Tie ir nelieli garkājaini purvainu mitrāju putni ar slēptu dzīvesveidu, jo pārsvarā bradā aizaugušās slīkšņās un reti lido. Tāpēc ormanīši pamanāmi un pazīstami gandrīz tikai pēc balsīm, pie tam biežāk krēslas un nakts stundās. Parastākais no tiem ir ormanītis. Sastopams slapjās pļavās, upju un seklu ezeru krastos un ūdensaugu ceros.
Ormanīša dziesma ir ļoti vienkārša un zīmīga. Tā sastāv no īsiem, spalgiem un vienmuļi atkārtotiem svilpieniem. Varbūt tieši pātagas cirtienam līdzīgo skaņu dēļ šis putns savulaik nodēvēts par ormanīti. Šeit tas dzirdams ierakstā no Dvietes palienes Skuķu ezera, ar vardēm un griezi fonā. Divas citas ormanīšu sugas - mazais un ceru ormanītis ir sastopami līdzīgās vietās, taču to balsis ir pavisam atšķirīgas.
