigurācijai.

Lai nebūtu lieki sarežģījumi ar dažādām aprīkojuma dokumentācijas formalitātēm, tika nolemts neizmantot taisnāko ceļu cauri Baltkrievijai, bet, pārmaiņus sēžoties pie stūres, ar minibusu doties cauri Lietuvai, Polijai un visai Ukrainai līdz netālu no Krievijas robežas esošajai Harkovas pilsētai.


Nemierīgās Harkovas iepazīšana

Kā jau to varēja gaidīt, pirmā lielākā aizķeršanās bija uz Polijas un Ukrainas robežas, kur izskaidrojot to, kam domātas mūsu bagāžā esošās, elektroniskās ierīces, kā arī aizpildot dažnedažādas formalitātes, pavadījām četras stundas. Tālāk dodamies uz Kijevu, kur vienīgie sarežģījumi ceļā ir tikai šīs vairāku miljonu iedzīvotāju pilsētas iespaidīgie satiksmes sastrēgumi, kā jau tas pierasts darba dienu beigās. Pēc kopumā ceļā pavadītajām aptuveni 29 stundām nokļūstam Harkovā.

Lai gan, pēc dažādos mēdijos redzamajām ziņām, šajā pilsētā nupat bijuši plaša apmēra nemieri, ierašanās brīdī pilsētas dzīve rit mierīgu gaitu.

Tiekam laipni uzņemti gan ļoti labā viesnīcā, gan maratona organizatori ir priecīgi par mūsu ierašanos. Līdz startam vēl trīs dienas, kuru laikā jāsakarto formalitātes dalībnieku reģistratūrai, jāizdod Igaunijā izgatavotie dalībnieku numuri un jāizpēta trases nianses starpfinišu iekārtošanai, kā arī jākonfigurē elektroniskās iekārtas rezultātu fiksēšanai. Tiek nolemts apmācīt maratona vietējos brīvprātīgos palīgus elektronisko iekārtu izvietošanai trasē, lai sacensību gaitā nepieciešamības gadījumā vienlaicīgi tās spētu izvietot vairākos trases punktos. Brīvprātīgie puiši ir apķērīgi un pēc roku iemēģināšanas kabeļu slēgumos esam diezgan droši, ka viņi mums būs noderīgi palīgi. Esam pamanīti arī no vietējo mediju puses un kādam TV kanālam sniedzam interviju par mūsu darbu ar elektroniskajām laika sistēmām, kā tās darbojas un kādi ir mūsu pienākumi.

Pusmaratona distancei gatavojas pats pilsētas mērs

Ritot dienām, paralēli profesionālajām lietām pamazām iepazīstam arī Harkovas pilsētu. Lai gan vēl Latvijā esot, pēc TV ziņās redzētajiem materiāliem radies iespaids, ka šeit notiek gandrīz nepārtraukti nemieri, tomēr atrodoties uz vietas, ir redzams, ka tā gluži nav. Protams, par notikumu faktiem ir taisnība un tas viss tiešām ir noticis, bet tas notiek kādā noteiktā laika nogrieznī, vienā pilsētas daļā, un tad pierimst. Cilvēki, kā jau visur pasaulē, dodas uz darbu, veikaliem. Darbojas restorāni un kafejnīcas, un dzīve rit savu gaitu. Protams, situāciju kā vienkāršu nevērtē arī vietējie iedzīvotāji, bet komentē, ka Harkovas vadība vienmēr, arī iepriekš, ir centusies pilsētā uzturēt drošu atmosfēru gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem, tāpēc arī šajos kritiskajos notikumos, kad nācies saskarties ar brutālu spēku, salīdzinoši ar citām pilsētām tomēr spējusi gūt pārsvaru pār prātam neaptveramajiem notikumiem veiksmīgāk. Un pie tam ļoti atbalsta savā pilsētā gaidāmā maratona organizēšanu. Ne velti Harkovas mērs pats personīgi pieteicies veikt pusmaratona distanci. Jāatzīmē, ka pusmaratona distancē  tika izcīnītas arī Ukrainas čempionāta medaļas. Pat viesnīcas personāla uzrunātie cilvēki pauž viedokli, ka pilsētas vadība pilnīgi noteikti parūpēsies par to, lai Harkovas maratons notiktu mierīgi un veiksmīgi.

Daudzviet sarunu noslēgumā saņemam uzslavu, ka šajā nemierīgajā laikā, kad saprotamu iemeslu dēļ pilsētas viesu skaits staruji sarucis, tomēr esam uzņēmušies veikt tālo ceļu, lai palīdzētu noorganizēt viņu pilsētai nozīmīgo sporta pasākumu.

Uzreiz jāsaka, lai kur arī devāmies, visur saskārāmies tikai ar viesmīlību un pozitīvu attieksmi. Protams, atbilstoši pasākuma tematikai, mums veicās, ka saskarsme notika tieši ar progresīvi noskaņoto Ukrainas sabiedrības daļu, kas vēl savai valstij labu.

Pilsētas centrālajā laukumā ierodas tūkstošiem dalībnieku

Nedēļas laikā iepazinām pilsētu, cilvēkus, Ukrainai tradicionālus ēdienus un starp visiem pienākumiem ar igauņu kolēģi paspējām pat veikt 10km treniņskrējienu pa Harkovas ielām. Iedziļināties politiskajos notikumos nav daudz laika un, dienām ritot, redzam tikai vienu mītiņu. Un tad jau klāt arī maratona rīts. Ceļamies agri. Jau 7:00 paredzēts sākt darbu sacensību centrā. Maratona centrs izvietots Harkovas centrālajā laukumā.

Starta vieta tieši pretī apgabala administrācijas ēkai, kurā risinājušies brutālie uzbrukumi, kuru sekas redzamas arī šobrīd – izsisti apakšējo stāvu stikli un logi, kas attiecīgi aiznagloti ar dēļiem. Sadauzīti vairāki ēkas elementi.

Bet šobrīd viss mierīgi un ēkas ieeju apsargā ar aizsargķiverēm un vairogiem ekipēti policisti. Lai arī šis skats atgādina par to, kas notiek Ukrainā, diena sākusies maratona svētku noskaņā un pamazām ierodas tūkstošiem dalībnieku -  gan lieli, gan mazi, visi smaidīgi un tērpti, kā jau skrējējiem pieklājas.

Drošību uzrauga 130 policijas ekipāžas

Ar igauņu kolēģi Olavi uzstādam visu nepieciešamo elektronikas aprīkojumu starta un finiša zonās un kopā ar vietējiem, jau iepriekš apmācītajiem brīvprātīgajiem, ar mūsu busiņu dodos trasē uzstādīt starpfinišu rezultātu fiksēšanas iekārtas. Vēl pat sacensībām nesākoties, var redzēt, ka Harkova maratona pasākumam gatavojusies nopietni. Distancei atvēlētas un slēgtas pilsētas centrālās ielas ļoti lielās platībās. Vietām izvietoti muzikanti dalībnieku uzmundrināšanai. Pēc sacensību galvenā tiesneša teiktā, maratona drošību uzmanīšot 130 policijas ekipāžas, kas jau laicīgi ieņēmušas vietas un regulē cilvēku un automašīnu kustību.

Vēsajā laikā kenijiešiem klājas grūti, uzvaras izcīna Ukrainas pārstāvji

Trasē ar aprīkojumu jārīkojas ātri, lai paspētu atpakaļ uz starta brīdi un startā iedarbinātu nepieciešamo programmatūru. Lai arī cik traki šobrīd Ukrainā iet, uz Harkovas pirmo starptautisko maratonu skriet gribētāji ieradušies ļoti daudzi! Ar elektronisko laika fiksēšanas iekārtu paredzēts rezultātus uzņemt 1700 dalībniekiem maratona, pusmaratona, 10km un trīs kilometru distancēs, bet vairāki tūkstoši dalībnieku skrien savam priekam bez laika kontroles gan trīs kilometru distanci, gan viena kilometra distanci bērniem, kur ir ļoti liels skolu komandu apmeklējums no malu malām. Ziņās tiek pat lēsts, ka kopējais dalībnieku skaits būs 10 tūkstoši, bet, lai gan šo skaitli varbūt nesasniedz, tomēr apmēram pieci seši tūkstoši dalībnieku ir noteikti. Lai gan citu valstu pārstāvju nav daudz, tomēr pa vienam  ir arī uzaicinātie skrējēji no Kenijas un Marokas, kā arī daži Vācijas un Itālijas pārstāvji. Lai gan sākotnēji, ierodoties Ukrainā, gaisa temperatūra uz brīdi sasniedza pat 22 grādus, tomēr, tuvojoties sacensību dienai, laika apstākļi krasi mainījās un maratona dienā stabilizējās divu līdz piecu grādu robežās, kas silto zemju pārstāvjiem galīgi nebija parocīgi.

Kenijas skrējējs, lai gan ilgu laiku turējies līderos, pārāk saelpojies auksto gaisu, uz brīdi pat pārgāja soļos un finišēja sestajā vietā.

Ar rezultātu 2:18:17 uzvarēja Ukrainas skrējējs Igors Russ. Sieviešu konkurencē pirmā finišu ar rezultātu 2:53:44 sasniedza skrējēja no Ukrainas Valentīna Poltavska.

Pasākums tiešām bija izdevies! Visi dalībnieki finišā saņēma lieliskas piemiņas medaļas un visu sejās bija redzams neviltots smaids un prieks par paveikto.

Redzot šo lielisko sporta pasākumu, likās pat nereāli tas, ka turpat Ukrainā paralēli notiek visas ikdienā dzirdamās un prātam neaptveramās lietas.

Par to tikai nedaudz atgādināja fonā redzamie, pilnā bruņojumā ar ķiverēm un vairogiem ekipētie administratīvās ēkas apsargi.

Dramatiska izglābšanās no nemiernieku tūkstoša šaurā pilsētas ielā

Bet pilnas situācijas izpratnei, visa noslēgumā manā ceļā trāpījās notikumi, kuri tomēr parādīja šo Ukrainā esošo, graujošo spēku klātbūtni. Jau ritot maratona pasākuma noslēdzošajai stundai, netālu no finiša esošā Ļeņina pieminekļa pakājē sāka pulcēties Ukrainas valstij nedraudzīgo cilvēku daļa.

Sākumā savu viedokli paust bija sanākuši neliels skaits pensionāru ar plakātiem, bet, laikam ritot, pret Ukrainu noskaņoto pūlis sāka pieaugt ar jau jūtamu spriedzi fonā.

Saprotot situācijas iespējamos pavērsienus, ar igauņu kolēģi divatā no maratona vietas strauji novācām visu to mūsu aprīkojuma daļu, kas neietekmēja pēdējās pusstundas finišētājus un bijām gatavībā ātrai arī atlikušā aprīkojuma novākšanai un centrālā laukuma atstāšanai, vēl pirms situācija paliek sarežģīta. Kā vēlāk uzzinājām no maratona organizatoriem, situācija tiešām pavērsās virzienā, par kuru radās aizdomas, vēl finiša zonā esot. Neilgi pēc mūsu aizbraukšanas no finiša pret Ukrainas valsti noskaņoto pūlis strauji pieaudzis un pēkšņi palicis agresīvs, uzbrūkot maratona pasākuma inventāram (metāla žogiem un sētām), to sagrābjot barikāžu un pašu bruņojuma veidošanai. Kā izrādījās, tas bija sākums tā vakara nemieriem. Kamēr igauņu kolēģis nodarbojās ar rezultātu tabulu pielāgošanu maratona organizatoru vajadzībām, neko ļaunu nenojaušot, devos uz pilsētas centru vēl iegādāties kādu suvenīru. Paspēju izstaigāt vairākus Harkovas centra kvartālus, aplūkot gan iepriekšējo gadsimtu, gan jauno arhitektūru, kad starp vakara pilsētas gaismām pamanīju lielāku skaitu cilvēku, kuri, vērīgāk ieskatoties, izrādījās pilnā ekipējumā bruņoti policisti ar aizsargķiverēm un vairogiem. Skaita ziņā vismaz kādi septiņdesmit. Padomāju, droši vien kāda patruļa, kura uzmana kārtību... un devos tālāk.

Un tad, nokļūstot nākamajā šķērsielā, ieraudzīju negaidītu un, jāsaka, arī šokējošu skatu! Pilnībā aizpildot ielu no vienas malas līdz otrai, tieši man pretī gāzās milzu pūlis ar cilvēkiem, kuri bruņojušies ar visu, kas ir pa rokai un ar ko var sist.

Daļai priekšējo arī lieli vairogi. Uzbrucēju rindās redzot Krievijas karogus, bija pilnīgi skaidrs, ko šie uzbrucēji pārstāv. Sajūta, jāsaka, sirreāla – aizmugurē bruņota policija ar vairogiem, bet priekšā milzīgs pūlis ar nūjām un kokiem, kas gāžas virsū...

Spriežot pēc pilnībā aizpildītās ielas, uzbrucēju kā minimums varēja būt kāds tūkstotis.

No malām uzradās vēl papildus policijas mašīnas ar uguņiem un megafonos sauca, lai visi garāmgājēji iet prom. Novērtējot, ka no uzbrucējiem līdz vietai, kur atrados, ir vēl kādi simt metri, iedomājos, vēl ir pārdesmit sekunžu laiks, lai šo situāciju nofotografētu. Bet ielu tumsā un uguņos steigā fotokamera nefokusējas kā nākas un pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem sapratu, ka laiks atliek vien šīs vietas momentānai atstāšanai. Kopā ar citiem garāmgājējiem iesteidzos netālu esošajā tunelī, kas ved uz metro. Pēkšņi atcerējos par tā arī nenopirktajiem suvenīriem. Nolēmu vēl riskēt un steigā pieskriet pie kādas tuneļa bodītes, lai vismaz kaut kas paliek par piemiņu no šīs pilsētas. Pirmajā piestāšanas vietā arī vērtās draudīga situācija, bet pie otrās bodītes, nedomājot par naudas atlikumu, ātri izdevās dabūt dažus nieciņus. Un tālāk ātri uz metro.

Ņemot vērā, ka tuneļu augšā jau notika grautiņš, divas minūtes, kuras bija jāpavada gaidot metro, šoreiz likās daudzreiz garākas nekā citas reizes. Kad pārsēdos jau otrajā metro līnijā, kas veda uz viesnīcas pusi, sapratu, ka nupat redzētais ārprāts man tomēr nav ticis klāt.

Savukārt pilsētas daļā, kur atrodas mūsu viesnīca, viss mierīgi. Jau ēdot vakariņas kopā ar maratona organizatoriem un pastāstot redzēto, viņi ar nožēlu saka, ka šie agresīvie trakotāji starp vietējiem iedzīvotājiem salīdzinoši nav daudz, bet diemžēl ir tā, kā to var dzirdēt ziņās. Šādus agresīvos uzbrucējus pieved un iepludina no ārpuses, lai pēc iespējas vairāk destabilizētu situāciju.

Mājupceļš: armijas kolonnas uz Ukrainas ceļiem

Nākamajā dienā dodamies atceļā, lai, veicot atkal šos pašus aptuveni 2000km cauri visai Ukrainai, Polijai un Lietuvai, atgrieztos mūsu mājvietās Latvijā un Igaunijā. Sazinoties ar mājiniekiem, uzzinām, ka nupat ziņu dienesti informējuši par ieroču pielietošanu Doņeckā un ļoti skarbo situāciju arī citās Ukrainas austrumu pilsētās.

Kā apstiprinājumu situācijas nopietnībai savā ceļā laiku pa laikam redzam pretī braucošas Ukrainas armijas bruņutransportieru un dažāda smagā bruņojuma kolonnas.

Lai kā arī nebūtu ar politisko situāciju, šis ceļojums atmiņā tik un tā atstās ļoti labu iespaidu par Ukrainas cilvēku viesmīlību un laipnību. Gan Harkovas maratona organizatori, gan arī mēs ceram, ka situācija atļaus turpināt šī skrējiena tradīciju arī nākamajos gados jau mierīgos apstākļos. Ņemot vērā, ka lielai daļai šo cilvēku šībrīža ikdiena nes neaptverami daudz rūgtuma, tiešām bija gandarījums redzēt tūkstošiem dalībnieku sejās prieku par skriešanas pasākumā pavadīto laiku.

Vietējie iedzīvotāji, pateicoties par mūsu darbu, minēja kādu salīdzinājumu - no austrumu kaimiņvalsts pie viņiem diemžēl šobrīd iebrauc cilvēki, kuru mērķis ir sist, lauzt un veicināt haosu, bet mēs no Latvijas un Igaunijas atbraucam palīdzēt noorganizēt vērienīgus skriešanas svētkus un radīt prieku gan pieaugušajiem, gan bērniem...

Lai arī krasi mainīt pasaulē izveidojušos situāciju nav mūsu spēkos, toties spējām kaut uz brīdi ar savu darbu un nostāju parādīt, ka sports apvienojumā ar kultūru, cieņu, gaišu un draudzīgu attieksmi pret apkārtējiem ir tas, kas palīdz veidod pozitīvu saskarsmi starp visdažādākajām tautām.

Tās ir pārbaudītas vērtības, kuras pazīst gan sporta, gan kultūras un mākslas pārstāvji visā pasaulē, un pateicoties kurām varam gūt draugus  jebkurā pasaules kontinentā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti