Slejā vēl vari lasīt:
- Kāda ir kvantu fizikas vēsture un kā tā ietekmējusi visiem tik pieejamo viedtālruņu izveidi: Kāpēc bez Šrēdingera «kaķa eksperimenta» nebūtu viedtālruņu
- Vai visiem ir viens un tas pats laiks? Kāds ir pareizais laiks un kā tas veidojas: Pulkstenis ne vienmēr rāda pareizu laiku
- Vai garīgās prakses var izmērīt zinātniski?: Vai iespējams meditēt zinātniski?
- Vai fizikā atgriežas romantisma laikmets? Kā Einšteina kļūda noveda pie šā gada Nobela prēmijas fizikā.
- Jautājums, cik garš ir metrs, varētu šķist nevietā un jocīgs. Kurš tad nezina, cik garš ir metrs!? Cik garš ir viens metrs?
- Cik lielā mērā zinātnes teorijas ir atdalāmas no to radītājiem – pētniekiem? Kas tuvāk patiesībai – zinātne vai māksla?
- Par Kalifornijas Universitātes Bērklijā profesoru Čārlzu Taunsu. Dziļi dievticīgais vīrs, kurš izgudroja lāzeru un saņēma Nobela prēmiju.
- Vai visi saprot dabaszinātnes? Vai tās ir iztulkotas «cilvēku valodā»?
- Roboti strauji ienāk mūsu dzīvē. Vai mākslīgais intelekts spēj mīlēt un nīst?
- Kas mainās dabā? Vai dabas likumi vienmēr bija un būs izmērāmi un nemainīgi?
- Cik mazs ir vismazākais un cik liels – vislielākais? Matemātiķu bezgalība ir tas pats, kas fiziķu nulle.
- Vai varam iedomāties, ko cilvēki domāja par pasauli 16. gadsimta Eiropā? Vai Dievs bija matemātiķis?
- Un citus rakstus.
Sleja sabiedriskajā medijā ir iespēja zinātniekam runāt par tiešām prātu mežģošām tēmām vienkārši un saprotami. Lūk, skaidrojums, kāpēc tas nepieciešams tieši tagad.
Šajā zinātnes slejā atrodamās tēmas tikai pirmajā mirklī varētu šķist sarežģītas: tās tiks pasniegtas vienkāršākā – ne tik akadēmiskā valodā. Galvenais mērķis ir parādīt, ka fizika, ķīmija un dabaszinātnes kopumā jau nav nemaz tik tālas, nesaprotamas un svešas arī tiem, kuri uzskata sevi par pilnīgi neeksaktiem cilvēkiem. Jo visa pasaule, tostarp mūsu sadzīve, ikdiena – jo sevišķi augsti attīstīto mūsdienu digitālo tehnoloģiju laikā – ir būvēta uz zinātnē pierādītiem, izmērāmiem atklājumiem.
Profesora Auziņa zinātnes sleja
Mārcis Auziņš: "Kādēļ lasīt manus tekstus? Man šķiet, ka dabaszinātnes mēs bieži mēdzam "ignorēt", sakot, ka tās ir formālas, sausas un neinteresantas. Gribētos ļaut lasītājam ieraudzīt, ka tās ir daļa no mūsu dzīves – krāsainas un interesantas."
Biogrāfijas pieturzīmes:
- Pēc profesijas fiziķis, šobrīd Latvijas Universitātes profesors, Eksperimentālās fizikas katedras un Lāzeru centra vadītājs.
- No 2007. gada līdz 2015. bijis Latvijas Universitātes rektors.
- Strādā kvantu fizikas jomā un ir vairāk nekā simts zinātnisko rakstu, kas publicēti pasaules vadošajos fizikas žurnālos, un vairāku simtu konferenču ziņojumu autors.
- Kopā ar kolēģiem no Rīgas un Bērklijas uzrakstījis divas monogrāfijas, kas izdotas "Cambridge University Press" un "Oxford University Press" izdevniecībās un abas ir piedzīvojušas atkārtotus izdevumus.
- Karjeras laikā dzīvojis un strādājis dažādās valstīs – Ķīnā un Taivānā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Anglijā, Izraēlā un Vācijā.
Tas, kas mulsina zinošu prātu, ir, ka lietās, kur ir pieejami pierādījumi, kas izmērāmas ar mērinstrumentiem, kas ir "redzamas" un "taustāmas" (ne vienmēr ar acīm un rokām), ir cilvēki, kas savu viedokli nevar izskaidrot, bet paļaujas uz ticību.
Viņi tic tam vai citam viedoklim, jo pašiem trūkst izpratnes par to, kā vispār zinātne un zinātniskie pieņēmumi veidojas un darbojas.
Zinātnes pamatā ir pierādījumi, kas ir izskaidrojami. Un, ja visu nevar zināt – jo sevišķi eksaktos priekšmetos neskolojies cilvēks –, tad var uzticēties cilvēkiem, kam ir tādas – pierādāmas – zināšanas.
To apliecina starptautisks pētījums, kur Latvijas vārds izskan to valstu vidū, kur ir vislielākā uzticēšanās māņticībai pasaulē – Latvija šajā pētījumā ir pirmajā vietā pēc rādītājiem, kas mēra ticību veiksmei un nākotnes pareģošanai. Izvēle – ticēt brīnumiem – šķiet saprotamāka un pieņemamāka, kamēr zinātnes "labā lieta" ir tā, ka liela daļa no šiem it kā "brīnumiem" patiesībā ir racionāli pierādāma.
Ar fizikas profesoru Mārci Auziņu LSM.lv sadarbojas, jo gan ar savām lekcijām dažādu uzņēmumu auditorijās, gan ar rakstiem viņam ir izdevies uzrunāt to sabiedrības daļu, kas paši neprastu atrisināt fizikas uzdevumu vai izskaidrot eksperimenta gaitu – tātad no fizikas, ķīmijas un dabaszinātnēm tālu stāvošus.
Rakstos par kvantu fiziku, pulksteņa laiku, kas patiesībā ne vienmēr rāda pareizi, kā arī meditācijas zinātnisko pamatojumu un citiem tematiem būs izskaidrots, kā fizikas vēstures atklājumi radījuši apstākļus, kas mūsdienās šķiet pašsaprotami, tomēr neizskaidrojami, reizēm – pat brīnumaini.
LSM.lv lasāmi arī citi ar tehnoloģijām un zinātni saistīti raksti.
