4. studija

Kā pārvarēt bailes no lidojuma, nelabu dūšu un citas «ceļotāju slimības»?

4. studija

Padoms bez maksas

Padoms bez maksas

Ārste: Sliktu dūšu pārbraucienos var mazināt ar vestibulārā aparāta trenēšanu

Vasara ir atvaļinājumu un arī ceļošanas laiks. Tomēr ir cilvēki, kuriem ceļojums nemaz prātu tā neielīksmo, jo gaidāms, ka būs jācīnās ar sliktu dūšu vai bailēm no lidojuma. Iemesls sliktai dūšai braucienos ir jutīgs vestibulārais aparāts, savukārt bailes no lidošanas ir iespējams pārvarēt, Latvijas Televīzijas raidījumā "Padoms bez maksas" skaidroja speciālisti.

Der ielāgot:

  • Savs vestibulārais aparāts ir jātrenē – daudz jāstaigā, jābrauc ar velosipēdu un jāveic līdzsvara vingrinājumi.
  • Ja ir autovadītāja apliecība, cilvēkam ar jutīgu vestibulāro aparātu vēlams pašam sēsties pie stūres.
  • Braucot ar auto, jāskatās braukšanas virzienā. Nav ieteicams lasīt, skatīties filmas vai darboties telefonā.
  • Nav ieteicams daudz ēst, taču viegla maltīte ir jāietur. Jāizvairās no trekniem, asiem ēdieniem.
  • Pret sliktu dūšu palīdzēs ingvers – gan tējas, gan tablešu veidā. Arī piparmētru tēja un ledenes.
  • Var lietot nomierinošus uztura bagātinātājus ar baldriānu, melisu vai māteri.
  • Elpošanas vingrinājumi var palīdzēt nomierināties.
  • Bailes ir emocijas, kas uznāk un pāriet. Jācenšas sevi nomierināt un domāt par kaut ko patīkamu.

Iemesls, kādēļ dažiem no mums ceļošana ar kādu no transportlīdzekļiem sagādā nepatīkamas izjūtas, ir jutīgs vestibulārais aparāts.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Otorinolaringoloģijas katedras vadītāja, docente Gunta Sumeraga skaidroja: "Tas mums palīdz staigāt uz divām kājām, nevis uz četrām, un atskaites punkts vestibulārai sistēmai ir gravitācija. Vestibulārā sistēma, lai viņa spētu nodrošināt, ka mēs staigājam uz divām kājām un perpendikulāri Zemes virsai, ir šie trīs galvenie informācijas saņemšanas avoti: pirmais ir iekšējās auss receptori, otrais, tā ir redze, un trešais  – speciāli receptori, kas atrodas lielajās locītavās, muskuļos, cīpslās."

Tas viss mums dod informāciju par to, kādā pozīcijā esam attiecībā pret Zemes virsmu un gravitāciju, un kādā virzienā, ar kādu paātrinājumu mēs kustamies.

Slikti mums mēdz palikt tad, kad starp šiem informācijas avotiem rodas kādi konfliktējoši signāli.

"Jo iekšējā auss saka – mēs kustamies! Acis un receptori locītavās saka – nē, mēs nekustamies! Vai arī jo īpaši, ja mēs darām kaut ko citu – mēģinām lasīt vai skatīties telefonu, tad informācija kļūst vēl konfliktējošāka. Tad mūsu centrālā nervu sistēma kļūst apjukusi, un tad varētu būt šie reiboņi, sliktas dūšas, arī dažādas veģetatīvas reakcijas kā svīšana, bālums, pazemināts pulss," sacīja Sumeraga.

Daļa cilvēku ir jutīgāki, bet tas nenozīmē, ka viņu vestibulārais aparāts sliktāk darbojas – tas vienkārši ir individuālais jutīgums. Tāpat kā mums katram ir individuāls sāpju slieksnis. Bērniem slikta dūša parasti paliek, jo viņu vestibulārais aparāts vēl nav nobriedis.

Otorinolaringoloģe norādīja, ka pavisam maziem bērniņiem, kamēr viņi vēl nav īsti labi iemācījušies staigāt un skriet, tieši patīk, ka viņus šūpo, bet kad viņi šīs prasmes apgūst, tad vestibulārajai sistēmai ir jauns izaicinājums  – "informācijas atkal ir pārāk daudz – viņi daudz skrien un visu ko dara, un tad pēkšņi viņus noliek mašīnā, piesprādzē sēdeklītī, un apkārt viss šūpojas".  

Drošības apsvērumu dēļ bērnus visbiežāk liek aizmugurējos sēdekļos, kur nevar redzēt ceļu sev priekšā, bet diemžēl tas var veicināt sliktu dūšu.

Kā sev un citiem palīdzēt?

"Vajadzētu vestibulāro sistēmu trenēt. Pirmkārt, tā ir daudz staigāšana, braukšana ar velosipēdu – viss, kas mums trenē līdzsvaru. Ir speciāli arī līdzsvara vingrinājumi, tā ir arī šūpošanās, bērniem tā ir kūleņu mešana, viss, kas mūs trenē un saka vestibulārajai sistēmai, ka ir okei, ka mēs kustamies dažādos virzienos, un nav nepieciešams satraukties. Ja  problēma tomēr ir un vestibulārā sistēma ir jutīga, bet ir jābrauc, tad, pirmkārt, vajadzētu būt tā, ka braucam ar skatu tā, lai mēs redzam, kur mēs braucam, – ar skatu braukšanas virzienā," ieteica Sumeraga.  

Arī autovadīšana var labi palīdzēt. Ārstes padoms – cilvēkam ar jutīgāku vestibulāro sistēmu sēsties pie stūres, jo "centrālai nervu sistēmai būs vairāk koncentrācija uz ceļu, satiksmi, visu pārējo, un tad nebūs sliktās dūšas".

"Cenšamies noteikti sēdēt un skatīties braukšanas virzienā, tajā laikā nelasīt grāmatu, neskatīties telefonā. Mēģināt neēst ļoti daudz, kas varētu kairināt, [radīt] reakcijas no kuņģa un zarnu trakta. Nevajadzētu saēsties daudz ēdiena un sadzerties daudz gāzētu dzērienu," norādīja speciāliste.

Ja ir nopietna problēma, tad var ķerties pie medikamentiem.

Farmaceite Ksenija Lukjānova paskaidroja, ka pirms došanās ceļā ir svarīgi ieturēt vieglu maltīti, jo tukšā dūšā nelabums ir grūti panesams. Tas noteikti ir viegls un ātri sagremojams ēdiens, nekas ass un trekns. Var uzņemt kādu dabisku preparātu, kas var palīdzēt pret sliktu dūšu, piemēram, ingveru. To var lietot gan tējas, gan tablešu veidā. Tāpat pret nelabumu var līdzēt piparmētru tēja vai konfektes.

Bailes no lidošanas vai kuģošanas

Dažreiz jau domas par lidošanu vai kuģošanu vien izsauc trauksmi un nelāgu pašsajūtu. Ja slikta pašsajūta ir vairāk psiholoģiska, ne fiziska, tad var lietot kādu nomierinošu līdzekli.

"Kādu no uztura bagātinātājiem, kuri satur baldriānu, melisu, māteri – tos, kuri tieši nomierina, samazina uzbudinājumu, mazina trauksmi," teica farmaceite.

Savukārt klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Marija Ābeltiņa uzsvēra: "Mums katram var būt kaut kādas bailes, arī bailes lidot, un tā ne vienmēr būs uzreiz fobija. Jautājums ir, cik ļoti tas traucē mūsu dzīvi, [ietekmē] dzīves kvalitāti, cik lielā mērā mēs izvairāmies no lidojumiem. Pat ja tas, piemēram, mums dotu kaut kādu ļoti labu lietu dzīvē – karjeras izaugsmi vai atpūtas iespējas."

Cik nopietna ir problēma un konkrētā fobija, mums pasaka sev uzlikto ierobežojumu skaits un fobijas reakcijas spēks.

"Zelta uzvedības paraugs ir tomēr pārvarēt bailes, jo ar fobijām ir tā, ka bailes ir neproporcionālas tam, kas var notikt. Jā, kaut kāda maza varbūtība pastāv, bet tikpat labi tā varbūtība pastāv jebkur, vienkārši uz ielas izejot. Tāpēc ir svarīgi šo mazo varbūtību nepadarīt par to, kas nosaka mūsu dzīvi," skaidroja speciāliste.

Ne vienmēr fobijas esamībai par pamatu ir loģisks un racionāls izskaidrojums.

Kā norādīja Ābeltiņa, mēs neuzzinām, cik lidmašīnu katru dienu visā pasaulē ir veiksmīgi pacēlušās un nolaidušās, jo parasti raksta vai ziņo, kad ir notikusi kāda nelaime.

"Un diemžēl mūsu smadzenēm dažreiz piemīt tāda selektīva domāšana, ka mēs atlasām tikai to informāciju, kas ir pieejama un spilgta," sacīja Ābeltiņa.

Fobijas, piemēram, bailes lidot, ir iespējams izārstēt, taču jārēķinās, ka ārstēšanās laikā fobijai būs jāskatās tieši sejā. Pirms ceļojuma vēlams īpaši nesagatavoties, izņēmums, protams, ir somas sakārtošana, jo liela gatavošanās var radīt arī lielu stresu.

Tomēr pirms ceļojuma būtu vēlams apgūt elpošanas vingrinājumus, kas labi palīdz trauksmes gadījumā.  

"Mēs nemēģinām ciklēties uz bailīgām domām, mēģinām racionālas domas domāt un atceramies, ka bailes ir emocijas, – viņas uznāk un viņas pāriet. Tas nav tā, ka visu braucienu mums būs bail. Visbiežāk, ja mēs pirmo momentu izturam, tās atkāpjas, mēs ieraugām skaistus skatus un mēs gribam uzfilmēt sevi," iedrošināja psiholoģe. 

Citi noderīgi padomi

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt