Fakts: Naida runas autori galvenokārt ir jauni vīrieši, kuri nepārstāv radikāli un ekstrēmistiski orientētas organizācijas un kustības, secinājusi Drošības policija (DP). ©Delfi
PAREIZAIS VIEDOKLIS ar atvieglojumu konstatē, ka īstie bosiki – radikāļi un ekstrēmisti nemaz neietilpst to skaitā, kuri par jebkuru visgaišāko interneta portālos publicēto ziņu tūlīt rakstīs, ka tas viss ir s..ds un dot tik pa purnu! No tā var secināt, ka mums ir ļoti daudz jaunu vīriešu, kuri nav ne ekstrēmisti, ne teroristi. Tā ir labā ziņa.
Tomēr tā interneta telpas pieblīvēšana ar ausis svilinošiem epitetiem ir nepatīkama lieta un var prognozēt, ka tieši tuvākajās dienās diez vai kaut kas izmainīsies. Gluži otrādi. Līdz ar to mums jānoskaidro vēlamie profilakses līdzekļi, kā no tā maksimāli izvairīties.
No minētā fakta izriet trīs pamata versijas.
Pirmā – ja nu jaunie vīrieši par tādiem radikāļiem kļūtu, tad viņi komentāros mazāk lamātos. Ceļš iespējams, bet visai riskants.
Otra versija – jaunie vīrieši ar laiku kļūs veci un naidīgums mazināsies. Variants mazāk riskants, bet samērā lēns. Paātrināti novecošanās līdzekļi praktiski arī netiek piedāvāti ja neskaita divlitrīgo septiņu zvaigžņu „dzērienu īstiem vīriem” jaukajos plastmasas iepakojumos.
Trešā versija – būtiski palielināt bērna vecuma robežu stiprajam dzimumam, teiksim, līdz 30 gadiem.
Bērns ir bērns. Ko no viņa var gribēt un galu galā viņš jāaizsargā. Risinājums juridiski sarežģīts un nav drošs no dzimumu līdztiesības viedokļa.
Nākas atzīt, ka jāmēģina citi ceļi. Un te rezerves ir lielas.
PAREIZAIS VIEDOKLIS stājās dialogā ar „tanti Gūgli”, mēģinot noskaidrot, kādi tad būtu nomierinoši līdzekļi tieši VĪRIEŠIEM. Jauniem nevis šādiem tādiem. Dīvainā kārtā tante vispirms bagātīgi piedāvāja mierinošos līdzekļus BĒRNIEM, ZĪDAIŅIEM, GRŪTNIECĒM, SIEVIETĒM. Kad spītīgi turpinājām žurnālistikas pētījumu, tika piedāvātas šādas opcijas
- stresa gadījumos vīrieši noslēdzas sevī, iedzīvojoties gremošanas traucējumos;
- kaut kāds buddhi piedāvā spridzinošu toniku ja ir problēmas ar reproduktīvo aparātu;
- vēl daži masāžas piedāvājumi, kāda želeja ar meža ogu garšu;
- ..un tas ir arī viss
Diez kas jau nav. Enerģiski uzņēmēji var teikt paldies par jaunu neapgūtu tirgus nišas uzrādīšanu. Bet mums no tā siltāk pašlaik nekļūst.
Ja medicīnas virziens ir patukšs, pastāv nepelnīti piemirstas sociālas iespējas jauno vīriešu naida mazināšanā. Nu labi, neizdalīsim šo grupu tik ļoti, tas nebūtu īsti pareizi. Jaunas, niknas sievietes gan jau ka savu daļu arī pieliek, tikai viņas labāk to DP prot apmānīt.
Ko mēs varētu piedāvāt visiem komentētājiem?
Padomājam – gandrīz katrs var saniknoties ja viņš runā, bet atbildes nav. Lūk, dažādi modernie mediji ir gandrīz pilnīgi laiduši gar ausīm šo patiesību. Cilvēks raksta bet atbildes nav. Nekādas. Skaidrs, ka dusmas un naids aug augumā.
Mūsdienu tehnoloģijas pilnībā ļauj nosūtīt aktīvistam vienkāršu atbildi. Kaut vai amizantajā datora akcentā. Nu piemēram, es, Bundžu Jānis, rakstu PAREIZU VIEDOKLI par līkiem deguniem portālam X. Pēc minūtes nodžinkst atbilde – „godajamais Bundza Janis. Jusu PAREIZAIS VIEDOKLIS ir sanemta. Tiks ievietota arhivu un analizēta. Paldies par sadarbiba.” Varētu būt arī gramatiski pieregulētāks dialoga uzturētājs, bet tās ir detaļas. Ja komentētājs ir sevišķi enerģisks, tad, piemēram pēc 10 vērtīgiem viedokļiem, viņam varētu izsūtīt kādu piemiņas nozīmīti. Vai sponsoru dāvātu vafeļu paciņu. Visādā ziņā cilvēks nejūtas vientuļš un aizmirsts. Un viņam mazinās risks iedzīvoties gremošanas traucējumos (sk.iepriekš).
Vēl par to naida rašanos. PAREIZAIS VIEDOKLIS ir, ka naids vienmēr vēršas pret kādu konkrētu personu. Nu un kā Tu tiksi tai/tam klāt? Pie tam, lai citi neredz. Skaidrs, ka mūsdienu medijos tā klāt tikšana ir tāda virtuāla un bezpersoniska. Cik tad var tīrīt displeja ekrānu?!
Viena lieta naida mazināšanai vai…mmm…novadīšanai ir nepelnīti iestumta intīmpreču veikalu grēcīgajos tumšumos. Nez kādēļ ir iedomāts, ka gumijas lelles var palīdzēt tikai vienā primitīvā veidā. Un vēl tik bezpersoniski trulas. Trulumam jākļūst personiskam. Nu, „Liepājas metalurga” gadījums tagad ir palaists garām, bet jādomā – tā nav pēdējā sērija. Tiesa, šitais naida novadītājs ir samērā dārgs. Ir cita – demokrātiskāka un lētāka iespēja.
Pēdējos gados samazinās drukātās preses apjoms. Īpaši avīzes. Ļoti satraucoša tendence.
JO!
Pat skarbākajos totalitārisma laikos neviens īpaši neinteresējās par to, ko ar avīzēm dara pēc izlasīšanas. Ieskaitot pirmās lapas ar valdnieku profiliem. (Starp citu, interesanti kā ar ŠO tiek galā Ziemeļkoreja). Īstenībā cilvēks zināmajā laika posmā izjuta ne tikai fizioloģisku bet arī garīgu apmierinājumu. Par to pat dziesmas sacerētas. Iedomājieties - ja pirmsvēlēšanu lapas veidotu uz tualetes papīra, mainītos ne tikai attieksme pret konkrētu kandidātu, bet mazinātos naidīguma līmenis visā valstī. Drošības policijā būtu jāmazina štati. Par šito tehnoloģijas maiņu der apdomāt arī žurnālu, īpaši - jaunu vīriešu žurnālu izdevējiem. Nu, vismaz attiecīgu pielikumu ar nosaukumu „Es esmu vislabākais”.
Nesakiet uzreiz – Fui.
Bet, kā palīdzēt portālu vaimanātāju divīzijai - tas, škiet, būs sarežģītāks jautājums. Arī DP par to neko nezin.
Bez naida un ar cieņu,
Bundžu Jānis, ļoti neatkarīgs konsultants
