Infografika: Latvijas Radio deviņdesmit gados

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

5. novembris, 2015, 9:31

Infografikas

Autori: Liene Rubane (Grafika, ilustrācijas), Daiga Mazvērsīte (Latvijas Radio 2 žurnāliste)

1. novembrī Latvijas Radio svinēja 90. jubileju. 26. oktobrī iemirdzoties Latvijas Radio jaunajam uzrakstam uz Radiomājas fasādes un atklājot Latvijas Radio vēsturisko plāksni Radio ielā, sabiedriskais radio aizsāka jubilejas mēnesi. Arī lsm.lv sveic Latvijas Radio ar jubileju un piedāvā īsumā iepazīties un ieklausīties, kā radio attīstījās deviņdesmit gadu garumā.

Līdz pat novembra nogalei Latvijas Radio sešas programmas klausītājiem sagatavojušas deviņdesmitgadei veltītus raidījumus, kuros atskatīsies uz kopā sasniegto un tuvāk iepazīs Radio personības.

20. gs. 20. gadi

			1924. gada 28. martā ar Jāņa Lintera konstruētā radiouztvērēja palīdzību Latvijas republikas Saeimas deputāti noklausījās „Valdības Vēstneša” numura lasījumu un beidzot nobalsoja par 140 000 latu piešķiršanu radiofona izveidei.

		1924. gada 4. oktobrī presē tika vēstīts par pirmā eksperimentālā radio uztvērēja izgatavošanu Pasta un telegrāfa virsvaldes darbnīcās, 1932. gadā tās reorganizēja un nosauca par Valsts elektrotehnisko fabriku — VEF. Pirmo radiouztvērēju ražošana sākās decembra beigās un 1925. gada janvārī.

		1925. gada 1. novembrī Rīgas Radiofonu atklāja ar Džakomo Pučīni operas „Madame Butterfly” tiešraidi. Pirmā oficiālā radiopārraide ilga 2 stundas un 55 minūtes, to noklausījās 331 abonents un arī daži „radio zaķi” bez klausīšanās atļaujām. Rīgas radiofonu atklāja ar Džākomo Pučīni operas „Madame Butterfly” tiešraidi (fragments) 00:00 / 04:10

			1925. gada 9. decembrī Rīgas Radiofons pirmo reizi sāka raidīt pēdējās ziņas 20 minūšu garumā.

		1926. gadā dibināts Radiofona simfoniskais orķestris. Togad radio klausītāji dzirdēja pirmos literāros priekšnesumus, bērnu rītus, radio sāka raidīt informatīvus priekšlasījumus par lauksaimniecību, tehniku un sadzīvi, gada beigās Rīgas Radiofons jau retranslēja ārzemju staciju programmas.

		1927. gadā pārraidīts pirmais dievkalpojums, sāktas valodu stundas un pēcpusdienas koncerti.

		1928. gadā Radiofonā tika raidīta pirmā operete. Par radiofona orķestra galveno diriģentu kļuva Latvijas Konservatorijas profesors, komponists Jānis Mediņš.

			1929. gada svarīgākais notikums bija pirmā radioreportāža, sagaidot Rīgā Viņa Majestāti Zviedrijas karali.

30. gadi

		Sākot ar 1932. gadu, radio raida vingrošanas raidījumus, rīta koncertus un pārraides jaunatnei.

		1934. gadā Radiofons sāk rīkot raidlugu un latviešu komponistu jaundarbu konkursus, labākos no tiem godalgojot un, protams, atskaņojot.

		1935. gadā Latvijā bija viens radiouztvērējs uz 30 cilvēkiem, turklāt Rīgā bija koncentrēti 50 procenti visu uztvērēju.

			1935. gada 4. oktobrī Rīgas Radiofonā notika pirmais apmaiņas koncerts starp Baltijas valstu – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas – radiofoniem.

		1936. gadā Radiofons iegādājās Vācijā un Beļģijā īpašu plašu ierakstu tehniku un sāk ieskaņot skaņuplates. Radio skaņuplatē ieskaņots dzejnieces Aspazijas stāstījums: Radio skaņuplatē ieskaņots dzejnieces Aspazijas stāstījums 00:00 / 06:33

		1937. gadā Radiofons tika nodots Sabiedrisko lietu ministrijas pārziņā. Iepriekš tas bija pakļauts Satiksmes ministrijai un to pārzināja Pasta un telegrāfa departaments.

40. gadi

			1940. gada 1. novembrī – tajā pašā datumā, kas ir Latvijas Radio dzimšanas diena – pirmoreiz radio programmā minēts „LPSR Radiofona koris Teodora Kalniņa vadībā”.

1940. gada 6. jūlijs
bija pēdējā diena, kad Radiofona rīta raidījums sākās ar dziedātu vai spēlētu korāli, jau 7. jūlija rīts sākās ar pārraidi „Strādnieku rīts” un Staļina dzīvesstāsta lasījumu. Radiofona muzikālā daļa tika ievadīta ar „Internacionāli” vai kādu citu revolucionāru vai padomju masu dziesmu.

		1941. gada 29. jūnijā pilnībā izdega Melngalvju nams, kur glabājās Latvijas Radiofona skaņuplates. No tām saglabājušās vien daži desmiti.

		1941. gada 1. jūlijā radiofons savu programmu jau atkal iesāka ar himnas „Dievs, svētī Latviju” atskaņojumu. Rīgas Radiofons kļuva par Austrumzemes raidītāju grupas galveno Rīgas raidītāju – "Sendergruppe Ostland, Hauptsender Riga".

		1942. gada 12. aprīlī pirmoreiz izskanēja pārraide „Latviešu karavīru pusstunda”, kurā tika lasītas vēstules un sūtīti sveicieni karavīriem, skanēja patriotiska latviešu mūzika. Latviešu leģionāru vidū populāra bija šī dziesmiņa "Paliec sveiks, mans mazais draugs", kas skanēja Latviešu karavīru pusstundā: Dziesmiņa "Paliec sveiks, mans mazais draugs", kas skanēja Latviešu karavīru pusstundā: 00:00 / 02:31

		1944. gada 12. oktobrī tika saspridzināts viens no Rīgas Radiofona torņiem, kā arī aizdedzināta Galvenā pasta ēka, kurā sadega Radiofona telpas.

		1944. gada 7. novembrī skanēja pirmais raidījums no radio pagaidu telpām Skolas ielā 6.

		1945. gadā sākās radio fonotēkas materiālu reģistrēšana.

			1949. gada 5. novembrī radiokomiteja pārcēlās uz ēku Doma laukumā 8, kur bija izveidotas 7 studijas.

50. gadi

1950. gadā
radio simfoniskais orķestris autora vadībā ieskaņoja Jēkaba Mediņa „Valsi”, kas pašlaik ir vecākais saglabājies ieraksts Latvijas Radio fonotēkā.

Radio simfoniskā orķestra autora vadībā ieskaņotais Jēkaba Mediņa „Valsis”

00:00 / 05:17

		1952. gadā notika pāreja uz ierakstu raidīšanu no magnētiskajām lentēm. Iepriekš tika izmantotas skaņuplates un tonfilmas, notika „dzīvie” priekšnesumi.

			1953. gadā no Maskavas atceļoja aicinājums likvidēt visus Baltijas republiku radio korus, kas Rīgā tika izpildīts. Radio koris darbu atsāka tikai 1957. gadā.

1956. gadā
radiofonā tika izveidots pirmais Latvijas profesionālais estrādes kolektīvs – Raimonda Paula un Egila Švarca vadītais estrādes sekstets.

Raimonda Paula pirmā dziesma "Nenosūtītā vēstulīte":

Nenosūtītā vēstule

00:00 / 02:16

		1958. gadā sākās pāreja uz magnētiskās lentes atskaņošanas ātrumu 38 cm sekundē līdzšinējā 76 cm/s vietā.

1959. gadā
Gunārs Ordelovskis nodibināja radio lauku kapelu, lai atskaņotu ēterā latviešu tautas mūziku.

Lauku kapela atskaņo ēterā latviešu tautas mūziku

00:00 / 02:27

60. gadi

		1960. gada 30. oktobrī Rīgas radio skanēja intervija ar populāru dziesminieku Alfrēdu Vinteru, kas bija ieradies no savas mītnes zemes, Zviedrijas, lai sniegtu 11 koncertus dzimtenē.

		1964. gada aprīlī „iedegās” radioraidījums jauniešiem jeb kā toreiz pieteikts - jaunatnes raidstacija „Dzirkstele”.

			1965. gada 1. aprīlī dibināts raidījums „Mikrofons”, kura veidotāji informēja, komentēja, deva padomus, recenzēja, un raidījuma saturā liela loma bija jaunākajām estrādes dziesmām.

1966. gadā
Notika pirmā tiešā translācija no ārzemēm - Rumānijas, šo hokeja spēles reportāžu vadīja Gunārs Jākobsons.

1966. gadā
dibināts Latvijas Radio un TV estrādes un vieglās mūzikas orķestris.

Latvijas radio un TV estrādes un vieglās mūzikas orķestris

00:00 / 02:12

		1967. gada 3. janvārī sākas pirmās radio stereofoniskās pārraides ultraīsviļņos.

		1968. gadā likti pamati raidījumam „Kāpēcīši”, nākamajā gadā raidījuma vadīšanu un veidošanu savās rokās ņēma Jānis Gulbis.

		1968. gadā notiek pirmā radioraidījuma „Mikrofons” rīkotā dziesmu aptauja par gada vispopulārāko estrādes estrādes dziesmu, kurā uzvar Raimonda Paula „Mežrozīte”.

		1969. gadā tika izveidota radiopārraide tautiešiem ārzemēs – „Dzintarkrasts”.

70. gadi

1970. gada rudenī
darbu sāk Latvijas radio bērnu vokālais ansamblis „Dzeguzīte”, kas Dailas Martinsones vadībā darbojas vēl šobaltdien.

“Dzeguzīte”. “Cielava baltgalve”

00:00 / 01:16

1971. gadā
skaņu ierakstu studijā tika uzstādīta pirmā, Ungārijā ražotā stereofoniskā ierakstu pults, komplektēta ar ungāru stereomagnetofoniem.

			1972. gada 29. jūnijā Brīvdabas muzeja vēsturiskajās celtnēs notiek pirmais radio stereolugas uzvedums – R. Blaumaņa „Velniņi”.

		1975. gada 22. decembrī darbu sāka Latvijas Radio sieviešu vokālais ansamblis.

		1978. gadā republikas vadība Latvijas PSR Ministru Padomes Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas simfonisko orķestri pārdēvēja par Latvijas PSR Valsts simfonisko orķestri. Pašlaik tas ir Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.

80. gadi

		1981. gadā magnetofona lenšu montāžā līmi aizstāja līmlente. Pakāpeniski tika ieviesta bezlīmējuma montāža ar ierakstu pārkopēšanas paņēmienu.

		1981. gada beigās Arvīds Mūrnieks izveido mūzikas jaunumiem veltītu pārraidi „Būsim pazīstami”, kas skan 20 gadu garumā.

90. gadi

			1991. gada 15. janvārī radio vadība izdod rīkojumu, ka darbiniecēm – sievietēm līdz plkst.15 jāatstāj ēka – ir barikāžu laiks!

		1991. gada augusta puča laikā tika uzlauztas redakciju durvis, seifi, nolaupīti tika skaitļotāji, reportāžas magnetofoni un daudz kas cits.

		Kopš 1993. gada 1. janvāra Latvijas Radio ir Eiropas Raidorganizāciju savienības (EBU) biedrs.

		1994. gadā programmas „Ekspresis Brīvība” autorei un vadītājai Tatjanai Zandersonei pirmoreiz Latvijā tika pasniegta Sorosa fonda dibinātā prēmija.

		1995. gada decembrī likvidēts Latvijas Radio bigbends.

		1995. gadā darbu līdzšinējās Latvijas Radio 2. programmas vietā darbu sāka "Radio 99 ½" ar devīzi „kam vēl nav 100, tas var!” 1998. gadā "Radio 99 ½" tika pārsaukts par Latvijas Radio 2.

		1996. gada 6. janvārī darbu sāka Latvijas Radio 3 – "Klasika".

			1998. gada beigās radio sākās raidīšana no datora.

21. gadsimts

		2002. gada 1. decembrī dibināts Latvijas Universitātes radio NABA – Latvijas Radio 6.

		2010. gada decembrī Latvijas Gada balvu sportā par mūža ieguldījumu saņēma ievērojamais sporta žurnālists Gunārs Jākobsons, kura darba gaitas Latvijas Radio sākās 1954. gada 4. jūlijā. 2000. gadā Jākobsons godināts ar Cicerona balvu, 2011. – ar Triju Zvaigžņu ordeni.