Tviterapskats: Eirovīzija un 9.maijs

Eirovīzija un 9.maijs ir apspriestākie temati aizvadītajā darba nedēļā sociālajā medijā tviterī, tik aktuāli, ka pat KNAB - komēdiju jeb novērošanas un atražošanas biroja kaislības šonedēļ tviterlietotāju uzmanību nepiesaista. 

Varbūt pārāk jau ierastas un parastas tās disciplinārlietu ierosināšanas piektdienās. Un kas varētu interesēt skolniekus – parādījies veids, kā ar tvitera palīdzību nekārtot mācību gada noslēguma pārbaudījumus.  

Pāris reizes gadā „Twitter” lietotājiem ir lielie prieki, jo kāds ar Latviju saistīts temats ir kļuvis par pašu apspriestāko visā pasaules „Twitter” telpā – un ne tikai mūsu hokejisti teju uzvarot Kanādu to spēj panākt, to jau otro gadu pēc kārtas spēj izdarīt arī mūsu dalība Eirovīzijā.

Acīmredzot Eirovīzijas skatīšanās, vienlaikus  kvēli apgalvojot, ka tam balagānam pievērst uzmanību nav vērts, bet apspriest un apžļembāt to tviterī gan ir vērtīga izklaide – tā nav tikai Latvijas prakse.

Tāds Eirovīzijas fenomens - neviens neskatās, bet visi par to runā. Kā jau stāstīts iepriekšējos tviterapskatos – grupa „Aarzemnieki” Latvijas tviterlietotājiem patika, tviterlietotājiem vispār joki patīk. Piemēram Sudrabas un Kūtra jaunā partija arī patīk, lai gan daudzuprāt, tas nav izdevies joks, tomēr joks.

Pirms pusfināliem gan vērojams pesimisms un šaubas par to vai "Aarzemnieki" Eiropai patiks, bet pusfināla laikā pēc Latvijas dziesmas tviteris eksplodē – latviski rakstošie turpina šaubīties un kritizēt, bet angliski runājošie – tavu brīnumu - ir sajūsmā.

Viena no labākajām dziesmām, ko esmu dzirdējis, unikāli, es zinu kādu kūkas cepamdziesmu es dungošu, es gribu cept kūku, tā dziesma ir par mani, Eirovīzijas brīnums, es atkal mīlu Eirovīziju – tas īsumā apkopojot tūkstošos skaitāmos tvītus.

Vai varētu būt, ka ar kūkas cepšanas metaforu ir domāts kas vairāk, nekā tikai parasta kūka? Ja jā, man tā dziesma patīk – tā spriež nopietnāki analītiķi. "Aarzemnieku" dziesma ar birku  #caketobake noturas kā apspriestākais temats visu pusfināla laiku un ļauj optimistiskā noskaņojumā gaidīt rezultātus.

Pēc ārzemju tvītiem mūsējais ir bijis tīri klausāms gabals, lielākie kritiķi - uzmini nu! - esam vien paši, saka Ingus Pērkons ‏@kviecejs.

 

 

Daudzi ir tik pārliecināti par Latvijas iekļūšanu finālā, piemēram Mārcis Ločmelis emociju uzplūdā aicina ‏@MarcisLo Valsts kases pārvaldnieku neparedzētām vajadzībām domāto valsts budžetu uzlikt uz Latviju, tā kā bukmeikeru noteikuši ļoti izdevīgu koeficientu.

 Kā zināms Latvija tomēr finālā kārtējo reizi neiekļuva, iespējams, ārzemju tvītotāji aizgāja cept kūkas vai arī – tvītotāji taču Eirovīziju neskatās un nebalso. Tomēr joprojām patīkami palasīt ārvalstnieku bēdas par mūsu "Aarzemnieku" neiekļūšanu finālā – biežāk lietotā frāze – Latvija tika apzagta. Bet nav ko bēdāt, saka ‏@kristinestasane, manuprāt, @aarzemnieki #caketobake labākais pēdējo gadu Latvijas sūtījums uz Eirovīziju. Nu un, ka netikām! Eiropa laikam uz diētas.

 

 

Eirovīzijas vērošana un komentēšana tviterī ir viena no otras neatņemamas lietas – kā smej Vita Dreijere ‏@Vita_Dreijere  Eirovīzijas laikā Straujuma varētu ietvītot "Es demisionēju", un, šķiet, neviens pat nepamanītu.

Un tiešām, lai gan Straujuma nedemisionēja, kārtējā pret Jutu Strīķi ierosinātā disciplinārlieta šonedēļ palika teju nepamanīta, lai gan iepriekš KNAB notiekošais raisījis gan nopietnas, gan asprātīgas diskusijas par korupcijas apkarotāju intrigām.

Iespējams, 9.maijs bija labs aizsegs, kura atzīmēšana pie Uzvaras pieminekļa bija pamats kārtējo reizi apjaust, ka dzīvojam divkopienu valstī, un tviterī apmainīties ar nievājošiem izteicieniem par krieviem un arī latviešiem.

Bet tviterapskata noslēgumā par veidu, kā nekārtot mācību gadu noslēdzošos eksāmenus. Jā, tāds ir un attīstās ar tvitera palīdzību – par tādu kā modes lietu kļuvusi vienošanās ar skolotājiem un pasniedzējiem, ja skolēniem izdosies savākt lūgumam nekārtot eksāmenu, piemēram, 75 tūkstošus retvītu jeb ziņas pārpublicēšanu – tad gala pārbaudījums tiks atcelts. Pēdējās nedēļās šādu tvītu apjoms tviterī strauji aug – to autori gan ir ārzemnieki, pagaidām nav manīts, ka šādu vienošanos spētu panākt Latvijas skolēni.  

Saistītie raksti
Sociālo mediju apskati
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti