Ceļojums uz Tīnūžiem: iepazīsti strēlnieku kauju vietas un apgleznotas pūra lādes

Šovasar Latvijā notiek tūrisma kampaņa „Atklāj Latviju no jauna un ceļo droši!’’. Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti doties uz mazāk zināmām dabas takām un citām neatklātām apskates vietām. Viena no tādām ir Tīnūžu muiža  - kultūras mantojuma centrs Ikšķiles novadā, kur var apskatīt gan apgleznotas pūra lādes, gan ekspozīciju par latviešu strēlnieku kaujām pie mazās Juglas 1. pasaules kara laikā.

Ceļojums uz Tīnūžiem: iepazīsti strēlnieku kauju vietas un apgleznotas pūra lādesDaina Zalamane
Kultūras mantojuma centrs ''Tīnūžu muiža'' atrodas muižas klētī, jo pati kungu māja nav saglabājusies. Kultūras mantojuma centra vadītājs un vēsturnieks Kaspars Špēlis bija viens no iniciatoriem, lai pirms deviņiem gadiem izveidotu ekspozīciju par 1917. gada kaujām pie Mazās Juglas.  Te atrodas ložu čaulītes un citi eksponāti, kas atrasti apkārtnes laukos, bijušo kauju vietās.

Kultūras mantojuma centrs "Tīnūžu muiža".

Špēlis uzsver, ka arī Latvijas karavīri ir daļa no mūsu valsts kultūras mantojuma. "Ap 8000 latviešu strēlnieku cīnījās pret aptuveni 110 000 Vācijas armijas karavīru, kuru rīcībā bija liesmu metēji, indīgās gāzes, artilērija, lidmašīnas. Kauja beidzas ar pilnīgi fanātisku cīnīšanos līdz pēdējam vīram, 80 % karavīru krīt šajās kaujās,” stāsta vēsturnieks.

Muzeja ekspozīcija.

Ekspozīcijas vitrīnas ir noformētas kā cauršautas bruņas. Ideja ir gūta no kāda vācu karavīra atmiņām, kurš rakstījis, ka, dodoties cīņā pret latviešu strēlniekiem, viņi sagaidījuši vieglu kauju un ātru uzvaru, bet, nonākot pie pozīcijām, griba tika iemīta zemē.

Zobens no muzeja ekspozīcijas. Atrasts 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka pozīcijās, piederējis kādam latviešu virsniekam. Iespējams, tas pārlūzis sprādziena rezultātā kauju laikā.

Centra vadītājs uzsver, ka vēstures ekspozīcija nav stāsts par šautenēm un iznīcību, bet par nepadošanos un spēju izdzīvot: "Kad muzejs veidojās, man ienāca prātā, ka es to gribu saukt par tautas muzeju. Līdz ar to mēģināju šīs lietas padarīt maksimāli pieejamas cilvēkiem, kuri vēlas to visu sīkāk iepazīt." 

Klēts otrajā stāvā atrodas Špēļa savāktās apgleznotās pūra lādes: "Ja salīdzināsiet pūra lādi, kas ir apgleznota 1904. gadā, ar lādi, kas ir apgleznota uz 1791. gadā, tad kopumā atšķirības būs niecīgas. Šī tradīcija ir spējusi iekapsulēties Latvijā ļoti ilgu laiku. Pats vērtīgākais šai izstādē ir tas, ka lādes ir nākušas no dažādām Latvijas vietām,” uzsver vēsturnieks.

Pūra lādes.

Pārsvarā pūra lādēm bijušas divas funkcijas – dzimtas reprezentācija un vērtslietu glabāšanas jeb seifa uzdevums: “Ir pūra lādes ar dubltdibeniem, ar slēptuvēm. Katrai vietai ir savs raksturīgais stils – pēc kalumiem var iegūt informāciju par reģioniem, kur tā ir izgatavota”.

Atzīmējot Ikšķiles novada 835 gadus, šogad izdota Munta Auna grāmata „Ikšķiles novads – vieta, kur sākas Latvija’’. Tā stāsta par Ikšķiles novada un arī Tīnūžu muižas vēsturi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ceļošana
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti