Džūkstes pagasta "Lancenieki" ir vieta, kur mīt pasaka. Te laipni aicināti gan pieaugušie, gan bērni. Pasaku muzejā raidījumu "Rīta Panorāma" viesmīlīgi sagaida kaķis un pele. Viņi arī ir tie, kuri apgalvo, ka tieši šī esot pasakas mājvieta. Viesi te tiek izklaidēti ne vien ar dažādiem stāstiem, bet arī iesaistot tos dažādās aktivitātēs, piemēram, ikvienam interesentam ir iespēja kaut uz mirkli kļūt par leļļu teātra aktieri.
Džūkstes Pasaku muzejs nav vieta, kur cilvēks var ieiet un tikai apskatīt muzeja ekspozīciju. Apmeklētājs gribot negribot tiek iesaistīts dažādās atrakcijās. "Tiek atveidotas dažādas pasakas, kurās bērni, skolēni, arī pieaugušie izdzīvo šo pasaku atraktīvi ar kustībām ar pasaku stāstīšanu, ar dziedāšanu un tā tālāk, un gids mums vienmēr ir kāds pasaku tēls," stāsta Džūkstes Pasaku muzeja vadītāja Regīna Jefremova.
Mēdz gadīties, ka muzejā iegriežas pieaugušie, kuri ir skeptiski par šāda veida piedāvājumu, tomēr ārā viņi iziet laimīgi un smaidīgi, jo muzeja darbiniekiem ir izdevies tos uz īsu brītiņu atgriezt bērnībā.
Pasaku muzejs Džūkstē neatrodas nejauši. "Šeit 19.gadsimta beigās sāka strādāt mūsu latviešu pasaku tēvs Ansis Lerhis-Puškaitis. Viņš šajā skolā bija skolotājs, ievērojams sabiedriskais darbinieks, un, lai mācītu bērniem dzīves gudrību, viņš ļoti daudz pats lasīja pasakas, lasīja tās bērniem, un pamazām viņš pasaku tik ļoti iemīlēja, ka viņš pasakas sāka krāt, pierakstīt, un tāpēc mēs viņu šodien saucam par pasaku tēvu," skaidro Regīna Jefremova.
Ansis Lerhis-Puškaitis šajā vietā ne vien strādāja, bet arī dzīvoja, tamdēļ liela daļa muzeja ekspozīcijas veltīta pašam skolmeistaram. Par apmeklētāju trūkumu pasaku māja nevar sūdzēties. Vienlaikus muzejā iespējams ieskatīties arī Džūkstes novada vēsturē, kā arī tiek piedāvāta iespēja piedalīties tematiskajos pasākumos, piemēram, novembrī tiks rīkota spoku stāstu nakts.