Panorāma

Latviešu uzņēmēji Londonā plāno paplašināties

Panorāma

Mežos notiek kaitēkļu monitorings

Pie Mangaļsalas mola noslēdzas Daugavas izpētes ekspedīcija

Daugavas izpētes ekspedīcijā uzzināto apkopos interaktīvā kartē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Svētdien, 5.augustā, finišē 12 dienas ilgusī Daugavas ūdenstūrisma izpētes ekspedīcija. Tās dalībnieki šajā laikā ar motorizētiem plostiem mērojuši vairāk nekā 350 kilometrus. Balstoties uz ekspedīcijas ietvaros redzēto, taps publiski pieejama karte, kurā potenciālie ūdenstūristi varēs uzzināt gan par apskates objektiem un apmešanās vietām, gan par šķēršļiem, ar kuriem, dodoties ceļā, jārēķinās laivotājiem un plostniekiem.

Daugavas izpētes ekspedīcijā uzzināto apkopos interaktīvā kartē
00:00 / 02:22
Lejuplādēt
"Mums pamata mērķis bija ūdens tūristiem ierādīt vietu," stāsta Daugavas izpētes ekspedīcijas vadītājs Guntis Zilberts. Pirms 12 dienām viņš ar domubiedriem Piedrujā sāka ekspedīciju, kas svētdien, 5.augustā, finišēja pie Mangaļsalas bākas. Šo dienu laikā ar motorizētiem plostiem pa Daugavas ūdeņiem nobraukti vairāk nekā 350 kilometri.

 

12 dienu ekspedīcijā piedalījās trīs plosti, uz kuriem vienlaikus atradās ne mazāk par 15 dalībniekiem. No tiem pieci bija ekspedīcijas pamatkodols.

Kopējo dalībnieku, kā arī brīvprātīgo skaitu esot grūti saskaitīt. Uz plostiem kāpuši arī Pļaviņu, Aizkraukles, Ikšķiles un Ogres pašvaldību pārstāvji, kā arī vismaz 10 bērni. Sešgadīgā Estere uz plosta pavadījusi sešas dienas.

Secinājumu apkopošana vēl tikai priekšā, taču, vaicāts par pirmajiem iespaidiem, Zilberts saka: "Nav jau vajadzīgs [maršruts] visā garumā. Vienkārši attiecīgās vietās, kādam posmam, ko pašvaldības varētu mierīgi sakārtot. Tas neprasa arī lielus ieguldījumus."

Toms Smirnovs, kurš ekspedīcijā iesaukts par navigatoru un pēc kura norādēm vadīti visi trīs plosti, stāsta – pašlaik laivotājiem trūkst norāžu. "Tie apskates objekti, kurus mēs paši esam apskatījuši līdz šim, viņi nav parādīti vai atzīmēti, tāpēc mēs īsti nezinām, kur viņi ir," atzina ekspedīcijas navigators.

Ekspedīcijas laikā tās dalībnieki pārliecinājušies, ka vides piemērotību ūdenstūrismam ļoti ietekmē apdzīvotība. No šāda viedokļa Daugavas labais krasts esot daudz pievilcīgāks nekā kreisais.

Brauciena laikā piedzīvota tikai viena reize, kad laika apstākļi nav atļāvuši turpināt ceļu. Vienam no plostiem krācēs izsists caurums.

Taču lielākais šķērslis ūdenstūrisma attīstībai Daugavā ir "Latvenergo" hidroelektrostacijas (HES). Tās pārvarēt var tikai pa sauszemi, bet organizēti šādu pakalpojumu pagaidām neviens nepiedāvā. Katras HES apiešana aizņēmusi vidēji sešas stundas. Plosti bija jāizvelk krastā, jāizjauc un jāpārceļ drošā vietā, no kuras var braukt tālāk.

Lai padarītu Daugavu par ūdenstūristiem pievilcīgu upi, vēl ir daudz darāmā, secina biedrības "Zied zeme" projektu vadītājs Māris Cīrulis.

"Ideāls posms, kas, manuprāt, ir labs piemērs citām vietām, ir Daugavas loki, kur ir gan lielās zīmes ūdens ceļa malā, gan vairāki tūrisma uzņēmumi,

kas piedāvā sakārtotā, tādā loģiskā veidā visu to braukšanu no A līdz Z tādam parastam tūristam, kurš negrib domāt, plānot, organizēt. Kur viņam jau viss ir uzlikts uz paplātes."

Cīrulis, kurš ir arī projekta "DaugavAbasMalas" vadītājs, stāsta – 12 dienu brauciens ir tikai pirmais posms. Nākamajā posmā iegūtie dati tiks analizēti un apspriesti diskusijās reģionos. Izmantojot Daugavas ūdenstūrisma ekspedīcijā iegūtos secinājumus, taps interaktīva karte, kuru, plānojot ceļojumus pa Daugavas ūdeņiem, varēs izmantot ūdenstūristi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti