LR2 klausītāju "Koku stāsti"
19. septembrī noritēja Pasaules talka, kuras mērķis ir apvienot cilvēkus cīņā ar globālo piesārņojumu un klimata pārmaiņām. Latvijas Radio 2 un "Lielā talka" aicināja pievienoties ar rudens tradicionālo koku sēšanas un stādīšanas akciju “"Laimes koki".
Bet koks - tā ir ne tikai mūsu nākotne, bet arī vēsture un vērtība. Tāpēc, gaidot Pasaules talku, LR2 apkopoja stāstus par savu klausītāju īpašajiem kokiem!
Daži no sirsnīgākajiem un interesantākajiem stāstiem skanēja LR2 ēterā, bet labākos publicē arī LSM.lv. -> Iepazīties ar visiem "Koku stāstiem".
Manai mammai toreiz bija tikai kādi trīs gadi, un tas notika Otrā pasaules kara laikā. Viņa, viņas dvīņu brālītis un viņas mamma (mana vecmamma) atradās dārzā, kad pēkšņi zemu virs galvām lidoja kara lidmašīna, šaujot lodes. Mana vecmamma ātrumā ar abām rokām paķēra savus abus bērnus, nogūlās uz zemes zem ābeles, bērnus paslēpdama zem sava ķermeņa. Lodes viņus neskāra.
Es zinu, ka es kā māte būtu tieši tāpat aizsargājusi savus abus dēlus. Es zinu, ka manas vecmammas, manas mammas, mana mīlestība pret bērniem stāv pāri visam.
Tās ābeles vairs nav, nav arī vecmammas, bet nezūdoša ir mīlestība, kas pāriet no paaudze paaudzē. Ik pavasari, kad manas mammas dārzā zied ābeles, es zinu, kas ir skaistums. Ik rudeni, kad šajos ābeles ziedos nobriest āboli, es zinu, kas ir mīlestība – dot dzīvību un auglību no sevis. Paldies, mamma!
Solveiga
