Sabiedrisko mediju portāls lsm.lv lūdza visiem jaunajiem deputātiem nosaukt vienu konkrētu prioritāti vai darbu, ko vēlas paveikt parlamentā. Lielākā daļa parlamentāriešu minēja vairākas lietas, bet atsevišķi jaunpienācēji dažādu iemeslu dēļ atteicās nosaukt konkrētu priekšlikumu.
No deputātu atbildēm var secināt, ka jaunajā Saeimā varam sagaidīt iniciatīvu par tautas vēlētu prezidentu, noteikti nenoklusīs arī Zolitūdes traģēdijas lieta un problēmas veselības aprūpē. Tāpat var prognozēt daudz lielāku deputātu uzmanību reģionu problēmām.
Neskaitot abus jaunos politiskos spēkus, „viszaļākā” ironiskā kārtā ir tieši Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija, jo tajā desmit no 21 deputāta ir tādi, kuriem nav bijusi pieredze likumdevējvarā. Trim jaunpienācējiem ir tā dēvētais „mīkstais mandāts”, kas iegūts ZZS ministru vietā, bet Guntis Belēvičs sēdēs gan deputāta, gan veselības ministra krēslā.
Pārējās līdzšinējās Saeimas partijās kadru mainība ir stipri mazāka.
„Vienotībā” no 23 ir seši jaunievēlēti deputāti, tostarp trīs sēdēs „mīkstajos” deputātu krēslos, jo viņi ieguvuši mandātu „Vienotības” ministru vietā. Jāpiemin, ka no „Vienotības” Saeimā tika ievēlēta arī premjere Laimdota Straujuma, kura pirmo reizi startēja vēlēšanās un arī būtu jauna seja Saeimā, ja vien nevadītu Ministru kabinetu. Viņas vietā pagaidu mandātu ieguvis Edvards Smiltēns, kuram jau ir parlamentārā pieredze.
Savukārt Nacionālajā apvienībā no 17 frakcijas deputātiem tikai trīs ir tādi, kas pirmo reizi strādās Saeimā, tostarp viens ir ar „mīksto” mandātu.
Tikmēr „Saskaņas” 24 deputātu lielo frakciju papildinās trīs jaunas sejas.
Parlamentā darbosies arī divi pavisam jauni politiskie spēki – Ingunas Sudrabas vadītā „No sirds Latvijai” (NSL) un Mārtiņa Bondara vadītā Latvijas Reģionu apvienība (LRA). Abu partiju rindās gan ir cilvēki, kas iepriekš no dažādiem politiskajiem spēkiem jau bijuši ievēlēti Saeimā – no NSL tas ir Romāns Mežeckis, bet no LRA – iepriekšējā sasaukuma deputāti Juris Viļums un Inga Bite.
