Špēlis uzsver, ka arī Latvijas karavīri ir daļa no mūsu valsts kultūras mantojuma. "Ap 8000 latviešu strēlnieku cīnījās pret aptuveni 110 000 Vācijas armijas karavīru, kuru rīcībā bija liesmu metēji, indīgās gāzes, artilērija, lidmašīnas. Kauja beidzas ar pilnīgi fanātisku cīnīšanos līdz pēdējam vīram, 80 % karavīru krīt šajās kaujās,” stāsta vēsturnieks.
Ekspozīcijas vitrīnas ir noformētas kā cauršautas bruņas. Ideja ir gūta no kāda vācu karavīra atmiņām, kurš rakstījis, ka, dodoties cīņā pret latviešu strēlniekiem, viņi sagaidījuši vieglu kauju un ātru uzvaru, bet, nonākot pie pozīcijām, griba tika iemīta zemē.
Centra vadītājs uzsver, ka vēstures ekspozīcija nav stāsts par šautenēm un iznīcību, bet par nepadošanos un spēju izdzīvot: "Kad muzejs veidojās, man ienāca prātā, ka es to gribu saukt par tautas muzeju. Līdz ar to mēģināju šīs lietas padarīt maksimāli pieejamas cilvēkiem, kuri vēlas to visu sīkāk iepazīt."
Klēts otrajā stāvā atrodas Špēļa savāktās apgleznotās pūra lādes: "Ja salīdzināsiet pūra lādi, kas ir apgleznota 1904. gadā, ar lādi, kas ir apgleznota uz 1791. gadā, tad kopumā atšķirības būs niecīgas. Šī tradīcija ir spējusi iekapsulēties Latvijā ļoti ilgu laiku. Pats vērtīgākais šai izstādē ir tas, ka lādes ir nākušas no dažādām Latvijas vietām,” uzsver vēsturnieks.
Pārsvarā pūra lādēm bijušas divas funkcijas – dzimtas reprezentācija un vērtslietu glabāšanas jeb seifa uzdevums: “Ir pūra lādes ar dubltdibeniem, ar slēptuvēm. Katrai vietai ir savs raksturīgais stils – pēc kalumiem var iegūt informāciju par reģioniem, kur tā ir izgatavota”.
Atzīmējot Ikšķiles novada 835 gadus, šogad izdota Munta Auna grāmata „Ikšķiles novads – vieta, kur sākas Latvija’’. Tā stāsta par Ikšķiles novada un arī Tīnūžu muižas vēsturi.
