Aizvadīta kārtējā mājas spēļu sērija, kur atcerēties pat negribas. Labi, tās startā rīdzinieki pieveica tādus pašus "miroņus" Čerepovecas "Severstaļ". Šī uzvara (5:2) bija par iemeslu, lai treneri atrautos no realitātes, paceltu galvu un runātu augstās tēmās par "jauno dzīvi". Pēc tam bija divas spēles ar CSKA un SKA. Un tā jau bija cita opera pret sezonas līderiem. Sensācijas izpalika - vēl divas barankas attiecīgi ar 0:2 un 1:6. Eh, pazīstu tevi, Rīgas "Dinamo": divas spēles un vieni iemesti vārti.
Saprotams, bija arī pozitīvas lietas (jā, optimisti tās vienmēr atrod). Piemēram, sestdien uz Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa komandu klātienē atnāca paskatīties 9000 cilvēku. Neviens Latvijas klubs pašlaik tādu auditoriju savākt nespēj. Skaidrs arī, kādēļ bija tik daudz skatītāju. Ne jau uz Miku Indraši vai Miķeli Rēdlihu iztērēja savas dzīves trīs stundas, bet izmantoja retu iespēju klātienē redzēt Burvi, kā sauc Pāvelu Dacjuku, un viņa maiņas biedru Iļju Kovaļčuku. Un šādu līdzjutēju var saprast.
Patika arī tas, ka "Dinamo" jaunatne vēl kaut ko grib un pēc kaut kā tiecas. Atšķirībā no līderiem.
Rīdzinieku ceturtā maiņa Edgars Kulda - Nikolajs Jeļisejevs - Georgs Golovkovs spēlē pret SKA nepārprotami bija labākā. Kāds gan signāls vēl vajadzīgs "Dinamo" vadībai, lai Skanstes ielā pielektu, - pašreizējā turnīra situācijā vairāk uzticaties jaunajiem!
Bet nē, jaunatne pagaidīs... Normundam Sējējam visam ir savi attaisnojumi. Pat pēc spēles pret SKA viņš tos atrada ātri un viegli: "Daudz spēku atstājām spēlē pret CSKA. Daudz traumēto, mums palikuši tikai seši aizsargi, ieskaitot jaunos. Pirmo trešdaļu spēlējām normāli, pēc tam sākām pieļaut daudz individuālu kļūdu, sapelnījām daudz noraidījumu. Spēlē pret tik labu komandu, kurā tik daudz meistaru, tik daudz kļūdīties un noraidīties nedrīkst."
Un ko tagad? Skaidrs, ka sezona sen sabojāta, un sabojāta pamatīgi. Nekādu ilūziju par to nav.
To gan arī nebija kopš pērnā gada oktobra. Taču priekšā vēl gaida vairāk nekā desmit spēļu regulārajā čempionātā un laikam viens no galvenajiem pārbaudījumiem mūsu izstīdzējušajai komandai ir ceļš uz Ķīnu. Pēc diviem zaudējumiem "Dinamo" hokejisti jau nākamajā dienā devās visgarākajā izbraukumā - 12 dienās 17 000 kilometru un piecas spēles, tostarp Ķīnā pret "Kuņluņ". Izbraukums sarežģīts, jo organismam vajadzēs strauji adaptēties. Piemēram, sestdien spēle pret Habarovskas "Amur" sāksies deviņos no rīta pēc Latvijas laika. Kalendārs paredz, ka šajā izbraukumā mūsu komanda spēlēs ar Jaroslavļas "Lokomotiv" (9.janvārī), Vladivostokas "Admiral" un "Amur" (attiecīgi 12. un 14.janvārī). Pekinā ar "Kuņluņ" jāspēlē 16.janvārī un visbeidzot 19. datumā Minskā pret vietējo "Dinamo".
Izturēsim? Zaudēt "Dinamo" jau sen vairs nav ko. Un pēdējā -14.- vieta Rietumu konferencē jau sen ir ierasta. Līdz 13.vietai - 14 punktu bezdibenis ("Severstaļ" rēķinā ir 56 punkti). Sliktāk nekā rīdziniekiem šosezon klājas tikai Novokuzņeckas "Metallurg" (Austrumu konferences autsaidera rēķinā 30 punktu). Kādi ir priekšlikumi?
Man radās oriģināla doma. Tātad 16.janvārī būs pirmā un līdz ar to vēsturiskā "Dinamo" spēle ar "Kuņluņ". Spēle paredzēta Pekinā, tātad, ja "Dinamo" spēlēs tikpat nejēdzīgi un līdz spēlei Ķīnas galvaspilsētā negūs nevienu punktu,
par sodu ierosinu spēlētājus iesēdināt kravas sastāvā un mājup sūtīt ar vilcienu.
Vēl jo vairāk tādēļ, ka līnija ir atklāta. Zināms, ka vēl novembra sākumā Rīgā no Ķīnas ieradās pirmais dzelzceļa kravas sastāvs. Nākamais esot plānots kāreiz janvārī.
Rezultāts pārsniegtu visas cerības - vilciens nobrauktu vairāk nekā 11 500 kilometru 12 dienās plānoto 14 dienu vietā. Protams, var rasties neērtība, jo Minskā rīdziniekiem jāspēlē 19.janvārī, un trijās dienās ar vilcienu nekādi nepaspēt. Bet mums taču ir Krievijas jaunatnes līgā spēlējošā HK "Rīga"! Ronalda Ozoliņa un Aleksandra Ņiživija puiši palīdzēs, ja kas. Turklāt pirmo vilciena sastāvu 7.novembrī sagaidīja pat satiksmes ministrs Uldis Augulis. Šoreiz uz perona varētu būt Latvijas Hokeja federācijas prezidents Aigars Kalvītis. Tas taču arī gods, un svinīgi turklāt.
Vajag taču kaut kā piespiest "Dinamo" hokejistus cienīt līdzjutējus. Un "Dinamo" vadībai arī jāaizdomājas.
Tik nejēdzīgi vadīt kolektīvu, lai arī par svešu Krievijas naudu, ir vienkārši bezatbildīgi.
Padomājiet paši - daži "Dinamo" spēlētāji gadā saņem 250 000 eiro algu. Un pēc tam nav neērti acīs skatīties un iet uz ledus?
