Tviterapskats, 07.07.2013.

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

„Meklēju izskatīgu dejotāju, kurš brauca trolejbusā uz centru un meklēju meiteni tautastērpā - galvā vainags, baltas zeķes” - šādi ziņojumi tviterī šonedēļ sastopami visai bieži, bet godīgi sakot, jebkurā citā laikā meitene tautastērpā un vainagu galvā būtu pietiekams pazīmju kopums, lai tviteris spētu palīdzēt atrast to īsto un vienīgo - tikai ne Dziesmu un deju svētku nedēļā, kurā, sakot Artūra Vanaga ?@Vanadzinsh vārdiem - ir tas brīdis, kad staigāšana pa ielu tautas tērpā kļūst par pierastu un patīkamu parādību.

Ierasta parādība ir arī bildes, sajūtu apraksti, sajūsmas saucieni un, protams, arī nacionālā kritika par Dziesmu un deju svētkiem - un pirmo reizi tos labi var identificēt sociālajos tīklos. Tā kā sociālie mediji ir salīdzinoša jauna lieta, var droši teikt - šie ir pirmie Dziesmu un deju svētki, kuros dalību ņem arī sociālie tīkli. Un ko tad tajos varam atrast?

Atrast varam visu - kas nu kuram interesē. Varam ielūkoties svētku dalībnieku dzīvē - piemēram, konstatēt to, ka #Dzsvētki ir nebeidzamie svētki. „Skolas gaitenī skan ģitāras un dziesmas. Daugavas stadiona koncerts bija vienkārši lielisks. Dejotāji malači!” Tā Lelde ?@LeldeUna. Tāpat ir skaidrs - svētku dalībnieki ir atraduši diennaktī vairāk stundu nekā tajā ir, jo paspēj pilnīgi visu - piemēram, monta ?@montakate piektdienas vakara mēģinājumā raksta, ka „paspēju izdziedāties, izlīt, pabūt ātrajos un izvizināties ar policijas moci.” Varam noskaidrot, par ko mēģinājumos bijis dusmīgs viens vai otrs diriģents un, protams, - arī to, ka brokastīs dalībniekiem pasniegta kārtējā putra. Tai gan daudz ienaidnieku!

Teju ikkatra aizdomīga mākoņa parādīšanās virs Rīgas tiek pavadīta ar virkni fotogrāfijām un prognozēm - līs vai nelīs, bet, kā zināms - tie nebūtu kārtīgi Dziesmu svētki, ja dalībnieki nebūtu apdeguši saulē un vismaz vienreiz kārtīgi izlijuši. „Šie ir kārtīgi svētki,” rezumē Liene Stalīdzāne ?@LieneStalidzane

Citi ļaudis savukārt par Dziesmu svētkiem spriež, balstoties savā profesionālajā pieredzē un arodā. Uzņēmēji brīnās par to, ka kafejnīcās, kur ierasts dzirdēt lietišķas sarunas par biznesu, dzirdamas tikpat profesionālas diskusijas par deju soļiem un kopkora skanējuma niansēm, nacionāli noskaņotākie priecājas par šajā nedēļā valdošo latviskumu Rīgā un sabraukušajiem ārvalstu latviešiem, bet kreņķējas par to, ka Dziesmu svētku suvenīri ražoti Ķīnā - un galvenokārt, pēc cenas spriežot - tas nemaz neesot patriotiski.

Bet sociologs Arnis Kaktiņš @ArnisKaktins raksta, ka, ņemot vērā drūmās demogrāfiskās tendences, – „Ilgstoši tādi Dzsv kā tagad diezin vai būs iespējami.” Tāpēc aicina visus tos baudīt, kamēr to vēl var!

Bet tikmēr svētku dalībniece Madara ?@rabbitstyle13 līksmo ziņo, ka no koristu puišiem noskaidrojusi, kādas ir plastmasas vainadziņa priekšrocības - to, redz - varot nocelt vairākas reizes!

Mūsu kolēģis Uģis Lībietis tviterī _ HYPERLINK "https://twitter.com/darbvedis" _@darbvedis_ analizējot šo informāciju prognozē, ka pēc #Dzsv nākamā gada martā un aprīlī Latvijā būs neliels demgrāfiskais sprādzieniņš!:)

Nekavējoties par informācijas precizitāti un jaunākajām tendencēm interesējas ?@demografs ILMĀRS MEŽS - kas tad nu mudinot tā domāt? Vai tad iepriekšējiem svētkiem ir bijusi kāda ietekme uz dzimstību? Tomēr tie svētki ļoti tuvu Jāņiem - grūti saprast un atšķetināt iespējamo dubulto efektu. Uģim vien nākas atzīt - statistiku neesmu pētījis, BET, dubults, kā zināms, neplīst!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti