Kazdangas pils celta 1800. gadā. Tā piederējusi bagātiem un politiski ietekmīgiem Kurzemes baroniem Manteifeļiem. Muižas kompleksā arī ietilpst parks un dīķi, kas pārsvarā ir iznomāti, taču centrālais un redzamākais ir Dzirnezers.
Dzirnavu dīķis ir viens no objektiem Kazdangā, kas rada rūpes parka un pils apsaimniekotājiem. Nesen, īstenojot "Leader" programmas projektu, pāri dīķim izveidota 190 metrus gara pastaigu laipa, taču tas ir tikai viens no darbiem, spriež Kazdangas pils muzeja vadītāja Ilze Holštroma.
"Dīķu Kazdangā ir daudz, lielākā daļa no tiem ir iznomāti, tad nu jāsaka tā, kāds saimnieks, tāds arī dīķis. Dzirnezeru sākām pamazām apdzīvot. Šobrīd lielākā problēma ir tā, ka ezers sāk aizaugt, tāpēc jāmeklē iespējas un finansējums, kā to risināt, tam nepieciešama arī speciālistu piesaiste," stāsta Holštroma.
Muižas laikos dīķu apsaimniekošanai bijis pilnīgi cits vēriens nekā mūsdienās. Grāmatu autore un pētniece Ilze Māra Janelis atklāj faktus, kas daudziem nav zināmi, ne tikai to, ka katrs sevi cienošs muižnieks vēlējies savā īpašumā zivju dīķi.
"Vecās Kurzemes kartogrāfiskais materiāls ir pilns ar zivju dīķiem. Muižu aprakstos visur ir zivju dīķi. 18.gadsimts vispār ir fantastika.
Kad dīķis sāka aizaugt, tās zivis tur tik daudz vairs nebija, dīķi nolaida, salasīja zivis, paturēja kādu gadu, uzara, iesēja rudzus un tas process bija vēl garāks," stāsta pētniece.
Mūsdienu Kazdangā šāda metode, visticamāk, nedarbosies, taču zivju dīķim iespējams atrast arī citas funkcijas. Runājot par pils apkārtnes attīstību, hidrobioloģe Loreta Urtāne vairāk runā par diviem atslēgvārdiem - ūdens un pašvaldības ekonomiskā izaugsme jeb kā izmantot resursus. Hidrobioloģe šoreiz mazāk uzsver pašu apsaimniekošanu, bet potenciālu. Cilvēki brauc uz vietām, kuru pamatā ir labs stāsts. Pētniece uzdod jautājumu Kazdangas ļaudīm, vai viņi zina, ka šeit dzīvo dinozauru laika liecinieki.
"Varbūt, ka no šiem dinozauru laikmeta lieciniekiem šeit var piesaistīt apmeklētājus, lai mēs nebrauktu uz Rīgu un skatītos dinozauru šovu, kas atbraucis no Kanādas, bet radīt dinozauru šovu Kazdangā. Atklāšu kārtis - tās ir spāres, jo ne katrs zina, ka spāres ir 350 miljonus gadu veci dzīvnieki, tādas pašas uzbūves, dzīvoja kopā ar dinozauriem.
Ja tagad to spārnu atvērums lielākai spārei ir 20 centimetri, tad dinozauru laikā tie bija 2 metri. Kāpēc, lai šāds šovs nebūtu tieši Kazdangā?" vaicā Urtāne.
Runājot par nākotnes izaicinājumiem, apsaimniekojot Kazdangas pili un parku, Aizputes novada domes projektu vadītāja Biruta Konrāde uzsver Vides izglītības centra veidošanu, kam jau ir aizsākums, regulāri rīkojot dabas nodarbības, ne mazāk svarīgi ir uzturēt muižas kompleksu.
„Ne tikai daba, parks, bet pašas pils pakāpeniska restaurācija. Zālē ir jau restaurēti logi, ko paveicis amatnieks Māris Gulbis. Te daudz dara muzeja un tūrisma centra vadītāja. Runājot par parku un Vides izglītības centra veidošanu, ir svarīgi veikt bioloģiskās daudzveidības izpēti un izveidot parka attīstības redzējumi pa vairākām daļām," saka Konrāde.
Runājot par mūsdienu muižas kompleksu apsaimniekošanu, pētniece Ilze Māra Janelis uzsver, ka cilvēki pārāk aizraujas ar glītu mauriņu pļaušanu, senāk nekas tāds nebija, turklāt, pļaujot vairākas reizes gadā, saulē izkaltējot, tas nebūt nav skaistākais, ko apskatīt muižas parkos. Viens no ieteikumiem mūsdienās - atstāt ziedošas pļavas, kuras nopļauj tikai vienu reizi gadā.
