Vēl pirms mūsu kamaniņu braucēju atgriešanās, lietotājs ar vārdu „sočiopāte”, jeb brīvprātīgā Sočos rakstīja, ka „Latvijas mājā palaimējās apčamdīt Elīzas Tīrumas medaļu. Un vispār Latvijas māja ir labākais, kas var notikt ar latvieti Sočos.” Dažas stundas vēlāk medaļu varēja apčamdīt jau arī radi, fani un draugi Latvijā, jo kamaniņu braucēji dienas vidū ielidoja Rīgas lidostā. Mazs haosiņš tviterī valdīja dažas stundas pirms tam, jo Latvijas olimpiskās komitejas pārstāvji rakstīja, ka olimpieši ir nokavējuši lidmašīnu un uz Latviju netiks. Taču viss ir labs, kas labi beidzas. Lielā sagaidīšana tika translēta arī Latvijas Televīzijas tiešraidē. Čivinātāju domas gan par to dalījās. „Tā sportistu sagaidīšana jau forša, bet vajadzētu jau iztikt bez politiķiem. 4 gadus skopojas, bet tiklīdz ripuļi, uzreiz spieto apkārt.”, tā raksta Lauris. Savukārt Elīna dalījusies ar šādu viedokli: „Olimpiešu sagaidīšana tik auksta un oficiāla, pārāk daudz runāšanas, pārāk maz emociju un ģimenes siltuma, "ovācijas" klusas un aprautas”. Pilnīgi pretējas emocijas bijušas Gunai, rakstot:
pirmo olimpiešu sagaidīšana ļoti aizkustinoša - līdz asarām saviļņojošs brīdis, kad brāļu Siču vecmāmiņa sagaidīja mazdēliņus..
— Guna Začeste (@guna_zacheste) February 15, 2014
Pēcpusdiena un pievakare nesa jau skeletona sacensības. Ar klusām, taču pamatotām cerībām uz brīnumu. Šo minūšu laikā Dukurus atbalstīja pilnīgi visi. Un ja jūs domājat, ka tikai skatītāji un sociālo tīklu lietotāji Latvijā, jūs rūgti maldāties. Tā, kāds Bostonā studējošs students Paras Kadakia, rakstīja: „Nav nozīmes no kuras valsts Tu esi. Visi atbalsta un tur īkšķus par Dukuru brāļiem”. Arī Hesus Sančezs no Spānijas atzina, ka „gaida Martinu piepildot savu sapni”. Tāpat arī Noelinjo no Lielbritānijas, kurš bijis apbēdināts par vēl vienu sudrabu, taču atzinis, ka Martins tāpat ir labākais un izcīnījis visu pārējo, ko vien iespējams.
No matter which country you're from...everyone cheers for the Dukurs' brothers. #Martins #Tomass
— Paras Kadakia (@kingkadakia) February 15, 2014
Arī Latvijas Radio korespondente Ina Strazdiņa rakstīja: „Beļģijas franču TV komentētājs tik skaisti, smalki un priecīgi izrunā "Dukurs", ka man ir aizdomas, viņš arī jutis par mūsējiem”. Tviterī daudz prieka, taču nedaudz arī rūgtuma, jo mēs visi zinam, cik ļoti Dukuru komanda bija pelnījusi. „Paldies visiem, kas atbalstīja un juta līdzi. Darīju visu ko varēju līdz pēdējam brīdim”, tā pats vicečempions dažas stundas pēc starta savā tviterprofilā. Tvīts ir ticis retvītots, jeb padots tālāk vairāk nekā 800 reižu, savukārt atzīmēts kā favorīts vairāk kā 1400 reizes.
Paldies visiem, kas atbalstija un juta lidzi..Dariju visu ko vareju lidz pedejam bridim!!!
— Martins Dukurs (@MartinsDukurs) February 15, 2014
Vakars noslēdzies uz tikpat karstas nots ar hokeja maču Latvija – Zviedrija, kurā Latvijas izlase atzina Zviedrijas pārākumu. „Zviedru vairākums ir kaut kāda šausmīga katastrofa mūsu vārtiem.”, tā lietotājs Auzāns. Taču, lai arī zaudējums, mūsu hokeja izlase tiek uzteikta par cīņassparu, īpaši pieminot arī komandas kapteiņa Sanda Ozoliņa nopelnus.
Taču visu dienu, tās noskaņojumu un nākotnes vēsmas vienā tvītā apkopojis Kārlis, rakstot:
Šodienai neko nevar pārmest - gan Dukuri, gan hokejisti cīnījās kā zvēri. Esmu priecīgs, un priekšā vēl cīņas gan izslēgšanā, gan bobslejā.
— Kārlis Ķilkuts (@Kilkuts) February 15, 2014
Ar to arī šoreiz atvados.
