Kā jau sugas nosaukums rāda, sila cīrulis apdzīvo mežaināku apvidu, nekā viņa lauku brālēns. Atbilstoši gan citās valodās, gan latviešu sinonīmos sila cīruli dēvē arī par „meža" vai „koku" cīruli.
Vislabāk pamanāma un pazīstama ir sila cīruļa balss. Tā dziesma ir īpatnēja un nesajaucama. Skaļa un melodiska, ievērojami lēnāka un nosvērtāka, nekā lauku cīrulim. Tā ir skaidri dalīta savrupās atkārtotu zilbju virknēs, kuru krītošās intonācijas piešķir dziesmai viegli sērīgu pieskaņu.
Sila cīruļa dziesma parasti dzirdama naktī un agros rītos, un pilnīgi noteikti - tā ir viena no skaistākajām Latvijas putnu dziesmām.