Kultūrdeva

Rudens koncertiem gatavojas Ance Krauze un Maestro Raimonds Pauls 

Kultūrdeva

Mārtiņu Ķibildu pieminot

"Kultūrdeva" sociālo mediju apskats #7 ar Aleksi Vilciņu

Kino un kinofestivāls. «Kultūrdevas» interneta apskats #7

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Latvijas Televīzijas "Kultūrdevas" interneta apskats šonedēļ ir kino zīmē. Aleksis Vilciņš aplūkojis, ko vērtējošu internetā raksta par diviem būtiskiem kino notikumiem.

ĪSUMĀ 

Dokumentālā filma “Žagari”

Gan uz lielajiem ekrāniem, gan televīzijā pirmizrādi piedzīvojusi Latvijas Televīzijas dokumentālā filma par brāļiem Juri un Andreju Žagariem, kas, šķiet, vienaldzīgu nav atstājusi nevienu skatītāju. Blogere Kvinna, piemēram, filmu “Žagari” sauc par, viņasprāt, baudāmāko biogrāfisko darbu šogad.

Lai gan filma nenoliedzami ir smeldzīga un, kā raksta Edgars Orlovskis, liek sajust kamolu kaklā gandrīz visā tās garumā, stāsts par brāļiem Žagariem ir izcils ieguldījums mūsu kultūras vēsturē un atmiņā. Ilze Kalniņa piemetina arī to, kas šis stāsts ir veidots ļoti korekti un cieņpilni.

Mārtiņš Drēģeris norāda, ka filmā ir epizodes, kuras atmiņā paliek vēl labu laiku pēc filmas beigām. "Žagari" raisa pārdomas ne tikai par konkrētām personībām, bet par relatīvo laiku un dzīvi kopumā.

Ar savām pārdomām pēc filmas noskatīšanās dalījusies arī Maija Bērtiņa, kura apbrīno to, kā Žagaru mammai izdevies izaudzināt divus tik gudrus, talantīgus un inteliģentus dēlus.

Fonda "Nāc līdzās" vadītāja Sarma Freiberga savukārt filmu uztvērusi kā apliecinājumu tam, cik liela ietekme cilvēkam - līderim - ir uz savu apkārtējo vidi.

Sociālajos tīklos gan atrodami arī skeptiskāki viedokļi, Māra Krontāle, piemēram, pēc filmas jutusies mazliet vīlusies.

Viena no filmas autorēm Henrieta Verhoustinska norāda, ka veidotājiem bijis ļoti svarīgi stāstu radīt tieši šādu, kāds tas pie mums, skatītājiem, ir nonācis, piemetinot, ka arhīvu materiālu un raidījumu par brāļu Žagaru darbiem netrūkst.

Kinofestivāls “Riga IFF” ir sācies 

Par filmām turpinot, aizvadītajā nedēļā tika atklāts Rīgas Starptautiskais kino festivāls[AV9] , kas ir viens no lielākajiem šāda veida festivāliem Baltijas valstīs. Uz to doties aicina režisore Alise Zariņa, dēvējot to par vienu no vienkāršākajiem un patīkamākajiem veidiem, kā "tēlot no sevis kaut ko kulturālu".

Kā "Facebook" norāda arī festivāla pārstāve Inita Sila[AV11] , ir gandrīz neiespējami ieteikt kādu filmu, kas jāredz, ņemot vērā festivāla plašo piedāvājumu.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Īpašu uzmanību gan izpelnījusies festivāla animācijas filmu programma, kas, pēc Gitas Ozolas vārdiem, ir sirsnīga un humora pilna.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Ar animācijas filmu kinofestivāls arī tika atklāts - Latvijas pirmizrādi piedzīvoja Ginta Zilbaloža darbs "Projām", kas, kā uzzinājām nedēļas sākumā, pretendē uz "Oskara" balvas nomināciju animācijas filmu kategorijā.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Fotogrāfs Māris Zemgalietis[AV15]  savukārt iemūžinājis rindu veidošanos pie kinoteātra ''Splendid Palace''. Viņš drūzmēšanos 8 minūtes pirms seansa filmai, kur sēdvietas nav numurētas, sauc par mazohismu.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Dizainers Edgars Zvirgzdiņš gan tviterī raksta, ka uz rindām skatījies ar prieku un pat lepnumu. Arī cerību, kā tādas pašas rindas veidosies arī uz tām filmām, kas nav guvušas Kannu kinofestivāla zeltu.


Dalieties sociālajos tīklos arī ar savu #kultūrdevu, un tiekamies atkal precīzi pēc nedēļas!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti