Piedāvājis mazināt Kremļa opozīciju ārzemēs
Trešdien, 22.martā, publicētā apjomīgā materiālā norādīts, ka Manaforts pie Deripaskas strādājis pirms aptuveni 10 gadiem un piedāvājis politisku stratēģiju, kā mazināt pret Krieviju vērstu opozīciju bijušajās padomju republikās.
Rakstā teikts, ka Manaforts 2005. gadā prezentēja plānu, kura nolūks bija ietekmēt politiku, uzņēmējdarbību un mediju darbu ASV, Eiropā un bijušajās padomju republikās, sekmējot Putina valdības popularitāti. Šis plāns bija izstrādāts laikā, kad ASV un Krievijas attiecības kārtējo reizi bija sarežģījušās.
Noliedz, ka būtu darījis ko «nepiemērotu vai negodīgu»
AP norāda, ka par plāna sagatavošanu Manaforts bija noslēdzis līgumu 10 miljonu ASV dolāru apmērā ar alumīnija magnātu Deripasku. Atbilstoši kāda avota teiktajam, Manaforts un Deripaska darījuma attiecības uzturējuši līdz vismaz 2009.gadam.
Manaforts paziņojumā AP paziņojis, ka ir strādājis ar Deripasku dažādās valstīs. Tomēr viņš uzsvēris, ka viņa darbs nav kaut kas “nepiemērots vai negodīgs” kādā “netīrā kampaņā”.
“Es ar Oļegu Deripasku strādāju pirms gandrīz 10 gadiem, pārstāvot viņu biznesā un personīgos jautājumos valstīs, kur viņam ir investīcijas,” norādījis Manaforts. “Mans darbs neietvēra Krievijas politisko interešu pārstāvēšanu,” piezīmējis agrākais Trampa kampaņas vadītājs.
AP atklājums ir nācis laikā, kad ASV Federālais izmeklēšanas birojs pārbauda, vai Trampa kampaņa bija koordinēta sadarbībā ar Maskavu. Manaforts iepriekš norādīja, ka visas izmeklēšanas ir politiski motivētas un nav strādājis Krievijas interesēs. Manaforts Trampa kampaņu vadīja pērn no marta līdz augustam.
Savukārt Deripaskas pārstāvis Maskavā atteicies atbildēt uz AP jautājumiem. Deripaska ir zināms kā viens no bagātākajiem Krievijas iedzīvotājiem. Viņš par tādu kļuva tieši Putina prezidentūras laikā.
AP atzīmē, ka nule klajā nākušie fakti parāda, ka Manaforta darbs bija Putina interesēs. Piemēram, Manafortam bija plāns atvērt biroju Maskavā, kas gan nekad nenotika. Tomēr zināms, ka Manaforta darbs Ukrainā noticis sadarbībā ar Deripasku.
Ukrainā apsūdz par naudas nobēdzināšanu Kirgizstānā
Pret Manafortu apsūdzības izvirzītas arī Ukrainā. Proti, Manaforts, iespējams, centies nobēdzināt naudu, ko viņam maksājusi Ukrainas Reģionu partija, kas bija uz Maskavu aizbēgušā Viktora Janukoviča politiskais spēks.
Šādu informāciju trešdien, 22.martā, publicējis bijušais Ukrainas deputāts un tagad žurnālists Serhijs Leščenko, apgalvojot, ka viņam pieejami apstiprinoši dokumenti. Manaforts, kurš pērn bija spiests pamest Trampa administrāciju līdzīgu apsūdzību dēļ, šo informāciju noliedz.
Amerikāņu lobista un politiskā konsultanta Pola Manaforta biogrāfija ir ļoti krāšņa – pirms kļūšanas par ASV prezidenta Donalda Trampa politiskās kampaņas vadītāju viņš savas karjeras laikā konsultējis Filipīnu un Kongo diktatorus, Angolas partizānu kustības militāro līderi un visbeidzot – pēc protestiem uz Maskavu aizbēgušo Ukrainas bijušo prezidentu Viktoru Janukoviču. Tiek uzskatīts, ka viņš, visticamāk, strādājis arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina labā.
Pret Manafortu izmeklēšanu sācis gan FIB, gan CIP, gan citi ASV izmeklētāji, un šā iemesla dēļ pērnā gada augustā Manaforts bija spiests aiziet no Trampa jaunās administrācijas, kur viņam bija uzticēts galvenā stratēģa amats.
Tad arī izskanēja apsūdzības, ka Manaforts saņēmis vairāk nekā 12 miljonus ASV dolāru no Janukoviča Reģionu partijas. Tagad ir informācija, kas, iespējams, sniedz pirmos pierādījumus par šīm apsūdzībām.
Manaforts apsūdzības noraida
Leščenko apgalvo, ka viņam pieejami dokumenti, kuros redzams, kā Manaforts gribējis noslēpt no Reģionu partijas saņemtus 750 000 ASV dolāru, veicot fiktīvu datoru iepirkumu.
"Tas notika 2009. gada oktobrī. Noslēgts kontrakts starp Manafortu un Belizā reģistrētu ārzonas uzņēmumu. Šī uzņēmuma konts tika atvērts Kirgizstānas galvaspilsētā Biškekā. Izmantot Kirgizstānas jurisdikciju ir tipiski šādās shēmās, lai noslēptu naudas izcelsmi. Tā atrodas nekurienes vidū, un veikt kaut kādu izmeklēšanu Kirgizstānā ir faktiski neiespējami," skaido Leščenko. "Turklāt tā ir banka, kurā naudu glabā arī Kirgizstānas prezidenta Bakijeva ģimene, tā ka tā nav parasta banka. Es domāju, ka tā bija starptautiska krāpniecības shēma, un mani avoti liecina, ka Reģionu partija šo banku šādiem nolūkiem izmantojusi regulāri," norāda Leščenko.
Dokumenti esot atrasti bijušajā Manaforta birojā Ukrainā, taču Manaforts to autentiskumu noliedz un apsūdzības sauc par nepamatotām.
Ziņots, ka Trampa kampaņu jau ilgāku laiku saista ar Krieviju un tās ārpolitikas interesēm. Piemēram, ziemā ASV izlūkdienests pavēstīja, ka Putins centies palīdzēt Trampam uzvarēt ASV prezidenta vēlēšanās.
Jau februāra vidū no amata atkāpās Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Maikls Flinns, jo bija sniedzis maldinošu informāciju par saviem kontaktiem ar Krievijas amatpersonām.
Savukārt ASV ģenerālprokurors Džefs Sešonss tika kritizēts par to, ka Kongresam noklusējis informāciju par savām sarunām ar Krievijas vēstnieku, kas notikušas pērn prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā.
Marta otrajā pusē vairākas ASV Kongresa komitejas ir sākušas izmeklēšanu saistībā ar apsūdzībām, ka Maskava iejaucās ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņā, lai mēģinātu nodrošināt Trampa uzvaru. Krievija apsūdzības par jebkādiem mēģinājumiem iejaukties citu valstu vēlēšanu procesā kategoriski noliedz.
