Fakts: 22.aprīlis., LETA. No šogad valsts budžetā neparedzētiem gadījumiem plānotajiem 14,9 miljoniem latu neiztērēts palicis vēl tikai 3,1 miljons latu, aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.
Mūsu valstiskā plānošana man daždien atgādina hrestomātiskās Blaumaņa noveles „Nāves ēnā” sliktā tēla Zaļgas metodi. Kad vīri uz ledus gabala jau bija krietni iztrūkušies, tad, kā novelēs mēdz notikt, piebrauca laiva. Šķiet, igauņu puiši (pat tolaik neesam varējuši palikt mierā bez ziemeļnieku cildināšanas) teikuši, ka visi laikam nevarēs sakāpt, bet viltīgais Zaļga nācis klajā ar savu versiju – proti, no sākuma mēģinās sakāpt visi un, ja tad nesanāks, tad ko citu domās. Tomēr stagnātiski noskaņotie laivas turētāji ar šādu inovāciju nav bijuši mierā.
Mums ir zināms noveles skumjais iznākums, ko šeit neklātos iztirzāt. Tak varam paanalizēt, kas tad toreizējā notikumu plānošanā veda pie tāda finiša. Un redzam, ka, atšķirībā no šodienas, Blaumanim nekas nebija zināms par tādiem līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Ja tas tā būtu, tad drīz pie ledus gabala pukšķinātu ledlauzis „Ķeizars Nikolajs” ar vates segām, siltu tēju un melnā balzāma blašķi piedevām. Piedodiet, balzāmu savā labvēlībā uzsauktu kapteinis, jo tādas lietas neklātos rakstīt neparedzēto līdzekļu pieprasījumā. Uzreiz gan jāpiebilst, ka tur var rakstīt daudz ko citu mirstīgajam nesaprotamu, bet par to mazliet vēlāk.
Tātad, Zaļgas metode plānošanā ir ļoti vienkārša – mēģināt ieplānotajā naudas maciņā kaut kādā nesaprotamā veidā iestumt visas vajadzības un vēl mazdrusciņ. Ja nesanāks, tad skatīsies. Eks galvenā Valsts kontrolētāja Sudrabas kundze nenogurstoši no ziliem un citiem ekrāniem vēl nesen sūrojās, cik neprātīga tāda plānošana esot. Labā lieta, ka caur šiem redzējumiem minētā kundze ieguva sev reibinošu tautas atbalstu. Un reibinošais atbalsts tad arī bija gandrīz vienīgais, ko izdevās panākt.
Ir jau procesi, ko patiesi nevar paredzēt. Vai varbūt paredzēt var, bet mērīt pagrūti. Tie paši pavasara pali. Vai neģēlīgi kukaiņi vasarās un sniegs augustā. Kārtīgs saimnieks vienmēr paturēs kādu simtlatnieku kumodes aizmugurējā lādītē.
Jāteic, ka šogad jau noticis milzums pilnīgi negaidītu lietu. Nu, kas to varēja iedomāties, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai vajadzēs interneta pieslēgumu. Pilnīgi kā parādība skaidrās debesīs. Vēlēšanu gadā! Labi, ka ir neparedzētie līdzekļi un (protams rūpīgi un saimnieciski vērtējot) atrodam tos 1440 latus. Visi uzelpo.
Bet ko nu par sīkumiem. PAREIZAIS VIEDOKLIS vērš īpašu uzmanību uz vēl vienu pilnīgi negaidītu un noslēpumainu procesu. Katru gadu kāds noslēpumainā veidā saposta mūsu ceļus. PAREIZAIS VIEDOKLIS domā, ka tā varētu būt kāda vēl nezināma lielu, bet ļoti manīgu kurmju pasuga ar tērauda žokļiem, kas ne tikai ēd asfaltu un granti, bet to, ko nevar apēst, sakošļā vai izvazā. Noprotams, ka tie dzīvo zem lielceļiem un tikai tumsas aizsegā izlien baroties. Valdība situāciju izprot un no negaidīto vajadzību budžeta steidz palīgā ar vairāk kā 10 miljoniem gadu. Ir liela pārliecība, ka šie mutanti reiz beigs uzdarboties, bet katru gadu pilnīgi negaidīti atkal klāt.
Un katru gadu negaidīti jādod nauda ceļu remontiem.
Cits fenomens. Labi, ka mums gandrīz izskausta zagšana. Kopīgu pūliņu rezultātā sasniegtais ir ļoti cerīgs. Ir gan palikusi viena iestāde, kur zagšanu vēl sastopam. Kā var noprast no neparedzētas naudas piešķiršanas nozagtā kompensēšanai, tad tā iestāde ir KNABs. Nupat martā valdība piešķīrusi 4205 latus. Tā liga pa brīdim atkārtojas, jo arī 2011.gadā ir nācies neparedzēti kompensēt KNAB nozagtos ls 61 235. Progress ir. PAREIZAIS VIEDOKLIS izsaka versiju, ka šis ir vārdā nesauktu nedraudzīgo valstu specdienestu, hakeru vai hipsteru netīrais darbs. Var dzirdēt neticīgas balsis, ka tomēr zog vēl šur tur citur. Jādomā gan, ka tādā gadījumā tās varētu būt plānotas zagšanas, atšķirībā no KNABa neplānotajiem noslēpumu gadījumiem.
Tāpat mistiskas lietas risinās kultūras druvā. Kas gan varēja paredzēt, ka Mākslas muzeja remonta laikā no tā vajadzēs iznest gleznas?!?! Tas tak ir pilnīgi pretdabiski. Bet ko padarīsi…un valdība ar sapratni naudu piešķir, parādības dziļākai pētīšanai, ticams, izveidojot darba grupu. PAREIZAIS VIEDOKLIS uzskata par nepieciešamu norādīt - vai ir plānoti līdzekļi gleznu un citu mākslas vērtību atpakaļ ienešanai?
Kultūras jomā vienmēr ir bijušas daudzas noslēpumainas parādības. Vai pat vispārdrošākais fantasts būtu pagājušā gadā iztēlojies, ka dažam teātrim vajadzēs apmaksāt rēķinus par apkuri un līdzīgi?
Nav jau tā, ka tikai ministriju lietās notiek dīvainas, neizskaidrojamas parādības. Veci ļaudis zina stāstīt arī par negaidītām vajadzībām vietējās varas vienkāršajās un tautai tuvajās lietās. Nu, piemēram, - pavisam negaidīti, vienkārši neizskaidrojami Rēzeknē rodas nepieciešamība veidot atskurbtuvi. Jā, jā, nepārlasījāties – Rēzeknē. Atskurbtuvi. Pilsētā ar senām un cienījamām atturības tradīcijām un sabiedrības galēju neiecietību pret retajiem grādīgās dziras strēbējiem. Labi, ka pašvaldība neparedzētā labvēlībā piešķir Ls 12 240 atskurbtuves iekārtošanai.
Vai atkal Daugavpils. Kas varēja domāt, ka vajadzēs apgūt…latviešu valodu!?
Bet atkal - palīdzīgu roku dod pašvaldība, upurējot šim mistiskajam gadījumam 9985 naudiņas.
Šogad gan situācija izvērtusies mazliet nepatīkami. Lūk, Finanšu ministrija dod nepārprotamu zīmi, ka neparedzēto līdzekļu naudiņa drīz var beigties. Vēl pat nemaz plūdu zaudējumi nav aprēķināti. Bet priekšā astoņi negaidītiem brīnumiem pārpilni mēneši.
KO NU?
Tomēr PAREIZAIS VIEDOKLIS ieteic neuztraukties un ir priecīgs, ka var norādīt risinājumu. Īstenībā Jūs jau paši atbildi, var tā teikt, sajūtat.
Vienkāršs jautājums – kurš ir vislabākais sportistu, mūziķu, mākslinieku, bērniņu, sirmgalvju un visu sērdieņu draugs? Nevis Ziemeļkorejā, bet Latvijā. Vismaz, kā to var spriest no TV reklāmām.
Pareizi! Tas ir SMS kredīts!
PAREIZAIS VIEDOKLIS ir pārliecināts, ka SMS kredīts nāks talkā. Varēsim novērtēt, ka ne tikai valsts vien ir tā, kam rūp sabiedrības intereses. Cik vienoti un saskanīgi būtu uz KNAB bargā simbola pamanīt gaumīgi uzlīmētu – „atbalsta SMS kredīts”. Tāpat uz vecmeistaru Purvīša vai Rozentāla gleznām, ja izrādīsies, ka tās negaidīti jānes izremontētajā muzejā atpakaļ. Uz zināmās cūkas varbūt tas gan izskatītos mazliet divdomīgi.
Priekšlikums nebūt nenozīmē, ka žurnālistiem būs liegts iedziļināties sarežģītajās ātro kredītu lietās un izteikt pat zināmas bažas. Tieši otrādi. Tas ļaus saglabāt plurālismu un dos labus reitingus. Gluži kā savulaik Ingunai Sudrabai, par Zaļgas plānošanas metodēm runājot.
Ar cieņu,
Bundžu Jānis, ļoti neatkarīgs konsultants
