Ķeguma novada Bekuciemā blakus simtgadīgam ozolam atrodas Zvejnieku mājas. Saimnieki Velga un Jānis Galviņi ar prieku uzņem ne tikai viesus, bet savu saimniecību izrāda arī arī Latvijas Radio.
Vienā no ēkām kādreiz bijusi kūts. Šobrīd tā ir atjaunota, tomēr saglabāta vecā fasāde. Arī daļā interjera vēl vērojamas senatnīgās detaļas. Istaba ir maza, bet ļoti mājīga. Tajā atrodas plata, veca koka gulta, kas mūsdienu cilvēkam nedaudz par īsu, un liels sens skapis. Velga stāsta, ka viņu bērni būs jau piektā paaudze, kas saimniekos Zvejnieku mājās:
„Šī ir bijusi kūtiņa. Ir ielikts milzīgs darbs. Kā jau kūtiņā, te bija uz dolomīta akmeņiem apmetums, ko mums pašiem nācās nokalt, tā nebija viegla lieta. Nu un tos akmeņus mēs, protams, gribējām atstāt. Senči viņus ir vēluši no upes. Un pati telpa – tātad ir apmetums, ir redzama meistara roka, speciāli ir vilkts tā, lai tā meistara roka ir redzama. Un nav viņš krāsots. Pārējais ir koks, viss ir dzīvs. Tās priedes, kas te ir redzamas dēļu veidā, ir Ķeguma priedes. Tas risinājums ir tāds, lai viss būtu dzīvs.”
Līdz šim mājiņā varēja nakšņot divi cilvēki. Tagad izremontēta arī otra istaba. Velgai un Jānim gan pieredze lauku tūrismā ir neliela – viesus Zvejnieku mājās uzņem tikai pirmo gadu. Tomēr atpūsties gribētāji ir gan latvieši, gan ārzemnieki. Velga piebilst, ka pagaidām šo nevarētu saukt par biznesu, bet gan blakus nodarbi vai dzīvesveidu. Saimnieki nevēlas uzņemt lielas cilvēku masas, lai lauku mieru varētu izbaudīt arī paši.
„Cilvēki šobrīd meklē tādu klusu mieru, jo dzīves temps ir ļoti straujš, arī informācijas telpa ir milzīga. Un cilvēki no tā nogurst. Tie, kuri brauc šeit un izvēlas lauku māju, tie skaidri zina, ka te būs tas miers un klusums.
Un otra kategorija cilvēku ir tādi, kuriem kādreiz ir bijušas lauku mājas un tagad vairāk nav. Un tad tās bērnības atmiņas viņu aicina atbraukt šurp un vēlreiz to visu izbaudīt,” klāsta Velga.
Saimniece stāsta, ka liels bonuss atpūtas mājām ir eko produkcija. Tad to varot arī pārvērst par labu biznesu. Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts apgalvo, ka pēdējos gados pieaug tūristu pieprasījums pēc iepriekš nepopulāriem objektiem reģionos. Piemēram, zaļajos dzelzceļos, kas ir Vidzemē un Dienvidigaunijā izveidoti aptuveni 300 kilometru gari kājāmgājēju un velobraucēju maršruti. Tie ved pa neizmantotām dzelzceļa līnijām.
„Sakārtojot šīs vietas un infrastruktūru, mēs redzam, ka šajās vietās tūristu skaits pieaug. Mums likās, ka tā tendence tāda varētu būt, bet likās, ka ne visi, kas atrodas uz šiem posmiem, tam noticēja. Un šogad mēs redzam, ka pieprasījums ir un viņš pieaug,” priecājas Sijāts.
Viņš piebilst, ka asociācija rudens beigās rīkos semināru lauku māju un atpūtas vietu īpašniekiem. Saistībā ar augošo tūristu interesi viņus aicinās domāt par lauku tūrisma piedāvājuma paplašināšanu un uzlabošanu.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamentā stāsta, ka svarīgi ir arī piesaistīt ārzemju tūristu uzmanību Latvijas laukiem. Šobrīd visbiežāk tos apceļo paši latvieši.
„Pēdējā laikā mēs arvien vairāk uz Latviju vedam gan tūrisma medijus, gan sociālo tīklu ietekmētājus – influencerus, kas mums palīdz nest arī Latvijas vārdu tālāk. Šiem cilvēkiem mēs bieži vien arī rādām Latvijas reģionu tūrisma piedāvājumu, vedam uz šīm interesantajām vietām. Jo tas, ko mūsdienās tūrists pieprasa, nav vairāk masu tūrisma objekti, bet individuāla pieeja, autentiski, unikāli tūrisma produkti. Un to Latvija var piedāvāt. Tādā veidā mēs arī to savu unikalitāti varam izcelt,” skaidro departamenta direktore Inese Šīrava.
Tūrisma departamenta direktore uzsver, ka kopumā Latvija kļūst pievilcīgāka ārzemju tūristiem. Tomēr aktīvi jāturpina piedalīties ārzemju tūrisma mārketinga pasākumos, lai šī interese turpinātu augt.
