Vienmēr smaidīgais padomju kosmonauts Jurijs Gagarins bija pirmais, kuram radās iespēja paraudzīties uz mūsu planētu no augšas. 60 gadu laikā viņa pēdās sekojuši vairāk nekā 560 kosmonautu. Pamazām sāk attīstīties arī kosmosa tūrisma bizness, un miljardieris Īlons Masks jau kaldina plānus par Marsa apdzīvošanu. Šobrīd tas daudziem izklausās kā neprāts, bet kādreiz neviens nevarēja iedomāties, ka no Eiropas uz Austrāliju varēs aizlidot vienas dienas laikā, nevis mēnešiem ilgi ceļot ar kuģi.
Gagarina lidojumu veicināja ne tik daudz ideālisms, cik PSRS un ASV sacensība par to, kurš pirmais paplašinās savu militāro ietekmi ārpus planētas Zeme. Šajā cīņā pirmos panākumus guva tieši PSRS, un ar to līdz pat mūsdienām turpina lepoties arī PSRS mantiniece Krievija, kuras XX gadsimta vēsturē ir divi stūrakmeņi: uzvara Otrajā pasaules karā un PSRS kosmonautikas panākumi. Tas nekas, ka citās tehnoloģiju jomās padomju valsts arvien vairāk atpalika no Rietumiem un pirmo tualetes papīra rūpnīcu PSRS uzcēla tikai 1969. gadā.
Latvijai pagaidām nav savu kosmonautu, toties mums ir Kosmonautu iela Rēzeknē, Varakļānos un Rojā. Un arī mūsu galvaspilsēta Rīga savulaik gandrīz tika pārdēvēta par Gagarinu, kā to gribēja viens no Latvijas kompartijas vadoņiem.