Dobys turysms Latgolā ar Andu Zeizi i Ivaru Loginu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Vosora ir laiks, kod daudzi nu myusu dūdās vysaidūs izbraucīņūs i nūteikti apmeklej ari dobys objektus. Itūreiz ar Dobys aizsardzeibys puorvaļdis Latgolys regionaluos administracejis direktori Andu Zeizi i vītejū nūvodpietnīku, gidu Ivaru Loginu runuosim par dobys turysma objektim Latgolā. Pīsaskarsim gon plotai pazeistamom, lelā skaitā apmaklātom i īkūptom vītom Latgolys regionā, gon mozuok zynomim, bet, ni mozuok sovpateigim i interesantim objektim – akminim, piļskolnim, stygom.

Dobys turysms Latgolā ar Andu Zeizi i Ivaru Loginu
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

„Myusu puorraudzeibā ir cīši daudz aizsorgojamu teritoreju i juos ir unikalys i skaistys, saprūtams, ka mes cīši daudz struodojom pi tuo, lai atkluotu dobu cylvākam. Ka nazkod ruodejuos, ka dobys sorgi tikai koč kū kontrolej i naļaun, byuteibā tys ir mīts,” stuosta Dobys aizsardzeibys puorvaļdis Latgolys regionaluos administracejis direktore Anda Zeize.

“Doba ir myusu muojis i mums ir juoatver juos sabīdreibai. Sabīdreibai jū vajag baudeit, izjust. Nu i, prūtams, tod mes runojam ar cylvākim. Jius pīminējot vīnys nu skaistuokūs teritoreju, Rāznys Nacionalais parks i dobys parks „Daugavas loki”, bet, taipoš mums ir izbyuvāta infrastruktura, kur mes aicynojam cylvākus – tys ir dobys parks „Numernes valnis”, dobys parks „Dvietes paliene”, ari Čertokā ir infrastruktura, kuru byuviejuši Latvejis vaļsts meži, ir Teiču i Krustkalnu rezervati, ir fantastiskys taidys mozuok apmaklātys vītys, bet izaruoda unikalys nu vierteibu vīdūkļa – tei ir Styglovys grova.”

Anda Zeize pīzeist, ka Latgolys dobā ir daudz gon turistim atkluotu apskatis objektu, god ari mozuok zynomu, kurus vys tik vajadzātu lobīkuortuot i apaudzēt ar viesturnīku i nūvodpietnīku dazynuotim stuostim. Tai, par pīmāru, Anda stuosta, ka Rāznys Nacionalajā parkā ir vairuokys akmiņu stygys.

„Akmeņu tokys natuoļi nu Lipušku, tī cylvāks var īt, baudeit i ari byut klusumā, Juguļu akmiņs, ari natuoli nu Lipušku ir Grumušku piļskolna toka. Muokūņkolna pogostā ir Stalidzānu piļskolna toka. ”

Latgalīšu nūvodpietnīks i gids Ivars Logins jau daudzus godus padzilinuoti pietej taišni akmiņus, na viņ Latgolā, bet ari tuoļuokā apleicīnē.

„Mums nu akmiņa laikmata cylvāku beja sovys izpratnis par apkuortejū dobu, i dobys spāki jim beja, var tai vulgari saceit, religejis vītā. Jī nūteikti atroda dobā interesantus akmiņus i izmontuoja sovom kuļtiskajuom vajadzeibom… Maņ pateik, ka Rāznys Nacionaluo parka teritorejā ir akmiņu toka, kur ir četri breineigi akmini, bet es uzskotu, ka taišni itei toka byutu, tys, kas padzilinuotu cylvāku izpratni par itim te akminim. Tī ir Jaunstašuļu valna pādakmiņs i par tū izreiz ir nūstuosts, kas ari cīši interesanti. Jaunstašuļu gadejumā apliek ir akmini,”  stuosta Ivars.

Ivars zyna stuosteit par kaidu aizrauteigu akmiņu kolekcionaru nu Bolvu nūvoda Tiļžys pogosta “Dievžeikarim” – Ēriku Kašu, kura saimis duorzā zīd naviņ daudzi vysaidu skaistu lileju i peoneju, bet ir izvītuoti ari vysvysaidi laukakmini, kotrys ar sovu nūstuostu.

„Jis najims akmiņus nu taidu, īspiejamu seņču svātvītu, kur vyss ir sasaglobuojs. Mums kolhoza laikūs ir guojuse puori melioraceja i bazneickungi nazkod ir daudz kū nycynuojuši uorā, lai cylvāki nanastu zīduojumus pi akmiņa, bet ītu iz katuoļu bazneicu svātdīnem. Vīnolga, zynūt nūstuostus nu Ērika Kaša, ka dareja tai, ka trešdiņ aiznese zīduojumu pi akmiņa, a kaba ļauds narunuotu, svātdiņ gūdeigi guoja iz bazneicu. Dubults napleist. Ērikam teišom ir lela kolekceja, i jam ir savuokti ari akmini ar nūstuostim... Jam ir ari senejī alka tāli, kas, pryncypā ir veiduojumi nu dobys, bet cylvāks tū īpatnejū formu saskateja i varbyut drupeit pīlobuoja tū situaceju, īkola, paruodeja, ka tur ir acs.”

Ivars izsver, ka na vysus akmiņus, kas ir dobā, var i vajag aiztik i koč kur puorvītuot. 

„Pryncypā tī, kur ir originaluos vītuos i ar nūstuostu, nadreikst aiztikt akmiņus, lai jī sasagloboj, bet, redzit, myusdīnu modernajā pasaulī jau ir tai, ka cylvāki gryb smukus akmiņus akmiņs duorzā, i, ka tys akmiņs jau ir puorvītuots, respektivi, tod jis jū panam... Muns vīdūklis ir taids, tim akminim, kas jau ir puorvītuoti i vaira naatsarūn originalajuos vītuos, pryncypā, jim byut juosagloboj muzejā.”

Ite Anda Zeize pīmiņ lobīkuortuošonys dorbu nūtikšonu Rēzeknis nūvoda Muokūņkolna pogostā asūšajā Lelajā Līpukolnā. 

„Runojūt par Lelū Līpukolnu, gribieju drupeit papyldynuot. Doba jau vysod juoskota kai taids lels komplekss. Mes veiduojom stygu, byuvējom tūrni i mums vīns vītejais īdzeivuotuojs-entuziasts guoja kluot i lyudze: „Jius tikai naaizticit akmiņus!” Tī ir cīši energetiska vīta i tī vysi akmini tyka pamasti sovuos vītuos, pat ja jī mums traucēja byuvēt tūrni. Mes ar lelu, lelu pītati pret tū, jo tī bazneicu akmini, sīvīšu bazneicu akmini, veirīšu bazneicu akmini...”

Anda Zeize izsver, ka doba ir juocīnej i pryncypi, saskaņā ar kurim ite vajadzātu uzavest, ir vysā vīnkuorši i vysim saprūtami.

„Vyss ir cīši vīnkuorši, vajag ar lelu cīnu īt dobā. Vāga cīneit dobu, doba atdūs atpakaļ, tys ir pats svareiguokais. Es jau narunuošu par taidom vyspuor saprūtamom lītom kai atkrytumim, kū atnesi, tū aiznesi atpakaļ... Cīnūt dobu, doba vysod atdūs atpakaļ i vysod byut pateikami atīt. Tys ir pats svareiguokais.”

Anda atkluoj, ka Dobys aizsardzeibys puorvaļde regulari sasadorboj ar cytom īstuodem, pošvaldeibom i privātūs zemu saiminīkim i organizej vysaidys tolkys dobys objektu lobīkuortuošonai i teritoreju sakūpšonai. Anda pīmiņ vīnu tolku, kas beja Viļakys nūvodā asūšajā Styglovys grovā.

„Fantastiskys veids, kai mes gon runuojom, gon izgleituojom, beja gon dobys eksperti, kas par mozom upem atbiļd. Partū ka tī ir unikali objekti i jī ir ari cīši jiuteigi, i, lai nanūdareitu puori, ir juozyna kai uzavest  i kū dareit, ka navajag smiļšakmiņūs zeimēt sovus vuordus. Nu navajg tū dareit. Nūbiļdejit, pajemit leidz tū sajiutu, jā. Par akmiņu tokom i akminim, kas ir Rāznys Naionalajā parkā, byuteibā jī vysi ir topuši tolkys laikā.”

Anda stuosta par tyvuokuo laika tolkuošonys planim.

„Tys ir nuokamais objekts, iz kuru mes planavojam braukt i organizēt tolku, taipoš ari Jašys upeite, jei ir daudz ītekmāta nu HES staceju, bet fantastiska upeite, ari pārnejā godā  īsuokom  teireit i itūgod pabeigsim. Narūtys upe Rāznys Nacionalajā parkā. Beitānu piļskolns, kuru navaru napīminēt, pasasokūt Aleksandram Lubāna i Kroma kolna bruolistei kūpā ar Urtāna kungu nu Reigys, paguojušū godu tyka atkluots fantastiskys piļskolns, i, kas myus vysaira īprīcynoj, jis atsarūn vaļsts eipašumā. Taitod tei ryupe par itū piļskolnu byus myusu. I mes tagad cīši pruoteigi, moz pa mozam kūpā ar specialistim planavojam itū objektu atkluot sabīdreibā, lai jis byutu, pyrmkuort, interesants, lai daudz kū izzynuotu, bet tī vēļ vajadzeigi dīzgon spieceigi pietnīceibys dorbi. Apsekuošona.”

Te Ivars Logins zyna pībiļst par akminim konkretuo piļskolna tyvumā.

„Es ari tymā Beitānu piļskolnā asu bejs i maņ otkol sovs skots, jo jis ir pi upeitis, i tei upeite ir pylna ar akminim, i tam Beitānu piļskolnam ir tei unikaluo situaceja, ka jis ir pi upeitis, kur ir akmini, i es jau tī saredzieju tūs sovpateigūs akmiņus. Na tikai upeitē, bet ari piļskolna pakuojē, tymā ūtrā pusē, kas ir nu upis.”

Tyrpynojūt sarunu par Latgolys piļskolnim, Ivars tur, ka mes pamoz lepojamīs ar sovim piļskolnim, kai ari nūruoda, ka leluokuo daļa nu tūs ir privateipašumūs i leidz ar tū navar izsekuot, kas tymūs nūteikt, kai i voi tī teik gona apsaimnīkuoti.

„Paguojušā godā, kod mes braucam ir tim 100 Latgolys piļskolnim, vīns staravers iz sovā eipašumā asūšuo piļskolna buļbys beja sastatejs... Ūtrys variants, ka leluokuo daļa piļskolnu ir īauguši kūkūs i kryumūs. Mums ir ari Rāznys Nacionalajā parkā taidi piļskolni, kas ir breivi nu īauguma i es uzskotu, ka tī tod ir juoīkļaun turysma maršrutūs...”

Anda Zeize zyna stuosteit par Dobys aizsardzeibys puorvaļdis Latgolys regionaluos administracejis planim vītejū piļskolnu īkļaušonu kūpejūs turysma maršrutūs, kai ari kontrolis īspiejom tūs apsaimnīkuošonā.

„Mums beja tei dūma, kuru mes nūteikti reanimēsim, ka Rāznys Nacionalajā parkā vajag piļskolnu maršrutu... Bet tei ir ari sadarbeiba ar privatim zemis eipašnīkim, jim ir juoļaun… Izkontrolēt nav vīglai, deļ tuo mes ari struodojam ar cylvāku apziņu, mes informejam, runojam, stuostam. Byuteibā sabīdreiba palīk taida apdūmeiguoka i gudruoka, ka tai varāitu saceit. Mums cīši daudz zvona, cīši daudzi puorkuopumi teik atkluoti, jo sabīdreiba nav vīnaldzeiga... Cylvāks var nūdareit puori ari par tū, ka jis koč kū nazyna voi nasaprūt, īspiejams. Ari par tim piļskolnim es piļneigi pīkreitu, ka mums byutu vaira juosalepoj ar piļskolnim. Jī mums ir aizauguši i apauguši, teirēt jūs dreikst, vīnkuorši kai tū dreikst, kod dreikst i tys ir juodora."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti