Lai dotos ekspedīcijā pa Alekšupīti, kas caurvij Kuldīgas vecpilsētu, svarīgākais ir ekipējums un drošības instruktāža, saka Krista Karlsone, kura ved interesentus neparastajā upes ekspedīcijā. Vispirms jāuzvelk kārtīgi makšķernieku bikšzābaki un tikai tad pa akmeņainām kāpnītēm var doties līdz upei.
„Kad ir vēsā sezona, tad vissvarīgākais ir gumijas zābakbikses, ir svarīgi uzvilkt ērtas drēbes apakšā, un zeķes ir būtisks elements. Rokās jābūt nūjai. Diezgan bieži ņemam līdzi ar atkritumu maisiņu, jo ekspedīcijai ir ne vien izzinošs un sevis pārvarēšanas raksturs, bet tīrām arī Alekšupīti, staigājot pa to uz leju un uz augšu,” stāsta Krista.
Maijs ir īstais brīdis, lai ietu ekspedīcijā, pie mājām pagalmos sākušas ziedēt pienenes un plūmītes, paveras ļoti romantisks skats uz seno Kuldīgu.
„Maijā ir romantiski skati, tiesa, taču arī vasarā ir sava romantikas deva un citas sajūtas. Tad mēs ejam gumijas kurpēs, tad mēs diezgan labi varam zem kājām sajust upes tecējumu, kā pieskaras ūdens zāles, kādi atskan spiedzieni, kad kāds ierauga zalkti. Rudenī atkal ir cita romantika, kad Alekšupīte pāri pārliecas koki, kas iekrāsojas dažādās rudens krāsās un ir cita piedzīvojuma sajūta,” sajutās dalās Krista.
Dodoties ekspedīcijā, upē izdodas noplūkt un nogaršot arī pa kādai upes mētras vai ķērsas lapiņai, sastapties ar meža pīļu pārīti, kurš peld no viena upes krasta uz otru un spēj pretoties straumei, līdz nonākam vietā, kur sastopas gadsimti.
„Mēs esam nokļuvušas zem viena no tiltiņiem, kur mums ir brīnišķīga iespēja redzēt, kā dažādos slāņos ir attīstījusies Kuldīga. Te ir velves no dolomīta, arī dažādu laiku sarkanie ķieģeļi. Varam skatīties, kā tiltiņš ir izaudzis, cik tas ir šaurs pašā viducī, savā sākumā un tad tālāk, kā kuldīdznieki, attīstot savu pilsētu, ir cēluši arvien platāku. Visi vēstures slāņi ir labi redzami. To var tuvu ieraudzīt paši savām acīm,” izrāda Krista.
Protams, ir jāapskata slavenais Emīla tiltiņš no filmas „Emīla nedarbi”.
Krista stāsta, ka vasaras sezonā, brienot pa upi, var droši pasaukt kafejnīcas viesmīli un viņš var pasniegt arī kādu atspirdzinošu dzērienu, tāpēc ir iespēja atvilkt elpu, pat neizkāpjot no upes. Var aizkļuvūt līdz vietai, ko arī mēdz salīdzināt ar Venēcijas skatiem un – jā, pāri Alekšupītei Kuldīgas vecpilsētā ved astoņi tiltiņi.
„Esam izlīduši pa apakšu Kuldīgas ūdens apgādes sistēmai, apskatījuši dažādus vēstures slāņus un ieejam vienā no skaistākajiem skatiem, kur ir tā vistipiskākā Kuldīgas Venēcija, kur abās upes esošās mājas satiekas ar Alekšupīti. Te vienmēr ir baloži, kuri sēž un skatās uz apjukušajiem tūristiem,” turpina Krista.
Krista stāsta arī par vairākiem ūdenskritumiem, ko nākas pārvarēt. Jautājot, vai vecāka gada gājuma ļaudīm šāda ekspedīcija ir piemērota, viņa pauž apbrīnu, kā kundzes jau cienījamā vecumā spēj izložņāt zem tiltiņiem un pārvarēt akmeņaino gultni. Turklāt paši kuldīdznieki, kad viņi dodas ekspedīcijā, stāsta, ka tā var paraudzīties uz Kuldīgu jau no pilnīgi cita skatu punkta.
