Apvērsums – tas ir visprecīzākais šo notikumu raksturojums. Viss notika ātri, diezgan trokšņaini un beidzās negaidīti. Tiesa, jāprecizē, ka varas maiņa norisinājās, tā teikt, pēc noteikumiem. Vispirms vairākums delegātu nobalsoja par jaunas valdes ievēlēšanu, bet jau pēc tam ķērās pie paša bosa. Rezultātā 18 gadus ilgajam laika posmam, kurā Kirovs Lipmans atradās federācijas vadītāja amatā, pienāca beigas. Bet tas jau ir vesels laikmets ar četrām olimpiādēm, spēlēšanu augstākajā divīzijā 20 gadus pēc kārtas, ar 2006.gada pasaules čempionātu Rīgā un "Arēnas Rīga" uzcelšanu!
Kurš iniciēja šo varas maiņas procesu, nav noslēpums. Šajā gadījumā uzvaru svinēja, kā es to nosauktu, ''"Dinamo” partija".
Katram gadījumam paskaidrošu, ka visa šī plosīšanās ap federāciju (sākumā kongresā bija paredzēta tikai atskaitīšanās, bet nekādā ziņā ne vēlēšanas), kuru sāka no Šveices atgriezies uzņēmējs Viesturs Koziols, ir scenārijs, kura autors ir sens Lipmana ienaidnieks un a/s "Dinamo Rīga” padomes priekšsēdētājs Juris Savickis. Faktiski mēs kļuvām par liecinieku tam, kā turpinās rēķinu kārtošana. Un tam arī tika piesaistīta "Latvijas gāzes" vadītāja figūra.
Īstenībā Kalvītis kā politiķis nebija nevienas konkrētas nometnes pusē. Savulaik viņš strādāja LHF valdē, tas ir, palīdzēja Lipmanam, bija viens no tiem, kas kopā ar viņu lidoja uz Maskavu uz sarunām par Rīgas "Dinamo" veidošanu. Taču pēc kāda laika viņš pārmetās Savicka nometnē, kļūstot par mūsu KHL kluba valdes priekšsēdētāju. Tagad Savickis atkal ir nolēmis izspēlēt "Kalvīša kārti" un iznāk, ka nav pārrēķinājies – likme ir bijusi rezultatīva. Vēl vairāk, "Dinamo" boss lieliski saprata, ka Koziols nav tā figūra, kam būs sekotāji. Bet Kalvītis, kā nekā, ir bijušais premjers, kurš sēž uz "gāzes adatas", starp citu, tāpat kā Savickis ar savu "Iteru". Viss sakrita...
Sakrita un iznāca arī tāpēc, ka Kirovu Lipmanu elementāri nodeva.
Es ne reizi vien viņam esmu norādījis uz viņa vājo vietu – viņš nepazīst cilvēkus. Bet vēl viņu nodeva naivais pieņēmums – ja samaksāsi, viņi būs tavi uz mūžiem.
Bet tā nav. Iznāk, ka „mājas darbu” pirms šī kongresa Lipmans izpildīja sliktāk nekā pretējā nometne, un par to arī samaksāja. Viņam nepalīdzēja atbalsta vārdi ne no Starptautiskās Hokeja federācijas prezidenta Renē Fāzela, ne arī no Krievijas kolēģa Vladislava Tretjaka. Tikai iedomājieties – no 21 delegāta ar balsstiesībām par Kalvīti nobalsoja 18. Tas ir Lipmana kā LHF prezidenta krahs – viņš bija pārliecināts, ka Kalvītis viņu nenodos. Jo tikai divas dienas pirms liktenīgā balsojuma Lipmans piezvanīja Kalvītim, lai paustu savas bažas, un viņš apstiprināja, ka netīko pēc viņa krēsla. Iznāk – piemānījis (tieši vajadzīgā atbilde, ko viņš dzirdēja no Kalvīša, arī ļāva Lipmanam, visiem dzirdot, paziņot, ka viņš par 200 procentiem ir pārliecināts par savu uzvaru vēlēšanās un aizies no sava amata tikai tad, kad pats to gribēs).
Īstenībā visas šīs attiecības starp diviem ambicioziem cilvēkiem Kirovu Lipmanu un Juri Savicki ir lirika, par kuru ierindas līdzjutējam nevajadzētu būt nekādai darīšanai. Hokeja žēl – izrādās, ka tajā ir ļoti daudz grupējumu, interešu, daudz nekārtību un zempaklāja spēļu.
Šī jucekļa dēļ organizācija nestrādāja tā, kā vajag, vai arī tās darbs tika būtiski bremzēts.
Vai ir slikti, ka tagad Kalvītis stūrēs Latvijas hokeju? Tagad par to agri spriest – vai tas ir slikti vai labi.
Bet, ja arī sākt par to spriest, tad tā būs vistīrākā spekulācija. Darbi parādīs, ne pļāpāšana. Ir skaidrs, ka līdz ar Lipmana aiziešanu vairāki zaudējumi ir neizbēgami. Piemēram, sponsoru loku droši vien atstās "Grindeks", Latvijai tuvākajā laikā neredzēt pasaules čempionātu. Un ne tikai tāpēc, ka 2006.gadā Rīga to varēja sarīkot, daudzējādā ziņā pateicoties Lipmanam un viņa draudzībai ar Renē Fāzelu. Vienkārši Juris Savickis nepieļaus, lai Rīgā parādītos otra arēna, kas ir obligāts nosacījums pasaules čempionāta rīkošanai. Tieši Savickim pieder „Arēna Rīga”, un kāpēc viņam būtu vajadzīgs konkurents? Tas ir fakts. Vai Kalvītis ar savu aizņemtību varēs tik daudz laika veltīt hokejam kā to darīja Lipmans, – par to es šaubos (tiesa, ja pareizi organizē darbu, tad katru dienu parādīties LHF birojā nevajag).
Daudz ir runāts par to, ka federācijā Lipmana laikā zēla autoritārisms. Īstenībā tas bija pilnīgi dabiski, jo "Grindeks" bija viens no federācijas galvenajiem sponsoriem. Un saprotams, ka, paņemot naudu no savas ražošanas un novirzot to hokejam, Lipmanam bija jākontrolē šīs naudas plūsmas.
Tas, ka federācijas vadība notika „ar roku” un bez Lipmana paraksta tajā nekas netika izlemts, arī ir fakts, kas ne vienmēr nāca par labu lietai.
Tagad būs citādi, jo solījumi pirms kongresa taču tika doti dāsni. Tajā skaitā arī populistiski. Tagad nāksies tos pildīt. Sasāpējušu jautājumu ir daudz. Tā pati finansēšana, piemēram. Bet varbūt "Latvijas gāze" kļūs par Latvijas hokeja ģenerālsponsoru? Tas būtu lieliski. Taču kaut kā man negribas ticēt... Aigaram Kalvītim ir divi gadi, lai pierādītu (LHF pārvēlēšanas kongress notiks 2018.gadā) , ka viņš ir hokeja cilvēks (te jāpiebilst, ka viņa divi dēli nodarbojas ar hokeju profesionāli), šī sporta veida attīstība un uzplaukums viņam nav tukši vārdi, īsāk sakot – viņš nav „kāzu ģenerālis”. Komanda viņam ir savākta, atliek uzrotīt piedurknes un ķerties pie darba. Tiesa, pagaidām nav skaidrs, kur uz sēdēm pulcēsies jaunie vadītāji. Jo LHF birojs Raunas ielā arī ir ēka, kas pieder Kirovam Lipmanam. Tā kā pārcelšanās ir neizbēgama.