„Twitter” apskats, 10.02.2013.

Aizvadīta notikumiem un norisēm bagāta nedēļa, un līdz ar to sociālajos tīklos ir daudz tematu, ko cilvēkiem apspriest - sākot ar mediju uzsākto kampaņu par ātro kredītu ierobežošanu un vēlmi ierobežot melus „Liepājas metalurga” apkārtnē. Aktuāla šonedēļ ir bijusi arī vecuma pensijas aprēķināšana, Eiropas naudas dalīšana un hokejs. Un kā ikvienam (ir vai nav redzējis) ir viedoklis par Latvijas Eirovīzijas dziesmas atlases konkursu.

Sabiedrisko mediju un pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:baltica" sāktā diskusija par ātrajiem kredītiem un nozarei nepieciešamo regulējumu uzrunājusi sabiedrību, un ir viedoklis arī tviterlietotājiem. Bez tā, ka patiešām būtu jāuzliek kādi saprātīgi ierobežojumi, lai pasargātu daļu sabiedrības no neizbēgama parādu jūga, ir arī kritiskāki viedokļi.

Tviterlietotāja ar vārdu [email protected] bilst: „Var jau dusmoties uz ātro kredītu izsniedzējiem, bet tas neatrisina problēmu - pašu cilvēku [atbildību], kas ņem kredītu un pēc tam liek vecmāmiņām atmaksāt.” Bet, piemēram, Evita Bille uzskata: „Ātro kredītu antikampaņa tikai pastiprina cilvēku bezatbildību un veicina pārliecību, ka vainīgi tak ir devēji, nevis nemaksātāji.”

ReinoLV gan kompānijas neaizstāv, un, pamatīgi cenzējot un pārfrāzējot viņa pieredzi un rakstīto, pasūta tās tur, kur ķeizars kājām iet: „Galvas sagrozītāji - nekas vairāk. Es viņiem izskaidroju savu situāciju, bet tāpat draud ar automātiskiem e-pastiem.”

Edgaram Petersonam gan visa akcija šķiet divkosīga un viņš jautā: „Vai tā ir liekulība, ka visos TV kanālos katrā pauzē ir ātro kredītu reklāmas, un katrā ziņu izlaidumā ir kritika par šīm kompānijām?” Un uz šo jautājumu, paverot vēl jaunus aizdomu apvāršņus, iespējams, der Gunta Ščerbinska skaidrojums: „Ātro kredītu kantori pašlaik sponsorē gandrīz vai katru lielāku pasākumu. Sāktā diskusija ir mājiens, ka jāziedo arī partijām.”

Bet uz to, ko varam gaidīt nākotnē, raugoties piemēros pagātnē, Andris Rubīns uzskaita:

„Stilīgi ir lēnā ēšana, lēnā ceļošana, lēnā mode - nākamā lieta būs lēnie kredīti.”

Nākotnē ielūkoties mums šonedēļ ļāva arī portāla „Latvija.lv” jaunais pakalpojums - nākotnes pensijas aprēķināšana. Protams, sociālo tīklu ļaudis ir pirmie, kuri steidz apskatīt potenciāli gaišo nākotni un savu bezrūpīgo vecumdienu perspektīvu. Lai par ko, bet par to, kur likt kaudzi naudas, aizejot pensijā, nebūs jāsatraucas. Vismaz tā liecina tviterlietotāju teiktais. Arnis Krauze atklāj: „Portālā latvija.lv sarēķināju savu nākotnes pensiju. Cītīgi maksāti nodokļi 17 gadu garumā, un šobrīd nopelnīti 120 lati. Iedvesmojoši.” Patiešām iedvesmojoši, jo salīdzinot ar citiem, Krauzes kungam vēl ir pieklājīga pensija. Piemēram, Ģirts Luste sarēķinājis, ka viņam sanāk vien 33 lati. Taču arī viņam ir mierinājums - kolēģim tikai 16 lati.

Arī Aisiņš Matisons priecājas: „Stāžs 7 gadi 7 mēneši - pensijas apmērs - 7,77 LVL ! Nav daudz, bet kas par skaitļiem.” Arī Anita Cimmermane iepriecināta un raksta : „Esmu ļoti laimīga - uz vienaudžu fona Latvijā izceļos ar pensijas prognozi - 130Ls/30 darba g.un pieklājīgi nodokļi! Elektrībai& burkāniem pietiks.”

Interesanta ir arī Andra Paula-Pāvula teiktais tviterī:

„Paliek baisi par citiem: kopš 1997. esmu "tupējis tajās treknajās padomēs" un rezultātā pensijas kapitāls: Ls 202,48.”

Jūtams, ka ļaudis, apjautuši pensijas apmērus,  sāk uzdzīvot ar vērienu un populāri kļūst jociņi uzskaitīt ikdienas tēriņus „pensijās”. Tā, kā to dara, piemēram, Uldis Ziediņš: „Šodien pusdienās noēdu vienu savu provizorisko pensiju, Drogās iztērēju otru. Tagad studijā atpelnu astoņas.”

Vēl lielāku jautrību tviterlietotājos ievieš Labklājības ministrijas neveiklie skaidrojumi, ka viņu finansētais un pasūtītais pensiju aprēķināšanas rīks, kas domāts, lai visi varētu uzzināt savu provizorisko pensiju, ir tik īpašs, ka reālajā dzīvē pensijas būšot pavisam citādākas. Sanāk, ka par valsts naudu tapis bezjēdzīgs rīks, kurš vienlaikus demotivē maksāt nodokļus.

Vēl šonedēļ tviterī tiek apspriesta situācija „Liepājas metalurgā”. Galvenokārt tiek mēģināts saprast, kurš no visiem iesaistītajiem nemelo. Vairums, lai gan nav par to pārliecināti, tomēr tic mazākuma akcionāram Kirovam Lipmanam, jo tas vismaz saka, ka tur viss ir izzagts. Citiem tiek ieteikts neaiztikt savu degunu - nu, tā nedrīkst darīt, ja grib melot pārliecinošāk. Notiekošo diskusiju par šo uzņēmumu trāpīgi definē Anda Burve-Rozīte: „It kā auras neredzu, bet meli tik vieliski, ka liekas - tiem ir ne tikai krāsa un forma, bet arī smaka.”

Bet nedēļa tiek noslēgta ar Eiropas lietām un hokeju. Pirmkārt, tviterlietotāji seko līdzi Eiropas daudzgadu budžeta dalīšanai un tā rezultātu vērtē krasi atšķirīgi - daļa Latvijas valdības panākto dēvē par veiksmi un labi padarītu darbu, citi, jo īpaši opozīcijas un arī daži pozīcijas partiju biedri, sauc premjeru par bezmugurkaulnieku, kurš atdevies pa lēto un tikai atsēdējis savu laiku pie galda.

Lamāt valdību gan ātri piemirstas, jo piektdienas vakarā tika līdzi justs Latvijas izlasei saspringtajā cīņā un uzvarā pār Kazahstānas izlasi olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā, bet pēc tam visa negatīvā izlādēšanai lieti noder Eirovīzijas pusfināli. Ironijas un indes pilni tvīti par mūziķiem un pašu šovu birst kā no pārpilnības raga. No tā secināms - daudziem Eirovīzija ir baudāms un skatāms pasākums tikai apvienojumā ar tviteri un iespēju izpausties sociālajos tīklos. Ja Latvijas atlases uzvarētāju izšķirtu "Twitter" balsojums, tad uz Zviedriju tiktu nosūtīti šova vadītāji.

Visus ierakstā izmantotos tvītus varat apskatīt šeit: http://storify.com/Jony666/tviterapskats-4-02-10-02-2013

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Sociālo mediju apskati
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti