Zinātnes sleja nopublicēta. Kāpēc «vienkāršajiem» cilvēkiem jāinteresējas par zinātni?

Par viedtālruņu izcelsmi, pareiza laika skaitīšanu un tā saikni ar GPS mērījumiem, kā arī apzinātā un neapzinātā zinātniskumu, arī par to, kā meditēt zinātniski, un vēl citām tēmām ik nedēļu var lasīt LSM.lv Tehnoloģiju un zinātnes sadaļas jaunajā "Profesora Auziņa zinātnes slejā". Te lasītāji var iegrimt zinātniski filozofiskās tēmās par lietām, kas ir mums apkārt, un to zinātnisko pamatojumu.

Slejā var lasīt:

Zinātniekiem, iespējams, šķiet, ka, medijiem skaidrojot nopietnas un sarežģītas parādības un detalizētus procesus saprotamā ikdienas valodā, tie it kā zaudē daļu sava patiesuma. Tie "tiek sabojāti", pazemina savu zinātnisko vērtību. LSM.lv kopā ar Latvijas Universitātes fizikas profesoru Mārci Auziņu "Profesora Auziņa zinātnes slejā" vēlas lauzt šo pieņēmumu.

Sleja sabiedriskajā medijā ir iespēja zinātniekam runāt par tiešām prātu mežģošām tēmām vienkārši un saprotami. Lūk, skaidrojums, kāpēc tas nepieciešams tieši tagad.

Šajā zinātnes slejā atrodamās tēmas tikai pirmajā mirklī varētu šķist sarežģītas: tās tiks pasniegtas vienkāršākā – ne tik akadēmiskā valodā. Galvenais mērķis ir parādīt, ka fizika, ķīmija un dabaszinātnes kopumā jau nav nemaz tik tālas, nesaprotamas un svešas arī tiem, kuri uzskata sevi par pilnīgi neeksaktiem cilvēkiem. Jo visa pasaule, tostarp mūsu sadzīve, ikdiena – jo sevišķi augsti attīstīto mūsdienu digitālo tehnoloģiju laikā – ir būvēta uz zinātnē pierādītiem, izmērāmiem atklājumiem.

Profesora Auziņa zinātnes sleja

Mārcis Auziņš: "Kādēļ lasīt manus tekstus? Man šķiet, ka dabaszinātnes mēs bieži mēdzam "ignorēt", sakot, ka tās ir formālas, sausas un neinteresantas. Gribētos ļaut lasītājam ieraudzīt, ka tās ir daļa no mūsu dzīves – krāsainas un interesantas."

Biogrāfijas pieturzīmes:

  • Pēc profesijas fiziķis, šobrīd Latvijas Universitātes profesors, Eksperimentālās fizikas katedras un Lāzeru centra vadītājs.
  • No 2007. gada līdz 2015. bijis Latvijas Universitātes rektors.
  • Strādā kvantu fizikas jomā un ir vairāk nekā simts zinātnisko rakstu, kas publicēti pasaules vadošajos fizikas žurnālos, un vairāku simtu konferenču ziņojumu autors.
  • Kopā ar kolēģiem no Rīgas un Bērklijas uzrakstījis divas monogrāfijas, kas izdotas "Cambridge University Press" un "Oxford University Press" izdevniecībās un abas ir piedzīvojušas atkārtotus izdevumus.
  • Karjeras laikā dzīvojis un strādājis dažādās valstīs – Ķīnā un Taivānā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Anglijā, Izraēlā un Vācijā.
Visi cilvēki nekad nepārzinās visas formulas un definīcijas, bet arvien biežāk un arvien lielākai sabiedrības daļai trūkst pamatskolas līmeņa zināšanas – kaut vai par to, kas ir zinātne, zinātnisks, pierādījums un eksperiments. Diemžēl arī jaunieši ar savām skolas gados iegūtajām zināšanām rāda, ka tās nav pietiekamas, – to apliecina ne tikai statistikas tabulas par jauniešiem, kas neizvēlas studēt dabaszinātņu priekšmetus vai nespēj sekmīgi nokārtot eksakto priekšmetu eksāmenus, bet arī pētījumi, kur mērīta veselības pratība, tostarp attieksme pret vīrusiem, vakcīnām utml. Arī medijpratības trūkums, uzķeršanās uz viltus ziņām un dezinformāciju savā ziņā netieši, bet tomēr, ir stāsts par to, kam sabiedrība uzticas.

Tas, kas mulsina zinošu prātu, ir, ka lietās, kur ir pieejami pierādījumi, kas izmērāmas ar mērinstrumentiem, kas ir "redzamas" un "taustāmas" (ne vienmēr ar acīm un rokām), ir cilvēki, kas savu viedokli nevar izskaidrot, bet paļaujas uz ticību.

Viņi tic tam vai citam viedoklim, jo pašiem trūkst izpratnes par to, kā vispār zinātne un zinātniskie pieņēmumi veidojas un darbojas.

Zinātnes pamatā ir pierādījumi, kas ir izskaidrojami. Un, ja visu nevar zināt – jo sevišķi eksaktos priekšmetos neskolojies cilvēks –, tad var uzticēties cilvēkiem, kam ir tādas – pierādāmas – zināšanas.

To apliecina starptautisks pētījums, kur Latvijas vārds izskan to valstu vidū, kur ir vislielākā uzticēšanās māņticībai pasaulē – Latvija šajā pētījumā ir pirmajā vietā pēc rādītājiem, kas mēra ticību veiksmei un nākotnes pareģošanai. Izvēle – ticēt brīnumiem – šķiet saprotamāka un pieņemamāka, kamēr zinātnes "labā lieta" ir tā, ka liela daļa no šiem it kā "brīnumiem" patiesībā ir racionāli pierādāma.

Ar fizikas profesoru Mārci Auziņu LSM.lv sadarbojas, jo gan ar savām lekcijām dažādu uzņēmumu auditorijās, gan ar rakstiem viņam ir izdevies uzrunāt to sabiedrības daļu, kas paši neprastu atrisināt fizikas uzdevumu vai izskaidrot eksperimenta gaitu – tātad no fizikas, ķīmijas un dabaszinātnēm tālu stāvošus.

Rakstos par kvantu fiziku, pulksteņa laiku, kas patiesībā ne vienmēr rāda pareizi, kā arī meditācijas zinātnisko pamatojumu un citiem tematiem būs izskaidrots, kā fizikas vēstures atklājumi radījuši apstākļus, kas mūsdienās šķiet pašsaprotami, tomēr neizskaidrojami, reizēm – pat brīnumaini.

LSM.lv lasāmi arī citi ar tehnoloģijām un zinātni saistīti raksti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti