ĪSUMĀ:
- Direktoram ir būtiska loma izglītības iestādes izaugsmē. To, cik labs ir skolas vadītājs, jūt gan skolotāji, gan vecāki un bērni.
- Pašvaldību skolās direktoru ieceļ vietvara, bet IZM dibinātās – speciāla komisija ministrijā.
- Direktoram būtiski ir spēt sastrādāties ar pašvaldību. Tāpēc daudzi direktori ir arī politiskajās partijās.
- Reizēm partijas ieceļ sev ērtus direktorus. No tā varētu izvairīties, amata konkursā piesaistot neatkarīgus novērotājus.
- Ja IZM saņem ziņojumus, ka direktors nav kompetents, tad iespējams veikt speciālas pārbaudes. Tomēr direktoru nomaina ļoti retos gadījumos. Ekspertes uzskata, ka šī sistēma nav efektīva.
Tas, kāds ir vadītājs, tiešā veidā ietekmē arī skolotāju ikdienu. To atzīst arī kādas pašvaldības skolas pedagoģe Dace. Viņa teritoriālās reformas dēļ strādājusi divās pašvaldībās ar diviem ļoti dažādiem direktoriem.
"Jaunais direktors necīnās. Viņš skandina tikai skaļas frāzes – ja jums ir kādas problēmas vai jautājumi, tad nāciet pie manis, runājiet. Bet iesaiste ir novēlota. Man ir arī iespēja salīdzināt abu direktoru sadarbību ar pašvaldību. Iepriekšējais direktors diezgan skaidri parādīja savu nostāju, kas viņu neapmierināja attiecībā uz pašvaldības vēlmēm par mūsu skolu. Bet šis direktors dara visu, ko pašvaldība liek," neapmierināta ar jauno skolas vadību ir Dace.
Jaunā direktora vadībā krietni pieaudzis arī pedagogu birokrātiskais slogs. Tātad arī skolotājiem ļoti būtiski ir tas, lai direktors spēj balansēt starp skolotāju un skolēnu vēlmēm un vajadzībām un pašvaldību.
Šeit būtiski atzīmēt, ka vietvaru dibinātās skolās direktoru ieceļ pašvaldība. Un galā par izvēlēto kandidātu lēmums jāpieņem domes deputātiem. Bet Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esošo skolu direktorus izvēlas speciāla komisija ministrijā. Ministrijas valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības jautājumos Kristīne Niedre-Lathere, kura savulaik vadīja Izglītības pārvaldi Liepājas pašvaldībā, stāsta, ka konkursos uz direktora amatu bieži vien ir maz kandidātu.
"Situācija daudzviet atšķiras. Bet, atsaucoties uz savu pieredzi, mūsu organizētajos konkursos, ja ir pieteikušies četri vai pieci pretendenti, tas jau ir labi. Ir, no kā izvēlēties. Zinu gadījumus, kur piesakās tikai viens," stāsta Lathere.
Attiecības ar pašvaldību un politiskā neitralitāte
Kaspars, kurš savulaik strādājis par direktoru uzsver, ka būtiska darba sastāvdaļa darbā bija sadarbība ar pašvaldību.
"Vislielākais izaicinājums bija administratīvais darbs kā tāds. Bet vēl viens izaicinājums saistās ar teritoriālo reformu. Tas bija izaicinājums ne tikai man kā direktoram, bet arī visiem iesaistītajiem. Mainījās daudzas lietas saistībā ar iestādes dibinātāju, dokumentāciju, sadarbības cilvēkiem pašvaldībā. Tie bija jau pavisam citi cilvēki citā vietā. Bija jāatrod jauns kontakts ar visiem," skaidro Kaspars.
Direktora sadarbībai ar pašvaldību tātad ir samērā liktenīga loma – sākotnēji deputātiem direktors ir jāieceļ un tad vēl jāuztur labas attiecības. Ne velti daļa direktoru Latvijā iestājušies arī politiskajās partijās. Drabešu Jaunās pamatskolas direktore Kristīne Paisuma skaidro, ka saprot šo tendenci.
"Ja es būtu kādas partijas cilvēks, tad varbūt kādu jautājumu izskatīšana domes sēdē būtu raitāka. Man ir ļoti labas attiecības ar visiem politiskajiem spēkiem. Bet droši vien, ka vieglāk ir, ja esi kādā partijā. Mana pārliecība tomēr ir, ka direktoram ir jābūt neitrālam. Kurš nelaiž visus politiskos spēkus skolā iekšā ar pirmo uzrunu," uzsver Paisuma.
Savukārt ir gadījumi, kad par direktoriem ieceļ pašvaldībā vadošās partijas biedrus vai tai pietuvinātus cilvēkus. Pašvaldību savienībā saka, ka tas neesot nemaz izdevīgi, jo vajag, lai ir labi direktori. Tomēr realitātē tā notiek. Arī Izglītības un zinātnes ministrijā reizēm redz indikācijas, ka varētu būt izvēlēts ērtākais, ne labākais kandidāts. Tādos gadījumos iesaista IKVD un veic pārbaudes. Tomēr kā panākt, lai tā nenotiktu?
"Konkursos var piesaistīt ārējos novērotājus. Tā ir viena iespēja. Piesaistīt skolas padomes locekļus, kas var būt arī vecāku pārstāvji. Tas negarantē objektīvu izvēli, bet var palīdzēt. Ja pašvaldība ir prātīga un grib labākos rezultātus saviem skolēniem, tad pašvaldībai jābūt ieinteresētai atrast sev vislabāko kandidātu," pauž bijusī izglītības ministre, Latvijas Universitātes Studiju inovāciju nodaļas vadītāja Mārīte Seile.
Jādomā, kā direktoru nomainīt
Latvijā nav noteikts, cik ilgi direktors drīkst palikt amatā. Taču ir noteiktas pārbaudes. Jaunam direktoram tā jāiziet pēc diviem darba gadiem. Bet pēc tam Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārbaudi veic ik pēc sešiem gadiem. Pēc atsevišķa lūguma ir iespējams izvērtēšanu veikt arī ātrāk. Ja direktora sniegums ir neapmierinošs, sākumā sniedz rekomendācijas. Teorētiski direktoru var arī nomainīt, taču bieži tas nenotiek.
Tātad tehniski iespēja ir, taču ceļš ir garš un sarežģīts. Mārīte Seile uzsver, ka Latvijas sistēma nav efektīva gadījumos, kad direktors nav labs.
"Domāju, ka vajadzētu limitētu darba līgumu. Direktoru pieņem, piemēram, uz pieciem gadiem, bet tu vari pretendēt atkārtoti. Nav skaidra mehānisma, ko darīt, ja direktors nav gana labs, kā to līgumu pārtraukt un dot iespēju citam cilvēkam – tas šobrīd nav atrisināts," uzsver bijusī ministre.
Viņa arī skaidro, ka Baltijas valstis pasaulē ir līderos tajā, cik ilgi direktors var strādāt skolā. Seile gan neuzskata, ka ir slikti, ja direktors amatā atrodas ilgi. Protams, tad, ja cilvēks darbam ir piemērots.
"Ir vietas, kur cilvēks ir bijis direktors 15–20 gadus un tad jau nevienam vairs roka neceļas viņu nomainīt. Palikuši pieci gadi līdz pensijai, tāpēc nemainīs. Līdz ar to es dotu iespēju strādāt vairākus termiņus, bet ik pēc pieciem gadiem būtu atkārtots konkurss," skaidro Seile.
Savukārt Drabešu Jaunās pamatskolas direktore Kristīne Paisuma rosina ieviest direktoru rotāciju – nostrādāt noteiktu gadu skaitu un pēc tam darba vietu mainīt.
"Dažreiz direktori aizmirst, ka skola viņiem nepieder. Direktoram jādara darbs un skaidri jāapzinās, ka tā nav "mana" skola. Tā ir vieta, kur es strādāju," pauž Paisuma.
Latvijas Pašvaldību savienībā izceļ arī to, ka direktoram pašam jāspēj identificēt savas stiprās un vājās puses. Un vadoties pēc tā, deleģēt konkrētus uzdevumus savai komandai.
