Latvijā visbiežākie plūdi ir pavasara pali, kad kūstošais sniegs un ledus sastrēgumi izraisa ūdens līmeņa celšanos upēs, applūst krasti. Šādiem plūdiem lielākoties nav raksturīgas lielas straumes. Ūdens izkāpis no krastiem rāmi plūst, lai arī dažkārt, pārraujot kādu dambi, var gadīties arī postošas straumes.
Savukārt Latgalē šoreiz izcēlās Latvijai neraksturīgi plūdi, ko izraisa liels nokrišņu daudzums īsā laikā. Nedaudz vairāk kā diennakts laikā uz Latgales laukiem nonāca tāds ūdens daudzums, kāds rastos, ja vienas diennakts laikā tur pilnībā izkustu aptuveni pusotru metru bieza sniega kārta. Ūdens, kas no pavasarī kūstoša sniega dienām un pat nedēļām ilgi lēnām plūst uz upēm, tagad uz laukiem izlija uzreiz.
Applūda lauki, kas pavasara palos parasti necieš. Ūdenim, meklējot ceļu lejup pa reljefu uz upēm, tas arvien pieauga apjomā un straumes mazajos grāvjos un citās ieplakās kļuva postošas. Pavasara palos nekas tāds nenotiek.
Pirmajā plūdu dienā ūdens līmenis Latgales vidēja izmēra un lielajās upēs nebija bīstams, jo ūdens gluži vienkārši vēl nebija ticis līdz tām. Ūdens atradās uz laukiem un māju pagalmos. Tikai pēc divām dienām upes sāka izkāpt palienēs.
Un visdīvainākais ir tas, ka no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra nav un nebija neviena brīdinājuma par gaidāmajiem plūdiem.
Sinoptiķi brīdināja par stipru lietu, bet par to brīdina bieži - par plūdiem ne vārda. Un hidrologus pat īsti nevar vainot. Normatīvie akti noteic izsludināt brīdinājumus tad, kad ūdens līmenis ir bīstami augsts upju krastos vai jūras piekrastē. Pēc spēkā esošajiem noteikumiem plūdu Latgalē nemaz nav.
Piemēram, Kārsavas novads, kur applūda tūkstošiem hektāru un izveidojās slavenā Kārsavas rumba atrodas 20 kilometru attālumā no tuvākās hidroloģiskās stacijas Rēzeknes upes krastā Griškānos. Piektdien Vides ministrija pēc šiem upju hidroloģiskajiem datiem secināja, ka nekas ārkārtējs Latgalē nav noticis. Tas ir tas pats, kas, piemēram, tad, kad applūdusi Krastmala pateikt, ka plūdu nav, jo Olainē viss ir sauss.
