Pusdiena

Briti uz laiku pārstājuši dalīties izlūkdatos ar ASV izlūkdienestiem

Pusdiena

Pusdiena 26.05.2017

Vita Anstrate: Kometārs par Ilonas Kronbergas atkapšanos

Vita Anstrate: Jautājumi pēc Bērnu tiesības inspekcijas vadītājas atkāpšanas

Trešdien amatu atstājusi Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Ilona Kronberga. Pirms pusgada īpaša komisija atklātā konkursā tieši Kronbergu izraudzījās kā piemērotāko kandidāti inspekcijas vadības amatā pēc tam, kad darbu pameta ilggadējā priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa. Kronberga atlūgumu skaidro ar pozitīvām izmaiņām viņas dzīvē, kuras nepaskaidro, bet jāpiemin arī fakts, ka viņas atkāpšanās seko laikā, kad inspekcija risina dažādus, skaļi izskanējušus ar bērnu tiesībām saistītus problēmu jautājumus un uz viņu tika liktas lielas cerības.  

Jāsaka, ka nudien atbildīgais ministrs un inspekcijas vadītājas pakļautie darbinieki arīdzan esot šo ziņu pieņēmuši ar nožēlu, jo Kronberga darbu pagājušā gada nogalē uzsāka ar lielu sparu un uz viņu tika liktas lielas cerības. Amatā viņa stājās ar lielu pārliecību par sevi, enerģiju un intervijā Latvijas Radio sacīja, ka sistēma viņu nesalauzīšot.

Tagad, pēc pusgada, ministrijā atzīst, ka viņa lieliski tikusi galā ar saviem darba pienākumiem un būs aicināta kā eksperte dažādās darba grupās. Šodien sazinājos ar Labklājības ministriju, un tā minēja trīs padarītos darbus. Kronberga esot izvērtējusi inspekcijas funkcijas, audžuģimeņu uzskaites sistēmas efektivitāti un esot iesniegusi arī plānu, kā stiprināt inspekcijas kapacitāti un darbinieku profesionalitāti.

Kronberga pati šo soli pamato ar it kā pozitīvām pārmaiņām savā dzīvē, kuras plašāk nekomentēšot. Šeit jāatgādina, ka līdzīgi tad, kad amatu atstāja ilgi strādājusī un pretrunīgi vērtētā inspekcijas vadītāja Rieksta-Riekstiņa,  viņa arī savu atlūgumu pamatoja ar iemesliem, kas saistīti ar privāto dzīvi, nevis darbu.

Un interesanti, ka arī par nozari atbildīgais ministrs, pieņemot atlūgumu, neesot pavaicājis par atkāpšanās iemesliem ko vairāk. Arī pašas Kronbergas skaidrojumi par it kā pozitīvām pārmaiņām privātajā dzīvē ir ļoti skopi un nepārliecinoši, un plašākai sarunai ar Radio viņa neatsaucas. Tomēr šorīt sarunā ar Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieci izskanēja, ka šie personiskie iemesli liedzot Kronbergai padziļināti interesēties par šo jomu. 

Es gribētu izcelt, ka šī pusgada laikā inspekcijai nācies risināt vairākus skaļus bērnu tiesību pārkāpumu gadījumus, un tie visi bijuši saistīti ar pašvaldību, to sociālo dienestu iespējamu nolaidību, vēl citiem pārkāpumiem. Šis gads iesākās ar vairākām traģēdijām. Dobelē bojā gāja tēvs un māte, kas bija bērna gaidībās, bet vēl citi mazi bērni ilgstoši bija ieslēgti dzīvoklī kopā ar mirušajiem vecākiem. Arī Rēzeknē bojā gāja kāda 12 gadus veca meitene ugunsgrēkā, kas mājās bija palikusi viena un ne pirmo reizi. Šādi līdzīgi gadījumi gada sākumā sekoja cits citam. Inspekcija šajā gadījumā solīja stiprināt sadarbību starp dažādiem pašvaldību un valsts dienestiem, lai šādas problēmas nepieļautu.

Otro reizi uz Kronbergu ar lielām cerībām raudzījāmies, kad sākām „Sistēmas bērnu” pētniecības ciklu sabiedriskajos medijos un vēstījām par dažādiem bērnu tiesību pārkāpumiem Jelgavas bērnunamā un ne tikai, arī par iespējamu emocionālo un fizisko vardarbību, kas notiek šādās slēgtā tipa iestādēs.

Vērtējot inspekcijas darbu izmeklēšanas laikā un publisko komunikāciju medijos, vairāki eksperti un bijušie bērnunamu audzēkņi atzina, ka ir vīlušies inspekcijas vadītājā, kas nebija enerģiska problēmas skaidrot plašākai sabiedrībai, uz intervijām bieži vien sūtot kādu citu darbinieku. Arī atbildīgo komisiju deputātiem Saeimā nebija skaidrs, kā pēc tik apjomīgiem iesniegumiem, kādus inspekcija saņēmusi martā, nebija lūguma no amata atstādināt Jelgavas bērnunama vadītāju.

Un zināms, ka par vardarbību viena darbiniece sodīta ar 200 eiro, viena lieta izbeigta, bet vēl vienu vēl izmeklē. Savukārt atsevišķos diskusiju raidījumos, kuros tika pārrunātas ierakstos atklātās problēmas, eksperti, tostarp no Tiesībsarga biroja, atzina, ka netika sadzirdējuši pārliecinošu inspekcijas vēlmi cīnīties pret tā saukto „sistēmu” un pašvaldību pretsparu, un, jā, vēlreiz vilšanās vai neuzticība ir tie vārdi, ko sacījuši citi intervējamie. Kā arī tas, ka šādas biežas vadības maiņas vājina institūciju, kurai šobrīd pievērsta diezgan liela sabiedrības uzmanība, norāda Tiesībsarga birojā.

Pagaidām vēl nav izlemts, vai inspekcijas jauno vadību meklēs atklātā konkursā vai vadītāju izraudzīsies no inspekcijas darbinieku vidus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti