Cilvēki un manekeni. Aizgājušo laikmetu balles kleitas palīdz attīstīt pierobežu

"Mazā muiža" ir pie lielā ceļa, pārsimt metru no Lietuvas robežas. Caur vēsturisko tērpu galerijas lielajiem logiem redzama gan robeža, gan to šķērsojošās fūres. Kontrasts starp to, kas ir iekšā, un to, kas ir ārpusē, ir pat ļoti pārsteidzošs.

Ārā var būt tumši un auksti, bet galerijā viss ir smalki, skaisti, kā svētkos. Starp grezni ģērbtajiem manekeniem iegrimsti aizgājušo galanto gadsimtu atmosfērā. Ekspozīcijā ir desmitiem tērpu, kurus radījušas Latvijas meistares.

Krāšņas balles kleitas, vismaigākā zīda spīdums, pūderētas parūkas… Vairāki desmiti manekenu dažādu valstu un laikmetu tērpos.

Netālu no Bauskas jau vairākus gadus apskatāma ekspozīcija, kas iepazīstina ar aristokrātu modes vēsturi no rokoko līdz XX gadsimtam.

Te ir tikai ekskluzīvi autordarbi, daudzu gadu darba augļi. Lielākās daļas tērpu autore mākslas zinātniece Jeļena Forste ir pazīstama ar teatralizētajām ekskursijām Rundāles pilī un iestudējumiem pils dārzā. Ar tērpiem Rundāles ekskursijām arī viss reiz sākās…

Vēsturisko tērpu rekonstrukcija kļuvusi par mūža darbu ne tikai Jeļenai, bet arī viņas meitai Elīnai. Meita izaugusi par uzticamu biznesa partneri. Viņai ir gan pieredze gida darbā, gan gaume, gan labas angļu un franču valodas zināšanas. Un savs skatījums uz šī aroda un tūrisma perspektīvām.

Ekspozīcijā ir pavisam īpaši tērpi. Piemēram, Kurzemes hercogienes Dorotejas tērps. Kleita veidota pēc galma mākslinieka Frīdriha Hartmaņa Barizjena gleznotā portreta. Un tā izskatās tieši tāda kā 1784. gada portretā. Sarežģītais un darbietilpīgais tērps tapis pēc Borisa un Ināras Teterevu iniciatīvas un ar viņu atbalstu.

Kovida laikos tūrismam klājas slikti, visur iestājusies pauze, publiskajās telpās, kur agrāk bija tik daudz ļaužu, viss pamiris. "Bet kā pie jums?" jautāju Jeļenai. Jā, grūti. Bet laiks velti nav zaudēts. Iedegas spilgta gaisma, un Jeļena Forste rāda vasaras darba rezultātus.

Franču balles kleita rokoko stilā ir sveiciens mums no Luija XIV laikmeta. Tajā viss ir šiki… un nepraktiski, pārmērīgi, izšķērdīgi.

Uzsvērti sievišķīgs tērps ar tā dēvētajām Vato ielocēm, starp citu, palicis tikai Francijas vēsturē, jo angļu lēdiju vidū šī mode neiedzīvojās, viņas domāja pragmatiskāk…

Bēši zeltainā kleita izgreznota ar ļoti krāšņu izšuvumu, kura analogu atrada Elīna. Kleita izdevusies šika!... Ar katru tērpu Jeļenai Forstei saistīts arī kāds stāsts. Par Versaļas tikumiem un franču karaļiem. Un arī… par matemātikas nozīmi. Jo, lai kaut ko tādu uzšūtu, jāveic ļoti daudz aprēķinu. Jāzina, cik daudz auduma galu galā vajadzēs visām šīm ielocēm un rišiņām. Tā nu pandēmijas laikā savu laiku sagaidījis zīds, kas pirms vairākiem gadiem tika nopirkts rezervei pašā Romas centrā. Un šis zīds kļuvis par franču balles kleitu.

Turpmākajos Jeļenas plānos ir pavisam cita laikmeta tērps, kleita bīdermeijera stilā. Ir cerība, ka vienai no Latvijā atjaunojamajām muižām ļoti drīz būs vajadzīgas vēsturiskās rekonstrukcijas tieši šajā stilā.

Šīs modes galerijas eksponāti nav butaforijas. Jebkuru tērpu var noņemt no manekena, uzlaikot cilvēkam. Tomēr tā negadās bieži.

Jo katra kleita te ir īsts mākslas darbs, nenovērtējams eksponāts, pret kuru jāizturas ļoti saudzīgi.

Galerijā "Mazā muiža" mēdz būt arī ekskursijas ar pārģērbšanos un fotosesijas. Bet biežāk zinātkārajiem apmeklētājiem tiek rādīta aizgājušo laiku dāmas ģērbšanas ceremonija. To laiku, kad bez palīdzības no malas ar korsetēm un krāšņajiem svārkiem augstākās sabiedrības dāmas pašas galā netika!...

Jeļena Forste mani ieveda arī darbnīcā. Pavisam nesen tajā parādījusies arī mūsdienīga izšūšanas mašīna, kuru meistares ieguvušas, pateicoties vienam no lauku attīstības projektiem. Fantastiska mašīna!

Mobilā tālruņa ekrānā tiek rādītas vēl tikai "procesā" esošu darbu skices un fotogrāfijas. Piemēram, XVIII gadsimta vīriešu rīta halāts tiek veidots pēc oriģināla, kas glabājas Ņujorkas Metropoles mākslas muzejā. Darbs tuvojas beigām, atlikušās vēl tikai pogas (oriģinālo kopijas!), kuras tiek pītas ar rokām…

Ar īpašu lepnumu Jeļena demonstrē vēl pilnībā nepabeigto meitas darbu, kas kļūs par viņas diplomdarbu. Elīna mācās, paaugstinot kvalifikāciju profesionālajos kursos. Vienlaikus brauc pa Latviju, dalās pieredzē, rāda meistarēm, kā senos izšūšanas paņēmienus izmantot mūsdienu tērpos.

…Sarkanā ķieģeļu klēts pie muižas tika uzcelta XX gadsimta sākumā. Lai gan būvēta pamatīgi, līdz mūsdienām vecā ēka nebija īpaši labi saglabājusies. Kad Jeļena Forste un Elīna kopā ar dzīvesdraugu Mareku ķērās pie ēkas atjaunošanas, paziņas bija skeptiski. Teica: "Nē, nepavilks!..."

Tomēr iznāca citādi. Tagad ēkā pie pašas robežas ir skaisti, interesanti un valda svētku noskaņa. Vēsturisko tērpu galerija un darbnīca "Mazā muiža" ir pilnībā izdevies projekts.

P.S. Pagātnē aizejošā Rundāles novada dome nesen godināja cilvēkus, kuri daudz darījuši novada attīstībai. Novembrī starp novada goda zīmes "Zelta lauva" laureātiem bija arī Jeļena Forste.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt