Krievijas prezidents Putins un ASV līderis Tramps sazvanījās neilgi pēc tam, kad Krieviju bija atstājusi Vācijas kanclere Angela Merkele.
Arī Merkeles un Putina sarunās Sočos Sīrija bija viens no tematiem. Proti, kā izbeigt karu situācijā, kad Vācija neatbalsta Bašara al Asada režīmu, bet Krievija ar to draudzējas, un kā tomēr apvienot spēkus cīņai pret teroristiem, kas guvuši patvērumu uz Sīrijas zemes un apdraud Eiropu un pārējo pasauli.
Līdzīgs fokuss bija arī Putina un Trampa telefonsarunā, jo ieilgušais konflikts Sīrijā un uzskatu atšķirības, kam būtu jānotiek ar Asada režīmu, tagad ir iedragājušas arī abu lielvaru attiecības.
"Prezidents Tramps un prezidents Putins abi vienojās, ka ciešanas Sīrijā ir pārāk ieilgušas un ka visām pusēm ir jādara viss, lai tās izbeigtu," vēstīts Baltā nama oficiālajā paziņojumā.
Tajā arī minēts, ka abi politiķi vienojušies par tā saukto drošo zonu izveidi Sīrijā, kur varētu nostiprināt ilglaicīgu mieru un piegādāt humāno palīdzību.
ASV prezidents apsolījis uz Kazahstānas galvaspilsētu Astanu nosūtīt savu pārstāvi, kurš piedalītos trešdien, 3.maijā, tur paredzētajās Sīrijas miera sarunās.
Abi līderi arī pārrunājuši sadarbību terorisma izskaušanā citur Tuvajos Austrumos un to, kā vislabāk varētu atrisināt "ļoti bīstamo situāciju Ziemeļkorejā".
Tramps un Putins ir vienojušies par divpusēju klātienes tikšanos, kas varētu notikt saistībā ar pasaules ekonomisko lielvaru – G20 valstu – samitu, kas 7. un 8. jūlijā paredzēts Vācijā, Hamburgā. Tiesa, pagaidām nav precizēts, vai tas varētu notikt sanāksmes laikā.
ASV un Krievijas attiecībās iestājās spriedze pēc ķīmiskajiem uzbrukumiem Sīrijā, kas notika pirms mēneša un kur dzīvību zaudēja vismaz 87 civiliedzīvotāji, tostarp 31 bērns.
ASV uzskata, ka tas bijis Sīrijas valdības kara aviācijas uzbrukums, kamēr Damaska un Maskava šīs apsūdzības noraidīja. ASV savu pārliecību apstiprināja, bombardējot Bašara al Asada militārās bāzes, tā saniknojot Krieviju. Arī ASV valsts sekretāra Reksa Tilersona vizīte Maskavā attiecības neuzlaboja.
