Koalīcijas padome, ko tagad vairs nesauc par koalīcijas padomi, vienojusies, ka prezidents būs Egils Levits. Līdz ar to,
arī ja atradīsies kāds, kas pieteiksies Satversmes preambulas tēvam par konkurentu, tas, visticamāk, būs vien ierakstam CV vai arī personiskās atpazīstamības veicināšanai.
Tas nozīmē, ka mums izpaliks spraigas diskusijas, prezidenta programmu vētīšana un galu galā politiskā cīņa par amatu, ko mēdz dēvēt par formālu, bet kas tomēr oficiāli uzskatāms par augstāko valstī.
Vai tas nevienam neatgādina senos laikus, kad kārtējo ģenerālsekretāru iecēla slēgtā politbiroja sēdē un tautai pasludināja Centrālā televīzija? Varbūt pie reizes varētu uzsliet arī jaunā prezidenta bronzas pieminekli – ja jau ir vadonis, lai ir ar visiem atribūtiem…
Pašā Rīgas vidū,
Piemineklis stalts,
Granīts brūni sarkans,
Levits bronzā kalts…
KONTEKSTS:
Valdības koalīcijas partijas vienojušās Valsts prezidenta amatam virzīt Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Partijā “KPV LV” par prezidentu gan būs brīvais balsojums, tomēr paredzams, ka Levitam balsu pietiks. Lai gan oficiāli datuma vēl nav, bet koalīcijas partijas vienojušās par prezidenta vēlēšanām Saeimas ārkārtas sēdē 29. maijā.
Savus kandidātus prezidenta amatam varētu izvirzīt arī opozīcijas partijas. Esošais Valsts prezidents Raimonds Vējonis vēl nav paziņojis, vai piekristu kandidēt uz otro termiņu augstajā amatā. Latvijas Zaļā partija gan paudusi gatavību Valsts prezidenta amatam atkārtoti virzīt Vējoni, bet pēc koalīcijas paziņojuma viņa izredzes tikt pārvēlētam gan ir mazinājušās.
“KPV LV” prezidenta amatam izskatīja stomatoloģes Alēnas Butkēvičas kandidatūru, kā arī tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru.
