Turcija jau iepriekš asi protestēja pret Bundestāgā tobrīd vēl topošo rezolūciju un brīdināja, ka tās pieņemšana var sabojāt abu valstu attiecības.
Rezolūciju atbalsta kancleres Angelas Merkeles pārstāvētā Kristīgi demokrātiskā savienība, kā arī valdošās koalīcijas partneri – Sociāldemokrātiskā partija un Zaļā partija.
Ar skaļiem aplausiem un pateicības vārdiem no armēņu diasporas pārstāvjiem ceturtdien, 2.jūnijā, Bundestāgā tika sagaidīts balsojums par to, ka Vācija turpmāk oficiāli atzīst par genocīdu Pirmā pasaules kara laikā notikušo armēņu masveida deportēšanu un nogalināšanu.
Jau iepriekš bija skaidrs, ka šāds lēmums sacels diplomātisku vētru, jo mūsdienu Turcija kategoriski noliedz šādu uzstādījumu, skaidrojot, ka armēņi cieta tāpat kā citas tautas osmāņu impērijas brukšanas laikā Pirmajā pasaules karā un tolaik neesot realizēts centralizēts plāns iznīcināt armēņu minoritāti.
Vācija, kurā dzīvo ievērojams skaits turku izcelsmes iedzīvotāju, ilgstoši nepievienojās tādām valstīm kā ASV, Francija un Krievija, kas atklāti noraida šo Turcijas pozīciju un atzīst genocīda faktu. Taču tagad viedoklis ir mainīts, vienlaikus gan arī uzsverot, ka mūsdienu Turcija nenes vēsturisku atbildību par notikušo.
“Pašreizējā Turcijas valdība nav atbildīga par to, kas notika pirms simt gadiem, taču tā ir atbildīga par to, kas notiks nākotnē. Ir skaidrs, ka mēs pieņemam kritiku, pat neobjektīvu, polemisku un agresīvu, taču tikpat skaidram ir jābūt arī tam, ka draudēšana ar mērķi iespaidot Vācijas parlamenta brīvo izvēli pieņemt lēmumus, nav pieņemama,” uzsvēra Vācijas parlamenta spīkers Norberts Lammerts.
Turcija uz šo balsojumu reaģējusi nekavējoties, uzsverot, ka šis lēmums negatīvi iespaidos abu valstu attiecības, un netieši norādot, tas var skart sarunas par bēgļu krīzes mazināšanu.
“Kad valstis, kuras mēs uzskatām par draugiem, krīt iekšpolitiskā izmisumā, tās nāk klajā ar šādām ģeniālām idejām, lai novirzītu uzmanību no patiesajām problēmām,” paziņoja Turcijas premjerministrs Binali Jildirims.
“Šis balsojums ir tam piemērs. Kad kancleres kundze mani apsveica saistībā ar kļūšanu par premjerministru, es teicu, ka Turcija ir cieša Vācijas sabiedrotā un mēs redzam Vāciju kā Eiropas Savienības balstakmeni un lokomotīvi. Līdz ar to mēs ceram, ka Vācija nepieņems šādus iracionālus lēmumus. Merkele atbildēja – darīšu ko varēšu, taču mums ir demokrātija un parlaments. To viņi vienmēr saka. Taču tagad tiek izaicināta mūsu valstu draudzība,” sacīja Turcijas premjers.
BBC atgādina, ka Armēnija apsūdz Turciju par 1,5 miljonu cilvēku nogalināšanu 1915.gadā. Turcija pastāvīgi apsūdzības noraida un pauž, ka upuru skaits bija mazāks un noraida terminu „genocīds”. Turklāt laiks, kad Bundestāgs ir pieņēmis šo rezolūciju, situāciju nokaitē, jo ES un Vācija cenšas vienoties par risinājumu patvēruma meklētāju krīzē.
Kopumā vairāk nekā 20 valstis, to vidū Francija un Krievija, kā arī Pāvests Francisks ir atzinis 1915.gada slepkavības par genocīdu.
Savukārt Turcija noraida apgalvojumus, ka tās priekštece Osmaņu impērija sistemātiski un kampaņveidīgi rīkoja armēņu slaktiņus, orientējoties uz vienas etniskas grupas iznīcināšanu. Turklāt, kā norāda Turcija, Osmaņu impērijas sagrūšanā un tam sekojošajā nestabilitātes laikā dzīvības zaudēja arī daudzi turku izcelsmes cilvēki.
Neilgi pirms rezolūcijas pieņemšanas Bundestāgā Vācijas parlaments saņēma draudu un aizvainojušas vēstules, kuras bija rakstījuši Vācijā dzīvojoši turki. Arī Turcijas premjers Binali Jildirims Vācijas rezolūciju jau nosauca par „irracionālu”.
Šī nav pirmā lieta, kas pēdējos mēnešos sašūpojusi Vācijas un Turcijas attiecības. Pavasarī uzmanības centrā nonāca komiķis Jans Bēmermans, kurš bija izveidojis satīrisku dzejoli par Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu. Hamburgas tiesa pēcāk atzina, ka dzejolis bija satīrisks, taču aizliedza viņam to atkārtot norādot, ka dzejolis satur seksuāla rakstura atsauces, kas nav pieņemamas.
