Stāsti

Evija Unāma. «10 stāsti par... ». Mati.

Stāsti

Evija Unāma. «10 stāsti par...». Vizīte.

Evija Unāma. «10 stāsti par... ». Lēmumi.

Evija Unāma. «10 stāsti par ...». Lēmumi.

Pirms pieciem gadiem man diagnosticēja ļaundabīgu audzēju. Šodien par šo faktu liecina vien rētas, daži lieki kilogrami un sliktas atmiņas. Ja kādam smaga saslimšana ir traģēdija un dzīves beigas, man tā nāca kā atspēriena un atskaites punkts. Kā robežšķirtne. Tā bez ceremonijām sašķērēja dzīvi divās daļās - pirms un pēc. Vai ir iespējama skaista, pilnvērtīga dzīve pēc smagām slimībām? Uzdrošinos apgalvot, ka jā. Ja atrodas iedvesmas, cerības un mīlestības avots. Jo cilvēki visbiežāk slimo vien tad, kad šī veldzējuma trūkst…Šis laiks ir piedzīvots ar brīnišķīgām atklāsmēm un arī secinājumiem. Ar dažiem šobrīd dalos. 

6. Lēmumi 

Madara mani uzmeklēja sociālajos tīklos. Reiz intervijā žurnālam „Una” biju stāstījusi par savu pieredzi, tāpēc. 

Madarai ir 40 ar astīti un divkārša saskarsme ar audzēju. Vispirms vienā krūtī, tad recidīvs otrajā. Tā notiek. Kā viņa, skumji smaidot, teica – laikam tāpēc, lai patiešām viņa beidzot saprastu, ka dzīve ir jādzīvo šodien, nevis mūžīgi jāatliek.

Viņa nesūdzējās, tikai meklēja spēku un ceļazīmes, lai dzīvotu tālāk. Jo vienatnē maldoties grūtsirdībā un slīgstot arvien dziļākā depresijā. Un arī kā sieviete viņa vairs nejūtoties, jo nespēj pieņemt savu vēža sakropļoto ķermeni.

Ar viņas ķermeņa pieņemšanu problēmas esot bijušas arī vīram. Viņš Madaru - pēc viņas atlabšanas -  pameta.

Jo esot vienkārši noguris dzīvot otram, gribot būt laimīgs… Sagaidījis brīdi, kad viņai ir labāk, un tad aizgājis. Viņa viņu attaisno. Ārstēšanās periods ir smags ne tikai sasirgušajam. Arī blakus esošajiem. Bet nu, kad palikusi viena, tā nezina, ko iesākt ar savu dzīvi. Esot izmēģinājusi dažādus kursus un  nodarbības. Bet jūt, ka līdzdarbojas bez aizrautības. 

Mēs saskrējāmies uz tējas tasi. Viņa iepriekš rakstīja, ka vēlas aprunāties par kādu ļoti svarīgu lēmumu.

Izrādās, lai kliedētu savu vientulību, Madara grasījās spert drosmīgu soli. Viņa nolēmusi paņemt no patversmes suni. Vecu. Jo to viņai visvairāk žēl.

Tomēr šo ieceri realizēt bremzējot iekšējās bailes – ja nu slimība atgriežas, kas notiks ar suni? Reiz jau tas ticis nodots, sirds sāpot iedomājoties, ka atkal nabadziņš var attapties patversmē. Turklāt viņai nekad līdz šim nav bijis mājdzīvnieks un nemaz nezina, ko tas nozīmē. Bet tā gribas rūpēties par kādu. Un arī justies kādam vajadzīgai. Todien ilgi apspriedām dažādus variantus, kā paēdināt vilku un atstāt kazu dzīvu. Apcerējām iespēju pieradināt pat citus dzīvniekus. Kaķi, žurciņu, kāmi vai trusi…   

"Dod pieci" akcija

Laikā no 15. līdz 21.decembrim jau trešo gadu norisināsies Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas labdarības akcija „Dod pieci”. Šogad akcijā vāks ziedojumus onkoloģijas pacientu psiholoģiski sociālajai rehabilitācijai. Vairāk te.

Ar Madaru joprojām sarakstāmies. Viņai tagad ir Suns. Bet ne no patversmes un vecs. Franču buldogs. Kucēns. Traki ņiprs un skaļš. Intensīvi tiekot audzināts.  

Pārējie stāsti: 

1. Diagnoze. 

2. Ome

3. Lakats.

4. Knopočka 

5. Mati. 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Esejas
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti