Senioru konsultatīvajā padomē, kuru vēl plānots izveidot, tiks meklētas iespējas uzlabot maznodrošināto pensionāru stāvokli, kā arī "meklēt labāku formulu", lai rudenī, iespējams, varētu lemt par pensiju indeksāciju, šodien vienojās pensionāru pārstāvji, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) un labklājības ministre Ilze Viņķele (V).
Arī Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētājs Andris Siliņš uzsvēra, ka tagad nepieciešams "reāli sēsties pie galda", saprast, kāda varētu būt pieejamā summa, un atbilstoši tam meklēt mehānismu, ar kuru kaut nedaudz uzlabot maznodrošināto pensionāru stāvokli. Līdz vasaras beigām jāmēģina atrast konkrētie risinājumi un atkarībā no vienošanās būs jālemj par tālāko rīcību, akcentēja Siliņš.
Saeimas priekšsēdētāja arī pauda viedokli, ka šodienas saruna bija ļoti konstruktīva un tajā netika uzstādīti nekādi ultimāti, jo pensionāri ļoti labi izprot situāciju. No parlamenta puses pensionāru pārstāvjiem tika apsolīts, ka, tiklīdz kompromiss tiks atrasts, attiecīgie likuma grozījumi Saeimā tiks pieņemti steidzamības kārtībā, sacīja Āboltiņa. © LETA, 17.aprīlis
Ir diezgan grūti pierādīt, ka kaut kas mazs tomēr ir ļoti liels un iespaidīgs. Un otrādi. To zinām gan no tirgus lietām, gan intīmās sfēras un tamlīdzīgi. Tiesa, grūti ir tad, ja strīda objekts ir turpat blakām aplūkojams un novērtējams. Ja tas tā nav un mēs cepamies par kaut ko klāt neesošu, tad, izmantojot runas prasmes, var arī izdoties iestāstīt. Ka liels ir mazs un otrādi.
Redz, arī tā valdības runāšana ar sabiedrību ir viena sarežģīta padarīšana. No vienas puses ir jūsmīgi jāaprāda, ka viss liecina par tādu mierīgu, bet neapturamu izaugsmi, bet tūlīt arī ar sērīgiem vaibstiem jāpiezīmē, ka tā izaugsme… ai, kā par nelaimi vēl nav tik izaugusi, ka no tās celtos arī kādi reāli labumi. Lūk, pēc gada (ja viss Eiropā būs mierīgi, protams) tad jau gan varēšot baudīt augļus. PAREIZAJAM VIEDOKLIM šķiet, ka šis jau dzirdēts. Pirms gada vai diviem.
Bet kas ļoti svarīgi. Naudas prasītājiem noteikti jāatbild, ka „mēs Jūs ļoti labi saprotam”.
Nebūtu smuki paust skarbās patiesības. Tas lai paliek Ģirtam Rungainim. Citādi var sanākt kā toreiz labklājības ministrei ar to norādi pensionāriem, ka valdība jau nav vainīga, ka viņi PSRSā dzimuši un pat atļāvušies strādāt.
Tagad pensionāru lietas tiek risinātas tādā rimtā novakares mierā, neskopojoties ar „mēs Jūs saprotam” atvasinājumiem. PAREIZAIS VIEDOKLIS arī pamanījis, ka paši pensionāru vadoņi kļūst tādi …nu ļoti konstruktīvi vai pragmatiski, vai uz to pusi. Pareizi jau ir, vai tad cienījamiem ļaudīm pieklātos skraidīt pa ielām, nesmuki apsaukāties un gāzt uz riņķi tādus vieglākus autiņus? Vai vismaz velosipēdus.
Palūkosim nu pēdējos notikumus pensionāriem zināmajā pensiju indeksāciju druvā.
Dziļā ziemā – aprīļa sākumā augsti vīri un sievas noziņo, ka VAR DISKUTĒT par pensiju indeksāciju jau šogad, bet tas ir jādara nu ļoti uzmanīgi, gandrīz čukstus un - vai,vai! - tikai lūdzu nesaukt konkrētus skaitļus. Situācija ir laba, bet nav tik laba (var paskatīt atpakaļ otro rindkopu)…īsti nevar saprast – šogad var sākt diskutēt vai indeksēt.
Pensionāru runas vīriem šitā gvelšana tā kā apnīk, un tie bikli uzsit ar galdu pa kulaku- ja līdz maijam nebūs skaidrības, tad taisīs akcijas. Kas te būs vienreiz!
Valsts saspringst gaidās.
Bet raugi - pēc nedēļas aizelsies atskrien pavasaris un dzirdam, ka akcijas būs gan …bet rudenī. Vispirms paskatīsies, ko tie augšā teiks, esot arī visādas lietas jākārto. Un tak pati Saeimas priekšsēdētājas ekselence ir paudusi gatavību aprunāties.
Solvitai Āboltiņai tiešām cepuri nost. Īstā brīdī atmiņā nāca totēmiskais citāts no filmas par Jāņunakts krāsas limuzīnu – BŪTU VISMAZ APRUNĀJUŠIES. Un patiesi – tikšanās notiek un lemj, ka meklēs formulu. Meklēšana notikšot pie galda. Un tad uz rudeni visdrīzāk varētu ar to pensiju indeksēšanas pētīšanu kaut ko darīt. Tik no Dieva puses, mīļie draugi, lūdzu, lūdzu nesaukt konkrētas summas! Tas esot kā tas burvju vārdiņš pasakās, kuru skaļi sakot, pils, dārdēdama un kūpēdama, noiešot pazemē.
Bet pensionāri vispār esot sakarīga tauta, visu saprotot, nebīdot ultimātus un tā…vislabākie pasaulē. Vissakarīgākie pensionāri no tādas aktīvo pensionāru alianses nemaz neuzstājot uz to pensiju indeksāciju šogad. Jāsaprot tekošais moments, jāaprunājas, dialogs, kompromiss, sapratne…šos vārdiņus var cilāt droši, nekāda pils apakšzemē negāzīsies.
PAREIZAIS VIEDOKLIS ieteic – skaidrs, ka tagad galvenais ir pareizās formulas meklēšana. Pie galda, ap galdu, zem galda. Apdomīgi un lēnām. Tad rudenī rūpīgi izmērām, kas tad tur ar to budžetu izskatās. Pagaidām līdz 2014. gada pavasarim, lai var redzēt, ka naudas optimistiskais stāvoklis ir tā pa nopietno, nevis vienu īsu brīdi. Nu, un tad jau varētu…
Ak, piedodiet, ir jāatceras īsti valstiskas lietas. 2014. sākam ar eiro, kur viss vēl jāpiemēra un jāizrēķina. Nākamgad tak arī Rīga kļūst par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Un te nu mēs nekādi nedrīkstam palikt kaunā visas lielās Eiropas priekšā. Brauc šurp augsti kultūras pētnieki, bet mēs zem galda formulas meklējam, vai zinies…
Nu un 2015.gads, kā zinām, ir nozīmīgs ar to, ka Latvija būs Eirosavienības prezidējošā valsts. Tur jau pat politiķi taisās atmest domstarpības un visi, visi kopā pierādīt, ka LATVIJA VAR. Ja pat politiķi, ko tad runāt par tādu saprotošu, tolerantu, uz dialogu vērstu auditoriju kā pensionāriem. Viņi sapratīs, kas valstij svarīgākais 2015.gadā, nu labi, pirmajā pusē.
Lūk un tad, kad fanfaras izskanēs, ordeņi būs sadalīti, un trotuārs aplaistīts - proti, 2016.gadā rūpīgi izvērtēsim, izdebatēsim un ar 2017-to…
Ak, jā piedodiet, varbūt netaktiski, bet gadi iet…iespējams, pa to laiku Pensionāru federācijas vadība būs tā kā nomainījusies. Bet, konstruktīvi strādājot, vairāk nekā divus gadus saskaņošanai ar jauniem līderiem nu noteikti nevajadzēs.
PAREIZAIS VIEDOKLIS vienīgi ieteic pašreizējai pensionāru priekšniecībai papētīt, kas tas tāds par vārdiņu – STŪRGALVĪBA.
Ar cieņu
Bundžu Jānis, ļoti neatkarīgs konsultants
