Infografika: Latvijas Radio deviņdesmit gados

1. novembrī Latvijas Radio svinēja 90. jubileju. 26. oktobrī iemirdzoties Latvijas Radio jaunajam uzrakstam uz Radiomājas fasādes un atklājot Latvijas Radio vēsturisko plāksni Radio ielā, sabiedriskais radio aizsāka jubilejas mēnesi. Arī lsm.lv sveic Latvijas Radio ar jubileju un piedāvā īsumā iepazīties un ieklausīties, kā radio attīstījās deviņdesmit gadu garumā.

 

Līdz pat novembra nogalei Latvijas Radio sešas programmas klausītājiem sagatavojušas deviņdesmitgadei veltītus raidījumus, kuros atskatīsies uz kopā sasniegto un tuvāk iepazīs Radio personības.

 

20. gs. 20. gadi
 

1924. gada 28. martā
ar Jāņa Lintera konstruētā radiouztvērēja palīdzību Latvijas republikas Saeimas deputāti noklausījās „Valdības Vēstneša” numura lasījumu un beidzot nobalsoja par 140 000 latu piešķiršanu radiofona izveidei.

 
 
 

1924. gada 4. oktobrī
presē tika vēstīts par pirmā eksperimentālā radio uztvērēja izgatavošanu Pasta un telegrāfa virsvaldes darbnīcās, 1932. gadā tās reorganizēja un nosauca par Valsts elektrotehnisko fabriku — VEF. Pirmo radiouztvērēju ražošana sākās decembra beigās un 1925. gada janvārī.

 
 

1925. gada 1. novembrī
Rīgas Radiofonu atklāja ar Džakomo Pučīni operas „Madame Butterfly” tiešraidi. Pirmā oficiālā radiopārraide ilga 2 stundas un 55 minūtes, to noklausījās 331 abonents un arī daži „radio zaķi” bez klausīšanās atļaujām.

Rīgas radiofonu atklāja ar Džākomo Pučīni operas „Madame Butterfly” tiešraidi (fragments)
     
     
     

    1925. gada 9. decembrī
    Rīgas Radiofons pirmo reizi sāka raidīt pēdējās ziņas 20 minūšu garumā.

     
     

    1926. gadā
    dibināts Radiofona simfoniskais orķestris. Togad radio klausītāji dzirdēja pirmos literāros priekšnesumus, bērnu rītus, radio sāka raidīt informatīvus priekšlasījumus par lauksaimniecību, tehniku un sadzīvi, gada beigās Rīgas Radiofons jau retranslēja ārzemju staciju programmas.

     
     

    1927. gadā
    pārraidīts pirmais dievkalpojums, sāktas valodu stundas un pēcpusdienas koncerti.

     
     

    1928. gadā
    Radiofonā tika raidīta pirmā operete. Par radiofona orķestra galveno diriģentu kļuva Latvijas Konservatorijas profesors, komponists Jānis Mediņš.

     
     

    1929. gada
    svarīgākais notikums bija pirmā radioreportāža, sagaidot Rīgā Viņa Majestāti Zviedrijas karali.

     
    30. gadi
     

    Sākot ar 1932. gadu,
    radio raida vingrošanas raidījumus, rīta koncertus un pārraides jaunatnei.

     
     

    1934. gadā
    Radiofons sāk rīkot raidlugu un latviešu komponistu jaundarbu konkursus, labākos no tiem godalgojot un, protams, atskaņojot.

     
     

    1935. gadā
    Latvijā bija viens radiouztvērējs uz 30 cilvēkiem, turklāt Rīgā bija koncentrēti 50 procenti visu uztvērēju.

     
     
     

    1935. gada 4. oktobrī
    Rīgas Radiofonā notika pirmais apmaiņas koncerts starp Baltijas valstu – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas – radiofoniem.

     
     

    1936. gadā
    Radiofons iegādājās Vācijā un Beļģijā īpašu plašu ierakstu tehniku un sāk ieskaņot skaņuplates.

    Radio skaņuplatē ieskaņots dzejnieces Aspazijas stāstījums: 

    Radio skaņuplatē ieskaņots dzejnieces Aspazijas stāstījums
       
       

      1937. gadā
      Radiofons tika nodots Sabiedrisko lietu ministrijas pārziņā. Iepriekš tas bija pakļauts Satiksmes ministrijai un to pārzināja Pasta un telegrāfa departaments.

       
      40. gadi
       

      1940. gada 1. novembrī
      – tajā pašā datumā, kas ir Latvijas Radio dzimšanas diena – pirmoreiz radio programmā minēts „LPSR Radiofona koris Teodora Kalniņa vadībā”.

       
       
       

      1940. gada 6. jūlijs
      bija pēdējā diena, kad Radiofona rīta raidījums sākās ar dziedātu vai spēlētu korāli, jau 7. jūlija rīts sākās ar pārraidi „Strādnieku rīts” un Staļina dzīvesstāsta lasījumu. Radiofona muzikālā daļa tika ievadīta ar „Internacionāli” vai kādu citu revolucionāru vai padomju masu dziesmu.

       
       

      1941. gada 29. jūnijā
      pilnībā izdega Melngalvju nams, kur glabājās Latvijas Radiofona skaņuplates. No tām saglabājušās vien daži desmiti.

       
       
       

      1941. gada 1. jūlijā
      radiofons savu programmu jau atkal iesāka ar himnas „Dievs, svētī Latviju” atskaņojumu. Rīgas Radiofons kļuva par Austrumzemes raidītāju grupas galveno Rīgas raidītāju – "Sendergruppe Ostland, Hauptsender Riga".

       
       

      1942. gada 12. aprīlī
      pirmoreiz izskanēja pārraide „Latviešu karavīru pusstunda”, kurā tika lasītas vēstules un sūtīti sveicieni karavīriem, skanēja patriotiska latviešu mūzika.

      Latviešu leģionāru vidū populāra bija šī dziesmiņa "Paliec sveiks, mans mazais draugs", kas skanēja Latviešu karavīru pusstundā: 

      Dziesmiņa "Paliec sveiks, mans mazais draugs", kas skanēja Latviešu karavīru pusstundā:
         
         

        1944. gada 12. oktobrī
        tika saspridzināts viens no Rīgas Radiofona torņiem, kā arī aizdedzināta Galvenā pasta ēka, kurā sadega Radiofona telpas.

         
         
         

        1944. gada 7. novembrī
        skanēja pirmais raidījums no radio pagaidu telpām Skolas ielā 6.

         
         

        1945. gadā
        sākās radio fonotēkas materiālu reģistrēšana.

         
         

        1949. gada 5. novembrī
        radiokomiteja pārcēlās uz ēku Doma laukumā 8, kur bija izveidotas 7 studijas.

         
         
         

         

         
        50. gadi
         

        1950. gadā
        radio simfoniskais orķestris autora vadībā ieskaņoja Jēkaba Mediņa „Valsi”, kas pašlaik ir vecākais saglabājies ieraksts Latvijas Radio fonotēkā.

        Radio simfoniskā orķestra autora vadībā ieskaņotais Jēkaba Mediņa „Valsis”
           
           

          1952. gadā
          notika pāreja uz ierakstu raidīšanu no magnētiskajām lentēm. Iepriekš tika izmantotas skaņuplates un tonfilmas, notika „dzīvie” priekšnesumi.

           
           

          1953. gadā
          no Maskavas atceļoja aicinājums likvidēt visus Baltijas republiku radio korus, kas Rīgā tika izpildīts. Radio koris darbu atsāka tikai 1957. gadā.

           
           

          1956. gadā
          radiofonā tika izveidots pirmais Latvijas profesionālais estrādes kolektīvs – Raimonda Paula un Egila Švarca vadītais estrādes sekstets.

          Raimonda Paula pirmā dziesma "Nenosūtītā vēstulīte": 

          Nenosūtītā vēstule
             
             

            1958. gadā
            sākās pāreja uz magnētiskās lentes atskaņošanas ātrumu 38 cm sekundē līdzšinējā 76 cm/s vietā.

             
             

            1959. gadā
            Gunārs Ordelovskis nodibināja radio lauku kapelu, lai atskaņotu ēterā latviešu tautas mūziku.

            Lauku kapela atskaņo ēterā latviešu tautas mūziku
               
              60. gadi
               

              1960. gada 30. oktobrī
              Rīgas radio skanēja intervija ar populāru dziesminieku Alfrēdu Vinteru, kas bija ieradies no savas mītnes zemes, Zviedrijas, lai sniegtu 11 koncertus dzimtenē.

               
               

              1964. gada aprīlī
              „iedegās” radioraidījums jauniešiem jeb kā toreiz pieteikts - jaunatnes raidstacija „Dzirkstele”.

               
               

              1965. gada 1. aprīlī
              dibināts raidījums „Mikrofons”, kura veidotāji informēja, komentēja, deva padomus, recenzēja, un raidījuma saturā liela loma bija jaunākajām estrādes dziesmām.

               
               

              1966. gadā
              Notika pirmā tiešā translācija no ārzemēm - Rumānijas, šo hokeja spēles reportāžu vadīja Gunārs Jākobsons.

               
               
               

              1966. gadā
              dibināts Latvijas Radio un TV estrādes un vieglās mūzikas orķestris.

              Latvijas radio un TV estrādes un vieglās mūzikas orķestris
                 
                 

                1967. gada 3. janvārī
                sākas pirmās radio stereofoniskās pārraides ultraīsviļņos.

                 
                 

                1968. gadā
                likti pamati raidījumam „Kāpēcīši”, nākamajā gadā raidījuma vadīšanu un veidošanu savās rokās ņēma Jānis Gulbis.

                 
                 
                 

                1968. gadā
                notiek pirmā radioraidījuma „Mikrofons” rīkotā dziesmu aptauja par gada vispopulārāko estrādes estrādes dziesmu, kurā uzvar Raimonda Paula „Mežrozīte”.

                 
                 

                1969. gadā
                tika izveidota radiopārraide tautiešiem ārzemēs – „Dzintarkrasts”.

                 
                70. gadi
                 

                1970. gada rudenī
                darbu sāk Latvijas radio bērnu vokālais ansamblis „Dzeguzīte”, kas Dailas Martinsones vadībā darbojas vēl šobaltdien.

                “Dzeguzīte”. “Cielava baltgalve”
                   
                   

                  1971. gadā
                  skaņu ierakstu studijā tika uzstādīta pirmā, Ungārijā ražotā stereofoniskā ierakstu pults, komplektēta ar ungāru stereomagnetofoniem.

                   
                   

                  1972. gada 29. jūnijā
                  Brīvdabas muzeja vēsturiskajās celtnēs notiek pirmais radio stereolugas uzvedums – R. Blaumaņa „Velniņi”.

                   
                   

                  1975. gada 22. decembrī
                  darbu sāka Latvijas Radio sieviešu vokālais ansamblis.

                   
                   

                  1978. gadā
                  republikas vadība Latvijas PSR Ministru Padomes Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas simfonisko orķestri pārdēvēja par Latvijas PSR Valsts simfonisko orķestri. Pašlaik tas ir Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.

                   
                  80. gadi
                   

                  1981. gadā
                  magnetofona lenšu montāžā līmi aizstāja līmlente. Pakāpeniski tika ieviesta bezlīmējuma montāža ar ierakstu pārkopēšanas paņēmienu.

                   
                   
                   

                  1981. gada beigās
                  Arvīds Mūrnieks izveido mūzikas jaunumiem veltītu pārraidi „Būsim pazīstami”, kas skan 20 gadu garumā.

                   
                  90. gadi
                   

                  1991. gada 15. janvārī
                  radio vadība izdod rīkojumu, ka darbiniecēm – sievietēm līdz plkst.15 jāatstāj ēka – ir barikāžu laiks!

                   
                   
                   

                  1991. gada augusta
                  puča laikā tika uzlauztas redakciju durvis, seifi, nolaupīti tika skaitļotāji, reportāžas magnetofoni un daudz kas cits.

                   
                   

                  Kopš 1993. gada 1. janvāra
                  Latvijas Radio ir Eiropas Raidorganizāciju savienības (EBU) biedrs.

                   
                   

                  1994. gadā
                  programmas „Ekspresis Brīvība” autorei un vadītājai Tatjanai Zandersonei pirmoreiz Latvijā tika pasniegta Sorosa fonda dibinātā prēmija.

                   
                   

                  1995. gada decembrī
                  likvidēts Latvijas Radio bigbends.

                   
                   
                   

                  1995. gadā
                  darbu līdzšinējās Latvijas Radio 2. programmas vietā darbu sāka "Radio 99 ½" ar devīzi „kam vēl nav 100, tas var!” 1998. gadā "Radio 99 ½" tika pārsaukts par Latvijas Radio 2.

                   
                   

                  1996. gada 6. janvārī
                  darbu sāka Latvijas Radio 3 – "Klasika".

                   
                   

                  1998. gada beigās
                  radio sākās raidīšana no datora.

                   
                  21. gadsimts
                   

                  2002. gada 1. decembrī
                  dibināts Latvijas Universitātes radio NABA – Latvijas Radio 6.

                   
                   

                  2010. gada decembrī
                  Latvijas Gada balvu sportā par mūža ieguldījumu saņēma ievērojamais sporta žurnālists Gunārs Jākobsons, kura darba gaitas Latvijas Radio sākās 1954. gada 4. jūlijā. 2000. gadā Jākobsons godināts ar Cicerona balvu, 2011. – ar Triju Zvaigžņu ordeni.

                   
                   

                  2013. gadā
                  Saeima piešķīra 1 898 100 eiro jaunai radiostacijai: Latvijas Radio 5 - „Pieci.lv” 2014.-2017. gada periodam.

                   
                  Saistītie raksti
                  Infografikas
                  Ārpus ētera
                  Jaunākie
                  Interesanti