Katara atrodas Rietumāzijā. Vienīgā valsts, ar ko Katara robežojas, ir Saūda Arābija, jo no pārējām debespusēm to apskalo Persijas līcis. Katara ir otrā plakanākā valsts pasaulē, un tās augstākais punkts atrodas tikai 103 metru augstumā. Plakanākas vēl ir tikai Maldīvu salas, kuru augstākais punkts ir 1,8 metri. Zīmīgi, ka Katara ir pat par diviem metriem augstāka, nekā tā bija pirms 400 gadiem. Valsts ir lēnām pieaugusi ģeoloģiskā pacēluma dēļ.
Valsts nosaukums ir radies jau 1. gadsimta vidū, kad romiešu rakstnieks Plīnijs Vecākais tagadējos Kataras iedzīvotājus dēvēja par "Catharrei". Pats vārds "Katara" tika lietots līdz pat 18. gadsimtam. Vienlaikus ar šo izplatītāko valsts nosaukuma atveidi pastāvēja arī vairākas variācijas, tostarp "Katr", "Kattar" un "Guttur", līdz laikam, kad "Katara" tika oficiāli pieņemta par valsts nosaukumu.
Divarpus miljonus iedzīvotāju lielā valsts neapšaubāmi ir pievilcīga dažādu valstu emigrantiem, kuri šeit ierodas lielisko laikapstākļu, nesteidzīgā dzīvesveida un, protams, beznodokļu algu dēļ. Katarā bez vīzām var ieceļot vairāk nekā 90 valstu pilsoņi. Tomēr tās pievilcība ir tik liela, ka šobrīd valstī dzīvo vairāk nekā divi miljoni emigrantu, kuri pārstāv 180 dažādas tautības, līdz ar to paši katarieši ir mazākumā, turklāt ievērojami mazākumā, jo pašu Kataras iedzīvotāju ir tikai aptuveni 15%.
Vēl viena mazāk zināma lieta, – Katarā ir visaugstākā vīriešu un sieviešu skaita attiecība pasaulē, proti, uz 100 sievietēm ir aptuveni 299 vīrieši. Tas nozīmē, ka Katarā ir par 1,46 miljoniem vairāk vīriešu nekā sieviešu. Tādas skaita attiecības veidojas galvenokārt tāpēc, ka Katarā ir liels imigrantu skaits un tie pamatā ir vīrieši, kas ir pagaidu darbinieki.
Nafta, bagātība, austrumi – ar ko Katara asociējas Rīgas ielās sastaptajiem iedzīvotājiem?
Politiskā sistēma
Katara ir daļēji konstitucionāla monarhija, kurā emīrs ir valsts vadītājs un izpilddirektors, bet premjerministrs ir valdības vadītājs. Saskaņā ar Kataras konstitūciju daļēji ievēlētajai Konsultatīvajai asamblejai ir ierobežotas iespējas noraidīt tiesību aktus un atlaist ministrus. Tomēr plašās monarhijas saglabātās pilnvaras joprojām robežojas ar absolūtu monarhiju. 2003. gadā Katara pieņēma konstitūciju, kas paredzēja ievēlēt 30 no 45 konsultatīvās asamblejas locekļiem, un referendumā šī konstitūcija tika apstiprināta ar pārliecinošu balsu vairākumu, gandrīz 98% to atbalstīja. Lai gan konstitūcija par Konsultatīvo asambleju pieņemta 2003. gadā, pirmās vēlēšanas notika vien 2021. gadā pēc vairākkārtējas atlikšanas.
Konsultatīvā asambleja sastāv no 30 tautas vēlētiem pārstāvjiem un 15 emīra ieceltiem cilvēkiem. Tā var bloķēt tiesību aktu pieņemšanu ar vienkāršu balsu vairākumu un var atlaist ministrus, tostarp premjerministru, ar divu trešdaļu balsu.
Interesanti arī piebilst, ka Kataras tiesību akti neļauj dibināt politiskas struktūras vai arodbiedrības. Tas ir rādītājs vēl vienai nozīmīgai problēmai – cilvēktiesību pārkāpumiem darba tirgū. Īpaši tā saasinājās saistībā ar Pasaules kausu futbolā Katarā, kas izgaismoja šīs problēmas apmērus.
Kataru pārvalda emīrs Šeihs Tamims bin Hamads Al Thani, kuram ir ekskluzīvas pilnvaras iecelt premjerministru un kabineta ministrus, kas kopā veido Ministru padomi – augstāko izpildvaru valstī.
Jānorāda, ka Al Thani ģimene ir tā, kas ir pārvaldījusi Kataru kopš valsts pirmsākumiem. Tieši šī ģimene 1868. gadā parakstīja līgumu ar britiem, kas atzina valsts atsevišķo statusu un atļāva kļūt neatkarīgai. Kā zināms, vēsturiski, pēc Osmaņu varas, kā daudzas valstis šajā reģionā arī Katara kļuva par Lielbritānijas protektorātu 20. gadsimta sākumā līdz pat neatkarības iegūšanai 1971. gadā.
Starp citu, Katara ir pirmā arābu valsts, kas rīko FIFA Pasaules kausu. Šo notikumu tiešām gaida daudzi, jo tiek uzskatīts, ka tas būs viens no aizraujošākajiem notikumiem FIFA Pasaules kausā. Ne tikai tādēļ, ka Katara ir mazākā valsts, kas jebkad to uzņems, un vienīgā, kas to rīkos ziemā. Tāpat tas būs pirmais Pasaules kauss, kurā nebūs oglekļa emisiju, – Katarā uzbūvēta 800 megavatu saules enerģijas stacija, lai nodrošinātu turnīru.
Skandalozais kauss
To, kā dažādi skandāli ietekmējuši šo kausu, skaidroja latviešu sporta žurnālists un televīzijas komentētājs Anatolijs Kreipāns. "Vienu galveno iemeslu grūti nosaukt, jo, protams, ir arī bieži vien pretrunīga informācija par stadiona celtniecību, par strādniekiem, kas tur ir gājuši bojā, un tā tālāk un tā joprojām. Protams, arī tas. Bet pēdējais, kas mani pārsteidza... Ja būtu smieklīgi, varētu pasmieties, proti, bijušā FIFA prezidenta Zepa Blatera izteciens, – "jā, redziet, tā bija kļūda piešķirt Katarai tiesības rīkot Pasaules kausu. Tā tomēr ir pārāk maza valsts, lai tiktu galā ar šo pasākumu". Varētu domāt, ka tad, kad Katarai piešķīra šīs tiesības, tā bija daudz lielāka valsts. Tādu divkosību sen nebiju dzirdējis ne no viena. Galu galā, kurš gan bija tas FIFA prezidents."
Uģis Lībietis: Bet šis izteikums liecina, ka tā bija ilgstoša prakse – mazo, bagāto valstu naudas piešķiršana lielajiem sporta funkcionāriem.
Anatolijs Kreipāns: Acīmredzot. Nav dūmu bez uguns, jo tomēr dažādi skandāli paplosījuši to pašu FIFA, UEFA, dažādas organizācijas. Kur ir ļoti liela nauda, tur ir ļoti liels kārdinājums. Futbola vidē pats fakts, ka turnīrs notiks tieši tagad, nekādas pozitīvas emocijas neizraisīja pilnīgi noteikti. Tas, ka Katara ir ļoti bagāta valsts – tā var sarīkot jebko. Ja nemaldos, Apvienoto Arābu Emirātu pārstāvji bija izteikušies, ka mums arī ziemas olimpiskās spēles sarīkot nav problēma. Es ticu, ka var. Jautājums, vai vajag, jo termiņš – 20. novembris līdz 18. decembris vien radīja lielu neizpratni. Domāju, ka sportiskā puse un spēles – tur nebūs ne vainas, bet viss, kas ir ap to... grūti pateikt. Tā pati Kataras izlase daudzus gadus FIFA cīnījās pret citu valstu spēlētāju naturalizēšanu. Pēdējās spēlēs viņiem stipri mazāk – divi, viens, varbūt trīs [šādi spēlētāji]. Neatceros, kā sauc viņu likumu par adoptēšanu – jauno spēlētāju pusaudžu, gandrīz bērnu, talantīgu spēlētāju pārvilināšanu, gandrīz vai naturalizēšanu, adoptējot viņus ģimenēm uz Kataru no citām reģionu valstīm. Ar to jau arī diezgan daudz dažādu nesaprašanos un skandālu. Paši spēlētāji – kas viņiem atliek, viņi brauks un spēlēs, protams, bet nevar nepiekrist daudzām futbola zvaigznēm, kas izteikušās, ka šāda FIFA rīcība nozīmē, ka viņi nerēķinās ar futbolistu interesēm, jo, padomājiet, – būs tik milzīga slodze tiem spēlētājiem, būs savainojumi. Tur ir tik daudz dažādu negāciju ap turnīru. Es ceru, ka tikai futbola dēļ notiks tā, kā tam jānotiek.
Pasaules kauss futbolā notiks tikai astoņos stadionos, un tas ir mazākais skaits pēdējo gadu laikā. Neviens no šiem stadioniem gan neietilpina mazāk par 40 tūkstošiem skatītāju. Salīdzinoši tālajā 1978. gadā Argentīna pamanījās sarīkot čempionātu sešos stadionos.
Tomēr sava ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ Katara cer piesaistīt rekordaugstu apmeklētāju skaitu.
Bet, tā kā Katarā var būt pat ļoti karsti, novembrī ap 29 grādiem un decembrī ap 24 grādiem, tad turnīra rīkotāji ir padomājuši ne tikai par spēlētājiem, bet arī par skatītājiem, jo pirmo reizi šajos stadionos ir pieejama gaisa kondicionēšana.
Nafta, gāze, nauda
Katara ir ceturtā bagātākā valsts pasaulē pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju. Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda aplēsēm, IKP uz vienu iedzīvotāju ir 93 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam – Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir 34 tūkstoši eiro.
Nafta un dabasgāze ir Kataras ekonomikas stūrakmeņi, un tie veido vairāk nekā 70% no kopējiem valdības ieņēmumiem, vairāk nekā 60% no IKP un aptuveni 85% no eksporta ieņēmumiem. Katarai ir pasaulē trešā lielākā pierādītā dabasgāzes rezerve, tā ir otrā lielākā dabasgāzes eksportētāja.
Tomēr valsts nav bijusi bagāta vienmēr.
Vēl pirms gāzes atklāšanas Kataras ekonomika lielā mērā balstījās uz tirdzniecību, zvejniecību un pērļu ieguvi. Tikai pēdējo 60 gadu laikā Katara ir pārvērtusies no nabadzīga Lielbritānijas protektorāta par neatkarīgu valsti ar ievērojamiem ieņēmumiem no naftas un dabasgāzes.
Starp citu, pērļu ieguve bija Kataras ekonomikas galvenais balsts tūkstošiem gadu, un tā tiek izcelta kā galvenā valsts kultūras sastāvdaļa, ieskaitot unikālo violeto pērli. Tomēr tas viss mainījās 20. gadsimta 20. gados, kad Japāna sāka eksportēt kultivētās pērles un tirgus tika pārpludināts. Katara, tāpat kā daudzas Persijas līča reģiona valstis, pievērsās naftai.
Pirmo urbumu Katara veica jau 1939. gadā un jēlnaftu sāka eksportēt jau 1949. gadā. Vairākas atradnes tika atklātas 1960. gadā un 1970. gadā. Šī nepārtrauktā ekonomiskā izaugsme palīdzējusi padarīt Kataru par vienu no bagātākajām valstīm pasaulē. Turklāt valstī ir arī daudzas bankas, tostarp komercbankas, ārvalstu bankas un Kataras Centrālā banka.
Lai arī valdība ir saglabājusi augstu kapitāla izdevumu līmeni notiekošajiem infrastruktūras projektiem, zemās naftas un dabasgāzes cenas pēdējos gados likušas Kataras valdībai samazināt dažus izdevumus, lai palīdzētu apturēt budžeta deficītu. Tas ir kārtējais pierādījums valsts atkarībai no naftas, kas, visticamāk, saglabāsies arī tuvākajā nākotnē. Taču pierādītās naftas rezerves pārsniedz 25 miljardus barelu, kas ļauj turpināt ražošanu pašreizējā līmenī aptuveni 56 gadus.
Valsts mēģina dažādot ekonomikas ieguves veidus, un, neraugoties uz naftas un dabasgāzes dominējošo stāvokli, ir guvusi ievērojamus panākumus ar naftu nesaistītās nozarēs. Piemēram, ražošanas, būvniecības un finanšu pakalpojumos. Tā rezultātā IKP, kas nav saistīts ar naftu, pēdējos gados ir nepārtraukti palielinājies līdz nedaudz vairāk nekā pusei no kopējā apjoma.
Jāpiemin arī saspīlētās attiecības ar kaimiņvalsti Saūda Arābiju un tirdzniecības partneriem Bahreinu un Ēģipti, kas atstāja stipru ietekmi uz Kataras ekonomiku. Saspīlējuma pamatiemesls saistīts ar reģionālajiem nemieriem jeb tā dēvēto Arābu pavasari, kas uzliesmoja 2011. gadā, – Katara sniedza savu atbalstu tautas revolūcijām, īpaši Lībijā un Sīrijā. Tā kā tas gāja pretrunā ar citu valstu skatījumu, tad Bahreina, Ēģipte, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) 2014. gada martā uz laiku atsauca savus vēstniekus no Kataras.
Emīrs Al Thani mēģinājis strādāt pie diplomātisko attiecību izveidošanas un sasildīšanas, tomēr 2017. gada jūnijā Bahreina, Ēģipte, Saūda Arābija un AAE, tā saucamais valstu "Kvartets", pārtrauca diplomātiskās un ekonomiskās attiecības ar Kataru, reaģējot uz iespējamiem līguma pārkāpumiem, kā arī citām sūdzībām.
Tā rezultātā Kataras ekonomika tika stipri iedragāta.
Lai gan Katara izveidoja jaunus tirdzniecības ceļus ar citām valstīm, lai saglabātu piekļuvi importam, tomēr IKP stipri nokritās. Diplomātiskas saites ar "Kvartetu" tika atjaunotas 2021. gada janvārī pēc deklarācijas parakstīšanas Persijas līča Sadarbības padomes samitā Saūda Arābijā.
Rezumējot, no pērļu niršanas līdz sašķidrinātās dabasgāzes un naftas atklāšanai un eksportēšanai Katara ir veikusi garu ceļu, veidojot savu reputāciju dažādās nozarēs un jomās. Tagad ar spēcīgu ekonomiku, kas turpina augt, mazā Persijas līča pussala ir pionieris dažādās jomās, tostarp mākslā, aviācijā un sportā. Lai gan valstij vēl ir jautājumi, kas ir jāatrisina, tā turpina pakāpenisku pārveidošanās procesu.
