Fakts: Valsts policija (VP) otrdien veikusi kratīšanas uzņēmuma "Liepājas metalurgs" vadības dzīves vietās un darba kabinetos. (c)LETA
PAREIZAIS VIEDOKLIS ir, ka rūpniecības flagmanis valstī nevar būt vienkārši kurš katrs ziepju vārītājs. Tam jābūt ar pamatīgumu, ar glanci un stabilitāti. Vai Jūs domājat tas ir blefs un tukši epiteti? Palūkosim autoritāšu izteikumos
”"Liepājas metalurgs" ir ekonomiski stabila kompānija, kas Latvijas ekonomikai ir stratēģiski svarīga, bet finanšu krīzes dēļ tā bez valsts garantijas nespēj iegūt nepieciešamo kredītu” - no EK paziņojuma par valsts galvojuma atļaušanu LM, 2009.gada decembra vidū.
„Pārsteidz, ka šo sarežģīto un apjomīgo nozari ir iespējams attīstīt - rūpnīca jau iezīmē nākotnes vīzijas, redzu, kāds būs nākamais posms”, finanšu ministrs Andris Vilks AS "Liepājas metalurgs" apmeklējuma laikā 2012.gada 8.augustā
Njā…ne katram bija dots gara acīm redzēt šo uzņēmuma nākamo posmu. Vispār, vainīgi žurnālisti, kuri tā arī nepavaicāja, kāds tad tas nākamais posms izskatās. Varbūt lietas izvērstos pavisam citādi.
Jau pirms pāris mēnešiem sākās kādas dīvainības. Varēja just, ka visi taisās kaut ko darīt - „Prudentia” taisās pētīt, valdība taisās vērtēt, Sesks taisās uz Rīgu, Zaharjins taisās uz Turcijas kūrortu. Bet neviens tā īsti netaisās maksāt. Vēlāk izrādās, ka nav naudiņas. Labi, ka tālredzīgi izsniegts valsts galvojums un nebūs jāsarkst kaut kādas itāliešu bankas priekšā. Valstij arī nav jāsatraucas, jo par galvojumu tak ķīlā ielikta visāda kustama un nekustama manta. Ja nu kas. Bet nekam tak nevajadzētu būt, jo pat bargā Eiropas Komisija stingri pateikusi, ka
"Liepājas metalurgs" ir ekonomiski stabila kompānija.
Bet te pēkšņi – trakas lietas. Jaunākais inspektors ar „Omegas” specvienību ir flagmanī klāt un ņemas kratīt. Neviens neko nezin un nav redzējis. Vienīgi Jānis Grava esot gājis garām un nejauši pamanījis. Rīt (trešdien) iešot skaidrot, kas īsti bijis; tā ka jāgaida jaunas ziņas.
Gadījums tomēr mīklains un PAREIZAJAM VIEDOKLIM ir versija – kas noticis.
Paņemsim vēlreiz atpakaļ. Valsts galvojumu 2010. gada pašā sākumā paraksta toreizējais finanšu ministrs Einars Repše, zināms kā nepiekāpīgs un sīksts cilvēks, sevišķi krīzes laikā. Eiropas Komisija dod savu akceptu bez lielām atrunām.
Skatāmies tālāk. Repšes kungs labi zināms kā mākslīgā intelekta meklētājs. Tas sevišķi svarīgi tieši krīzes apstākļos. Un svarīgi visai Eiropas Savienībai, ne Latvijai vien. No nedrošiem, bet uzticību pelnošiem avotiem nācis zināms, ka
”rūpniecības flagmanis ticis modernizēts, piemērojot to kiborgu ražošanai.
Tas esot bijis īpaši slepens cehs, ko zinājuši tikai pāris cilvēku. Kiborgi šobrīd ļoti pieprasīti. Ne tikai militārajā jomā, bet arī, piemēram, skolotāju darbam. Viņiem nav jāmaksā, tik kādu mazumiņu elektrības akumulatoru uzlādei. Tomēr kaut kas nogājis greizi. Kiborgi pārāk ātri attīstījušies. Vēl trakāk – nepareizi attīstīstījušies. Sākuši zagt elektrību, piekļuvuši uzņēmuma grāmatvedības programmām, pārkrāvuši metāllūžņus un visādas citas lietas. No sākuma vēl klausījuši dažiem, kuri iedveš uzticību - piemēram Zaharjina kungam, bet vēlāk palicis galīgi nelāgi. Gribējuši šos dabūt prom uz Poliju vai vēl kaut kur, bet arī tas nav izdevies. Tādēļ pieņemts lēmums uzņēmuma teritorijā klaiņojošos radījumus neitralizēt, izmantojot specvienību. Daži jau esot tikuši līdz Rīgai un Jūrmalai, jo meklēts arī tur.
Protams, par speciālās operācijas rezultātiem sabiedrībai diez vai kas tiks ziņots. Jautājums tagad ir par rūpniecības flagmaņa tālāko likteni. PAREIZAJAM VIEDOKLIM ir daži vērā ņemami ieteikumi.
Par metāla kausēšanu tagad nevarēs domāt. Sabrauks kreditoru klubs un savāks apķīlāto mantu. Kaut kā tak nauda jādabū atpakaļ. Bet rūpnīcas korpusus – tos gan diez vai jauks nost. Tā kā Latvijā nozīmīga ir ārzemju kino uzņemšanas nozare – tai pat taisījās dot naudu neparedzētajiem gadījumiem – tad „Liepājas metalurga” sirreālos korpusus varētu labi izmantot kā grāvējfilmu uzņemšanas paviljonus. Strādnieki varētu turpināt darbu, piedaloties masu skatos. Liepājnieki varētu redzēt vaigā pārpasaulīgi slavenas filmu zvaigznes. Plauktu attiecīgi rotātas produkcijas ražošana un tirgus – krekliņi ar Brūsu Vilisu, cepurītes ar Čaku Norisu un dezodoranti ar Banderasu. Tāpat – labas viesnīcas un lidosta. Eiropa noteikti atbalstītu jo sen jau meklē identitāti.
Ja nu tomēr skatāmies tuvāk šodienas ražošanas specifikai, tad jāvērtē cits risinājums. Pēdējos gados lāga nav veicies ar metāla kausēšanu. Notikumu attīstība ap rūpniecības flagmani vedina spriest, ka daudz labāk kā metāla kausēšana tur izdotos metāllūžņu ražošana. Jādomā, prasmīgās iestrādes ar lūžņu „štellēm” ļaus cerēt uz nozares apsteidzošu attīstību nākotnē. Kāpēc tiek aizmirsta vecā patiesība, ka lauzt galu galā ir vieglāk nekā celt?!
Un pesimistiem, kas tagad vaimanā par Latvijas IKP samazināšanos dēļ rūpnīcas problēmām vienreiz būs mute ciet.
Ar cieņu
Bundžu Jānis, ļoti neatkarīgs konsultants
