Video blogs: Ticējumi nestrādā un nekad nav strādājuši!

Šovasar piedzīvojam izteikti vēsu, bet Vidzemē un Latgalē arī lietainu laiku. Tādēļ interesanti, vai dabas zīmēs un ticējumu datumos iepriekš bija manāma šāda auksta vasara? Vienmēr esmu bijis skeptisks pret tautas ticējumu saistību ar realitāti, jo īpaši zīmīgo datumu pareģojumus. Latvijā laika apstākļiem nav izteikta cikliskuma, kas ļautu droši secināt - ja konkrētā dienā līst, tad līs vēl 49 dienas, vai ja kādā citā dienā spīd saule, tad Ziemassvētkos būs bargs sals. Tā nav un nekad nav bijis.

Šoreiz meteoroloģisko novērojumu arhīvā guvu apstiprinājumu tam, ka lietus Septiņu gulētāju dienā jeb 10. jūlijā nenozīmē lietavas septiņu nedēļu garumā un tāpat saulains laiks šajā datumā negarantē sausu un saulainu atlikušo vasaru. Piemēram, šogad, kad kalendārajā vasarā bijušas tikai dažas dienas, kurās visā Latvijā nelīst, tieši 10. jūlijs bija viena no sausākajām dienām un lielākajā Latvijas daļā tiešām spīdēja saule un nelija. Nākamajās dažās dienās ticējums, kas vēstīja par gaidāmu sausu un saulainu laiku, pievīla - aptuveni puse (kā nu kurā Latvijas vietā) no nākamajām desmit dienām bija lietainas, turklāt vietām nolija vairāk nekā puse mēneša normas, Latgalē pat vairāk nekā visa mēneša klimatiskā norma. Cilvēki mēdz arī domāt, ka ticējumi nedarbojas mūsdienās, bet darbojās agrāk, kad "cilvēks dabu vēl nebija sabojājis". Arī tas ir mīts, jo ļoti senu arhīvu dati rāda, ka Septiņu gulētāju ticējums nestrādāja ne Ulmaņlaikos, ne pat vēl senākā pagātnē. Rīgā laika apstākļu novērojumus veic jau gandrīz divus gadsimtus, un pat 19. gadsimta vidū veiktie pieraksti rāda - saulains laiks Septiņos gulētājos negarantē sausu vasaru un lietains nenozīmē septiņas lietainas nedēļas.

Saistītie raksti
Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti