PAREIZAIS VIEDOKLIS par limuzīniem un zaporožeciem

Jaunā, modernā, ietekmīgā sabiedriskā medija koncepcija, laikam ejot, kļūst arvien liesāka un liesāka. Tas nekas. Liekais svars traucē ilgai un prieka pilnai dzīvei.

Fakts: Lēnāk kā plānots, bet turpinās Latvijas Radio un LTV apvienošana, veidojot jaunu sabiedrisko mediju. Visvairāk dažādās pusēs ir runāts par naudu, jo bez naudas apvienošanai nav jēgas. Tikmēr Finanšu ministrijas atzinums ir visai skarbs. 50 miljonu, kas koncepcijai bija sākotnēji paredzēti, varētu arī nebūt. © Latvijas Radio

Vispirms uzziņai – Zaporožecs bija PSRS laika mazītiņa mašīnīte. Esot bijis 28 ZS dzinējs. Un lēti. Arī uz priekšu kustēja. Savukārt limuzīns ir tas, ko nedrīkst, bet ja dikti vajag, tad var.

Nedēļas nogalē PAREIZAIS VIEDOKLIS aplūko ceturtdienas fundamentālo sarunu Latvijas Radio raidījumā „Pie Tomsona”, kurā bij' sanākuši sabiedrisko mediju priekšnieki Siksnis un Belte. Kā arī viņu galvenais pārraudzītājs Dimanta kungs. Vispirms noteikti gribētu cildināt god.Dimanta kunga uzrunas stilu. Redz, ja cilvēks paceļ balsi, tad, pēc dabas likumiem, tā kļūst augstāka, spalgāka un mazāk pārliecinoša. Minētais vīrs ir iemanījies paskaļināt reģistrus, ne par milimetru nepaaugstinot toni un turpinot sakāmo tikpat pārliecinoši kā iepriekš. Un žurnālistu, šajā gadījumā, daudz pieredzējušā Tomsona kunga mēģinājumi iespraukties ar nevajadzīgiem bet…ja…vai.. paliek kaut kur tālu, tālu fonā. Tas, lūk, ir profesionālisms!

Bet par ko runāja? Nu, tātad, kā no diviem zaporožeciem uztaisīt vienu limuzīnu. Mersedess gan nesanākšot, bet Škodas limuzīns jau nu noteikti. Tas tā tēlaini par Latvijas Radio un LTV apvienošanu. Protams, ka diskusija iegriezās par naudu. Kaut kur fonā izskanēja arī vārdiņš „saturs”, bet tas vairāk tonusa uzturēšanai.

Lieta tāda, ka pavisam senais stāsts par milzu ietaupīšanu un varēšanu iespiesties vienā Zaporožecā divu vietā, ir tagad veiksmīgi aizmirsts. Panākumu reibonī Latvijas Radio un LTV uzraugi atvēzējušies uz kosmiskiem cipariem līdz pat 50 miljoniem vai ap to. Tomēr Finanšu ministrija atgādinājusi, lai neaizmirst, kur dzīvo, un naudiņas, tā sacīt, rediģējusi. Lūk LTV ēkas remonta maks esot saīsināts no 17 miljoniem uz trim. Tas tālākais ir ļoti interesanti. Izskanēja (tur vispār daudz kas izskanēja), ka par to remontēšot tos stāvus Zaķusalas ēkā, uz kurieni pārcelšot Latvijas Radio. Dzirdēts - pēdējie ir tādi sapīkuši, ka pie apvienošanas pazudīs identitāte un tā…

Šis ceļš būtu īsti pareizs identitātes saglabāšanai – ļaudis pārceļas uz eiroremontētām telpām Zaķusalā, bet LTV kompānija paliek tādās pašās kā ir, BET saglabā māju sajūtu.

Nu vai tad te nav viens jauks savas identitātes saglabāšanas piemērs, kas varētu būt interesants pat ortodoksālākajiem Doma laukuma ligzdiņas aizstāvētājiem?!

PAREIZAIS VIEDOKLIS ieteic racionālāku risinājumu, kas ļautu ietaupīt līdzekļus taustāmākā apjomā. LTV ēkas apakšējās daļas gaiteņi ir izšķērdīgi plaši. Lūk, iegādājoties vieglas finiera konstrukcijas un platsmasas krēslus, viesus no Doma laukuma varētu mierīgi izvietot šajos koridoros, izveidojot nelielus bet ekonomiskus…nu…iecirkņus vai kā lai tā labāk pasaka. Tas mazinātu sociālo spriedzi, ka vieniem tiek kas vairāk kā citiem. Bet sūdzēties ar nevajadzētu, jo iecirkņi būs gluži jauni, atšķirībā no vecajiem LTV kabinetiem.

LTV ēkas daļējā remonta projekts interesants vēl ar šādu atzinumu. Tātad remontēšot tikai 3 vai 4 stāvus apakšdaļā. Augstceltnes daļu „iekonservēšot” ©Dimants vai izvietošot „interesantus īrniekus”© Belte. Protams, ka eksotiskie īrnieki paši tās telpas špaktelēs, ne jau nu valsts viņiem ko dāvinās. Pamazām atsvešinātā un aukstā ēka kļūs cilvēciskāka un mīļi līdzīga Pļavnieku guļamrajonam, kur katrs savu lodžiju izrotājis, kā nu saprazdams - ar puķēm, tukšajām pudelēm, žāvējamiem palagiem un biksiņām vai kā citādi.

Vēl jau der apskatīt arī tādu versiju, ka vispirms iznomā 3-4 NATO helikopterus, pieāķē troses pie tās nevajadzīgās daļas, iezāģē balstus, noceļ nost un aizgādā uz izsoli. Tad paliek tikai izremontētā un kompaktā apakšējā daļa. Vienīgi nav skaidrs, vai jauna jumta uzlikšana ir ierēķināta vai nav.

Sākumam var izlīdzēties ar plēvi.

PAREIZAIS VIEDOKLIS arī atgādina pirms dažiem gadiem izskanējušo, nepelnīti aizmirsto ideju, ka tagad – digitalizācijas laikmetā - telpas vispār nav vajadzīgas. Katrs žurnālists vai tam pielīdzinātais mierīgi no rīta ar sabiedrisko vai stopiem aizbrauc, piemēram, uz plūdiem, savāc briesmas un „kurš vainīgs” un tad savā virtuvītē vai turpat - uz saulē sasiluša celma - samontē sižetu un nosūta uz serveri, kurš tad tos kārto un sper gaisā. Pats par sevi, grāmatveži un juristi rīkojas vēl vienkāršāk, tiem pat bildi nevajag. Ja nu uzstājīgi kāda aprunāšanās nepieciešama - priekš kam tad skaips? Arhīvu arī tagad jau varot glabāt mākoņos, nu labi – lai būtu politiski korekti – zvaigznēs. Bet ja nu akurāt kāda viesu sagaidīšana vai diplomu izsniegšana, katram notikumam var uz vienu stundu izīrēt īpaši atbilstošu telpu – Ķirsona slidotavu, Medicīnas muzeju vai Jūras vārtus Daugavpilī vai kur tie bija, neatminos…

Ja atgriežamies pie zaporožeca vai limuzīna, tad… ziniet, visādi autiņi, sevišķi par valsts naudu pirkti, vienmēr izraisa nepatīkamu klaigāšanu. Lūk, velosipēdi gan līdz šim nekad un nekur nav pelti. Retie slavinājumi ministriem ir bijuši tieši par to, ka uz darbu ar riteni brauc. Vai šis nebūtu daudz interesantāks risinājums i par limuzīnu, i par zaporožecu?

Un noslēdzot, PAREIZAIS VIEDOKLIS ieteic – ja nu Jums ar velosipēdu, zaporožecu vai limuzīnu gadās braukt no Čiekurkalna uz Mežaparku, pievērsiet uzmanību monumentālajai Valsts ieņēmumu dienesta jaunceltnei. Un pārbraukuši galā, palūkojiet medijos, kādas tur bija tās izmaksas. Piemēram, mēbelēm. Vai uzturēšanai. Lūk, ir paraugs, kā vajag strādāt! Tas vienmēr projicējas manā galvā, kad dzirdu Finanšu ministrijas ierēdņu mierīgos un nesatricināmos lasījumus par limuzīnu un zaporožecu tematiem.

Ar cieņu
Bundžu Jānis, ļoti neatkarīgs eksperts

Pareizais viedoklis
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti