Baložu kūdras muzejdzelzceļu izveidojuši brīvprātīgie ar mērķi saglabāt šaursliežu dzelzceļa mantojumu. Līdzekļi no pārdotajām biļetēm tiek ieguldīti sliežu, lokomotīvju un vagonu atjaunošanā.
"Šī ir šaursliežu lokomotīve, kas uzbūvēta, izmantojot kravas automašīnu sastāvdaļas. Šeit ir kravas mašīnas MAZ dzinējs un ātrumkārba, līdz ar to, līdzīgi kā automašīnā, mēs pārslēdzam ātrumus. Mēs braucam un velkam piecus vagonus," stāstīja biedrības "Bānīša draugu kluba" valdes priekšsēdētājs Dāvis Bušs.
Ekskursijas laikā apmeklētājiem tiek dota iespēja uzzināt, kā notiek kūdras ieguve, pārstrāde un kā gan kūdra, gan kūdras lauka darbinieki tika transportēti. Tā ir aizraujoša ekskursija ar mazbānīti pa kūdras ieguves lauku. Entuziastiem izdevies pilnībā no jauna uzbūvēt vagonu, ar kādiem savulaik pa šaursliežu ceļu tika pārvadāti pasažieri.
"Kūdras dzelzceļos parasti šādi vagoni nokļuva otrreizējai lietošanai. Strādniekiem šis vagons ir par glaunu. 40. un 50. gados strādniekus vadāja uz platformas, bez nekādiem krēsliem, bez nekā," skaidroja Bušs.
Lietus vai saule, strādniekiem nācās braukt uz platformas. Bijuši arī purvi, kuros darbinieki pārvadāti vagonos, kur jumts virs galvas un iespēja apsēsties.
Baložu kūdras ieguves lauka mazbānīša galastacija savulaik atradās vietā, kur šobrīd atrodas Ziepniekkalna daudzdzīvokļu mājas. Viens no svarīgākajiem muzeja eksemplāriem ir vagons. Tas varētu būt vienīgais visā pasaulē, kas līdz mūsdienām saglabājies oriģinālā stāvoklī.
"Jā, ar šo mēs lepojamies visvairāk. Šis ir ēdnīcas vagons, oriģinālā stāvoklī, kāds rūpnīcā izgatavots kūdras dzelzceļiem, ar lauka virtuvi, lai purvā gatavotu pusdienas tiem, kas strādā kūdras ieguvē," stāstīja Bušs.
Baložos kopā bija 28 kilometri. Tā nebija viena gara līnija, tas bija purvs, kas sadalīts daudzos atzarojumos, un tajos visos kaut kur strādāja cilvēki. Reizēm bija tā, ka cilvēks, atnākot uz darbu, uz savu maiņu stundu līdz pusotru brauca ar vilcienu iekšā. Ja viņam uz pusdienām būtu vēl jābrauc ārā, viņš kavētu trīs stundas laika. Tāpēc pusdienas gatavoja uz vietas.
Muzejs pagaidām vēl ir tapšanas stadijā. Pašlaik ar mazbānīti iespējams izbraukt vienu kilometru un simts metrus garā līnijā. Brīvprātīgie plāno līniju atjaunot līdz divarpus kilometru garumam. Muzejs darbojas tikai vasarā katra mēneša pēdējā sestdienā.
