Labrīt

Bērnu mācīšanā skolotāji gribētu būt radošāki, bieži tam stundā nepietiek laika

Labrīt

Mārtiņš Bičevskis par aktualitātēm un pārmaiņām banku sektorā

Uģis Lībietis: Ko nozīmē Turcijas operācija Sīrijā?

Uģis Lībietis: Ko nozīmē Turcijas operācija Sīrijā?

Šīs nedēļas vidū Turcijas sauszemes un ASV gaisa spēku atbalstīti, grupējuma "Brīvā Sīrijas armija" kaujinieki veica uzbrukumu grupējuma “Islāma valsts” kontrolētajai Džarabulusas pilsētai. Šī bija lielākā Turcijas iesaistīšanās Sīrijas pilsoņu kara risināšanā. 

Operācija “Eifratas vairogs” notika laikā, kad Turcijā vizītē bija ieradies arī ASV viceprezidents Džo Baidens.  Vai šī operācija liecina par Turcijas un ASV attiecību stiprināšanos un kā tā ietekmēs nesen atjaunotās attiecības ar Krieviju?

Turcija maina retoriku

Turcijas Ārlietu ministrijas izplatītajā paziņojumā tika teikts, ka cīņa ar teroristu organizāciju “Islāma valsts” un tās padzīšana no pierobežas reģioniem esot pilnīga Turcijas prioritāte. Līdz ar to arī ir izskaidrojama sadarbošanās ar Brīvās Sīrijas armijas opozīcijas kaujiniekiem un ASV gaisa spēkiem, lai padzītu „Islāma valsts” kaujiniekus no viena no viņu atbalsta punktiem robežas tuvumā.

Turcijas puse norāda, ka visas darbības ir bijušas saskaņotas gan ar starptautiskās koalīcijas spēkiem, gan arī esot tikusi informēta Maskava. Operācijas mērķis arī esot nosūtīt skaidru signālu par to, ka Turcija nekad nepieņems vienpusējus lēmumus, kuri vērsti pret vairumu Sīrijas iedzīvotāju. Tāpat netikšot pieļauts, ka dažādas teroristu organizācijas turpina kontrolēt reģionu, kas ir kritiski svarīga valsts nacionālajai drošībai.  

Nenoliedzami, pēdējā laika Turcijas retorikā ir skaidri saklausāma arī Maskavas balss. Vēl pirms dažām nedēļām Krievijas un Turcijas attiecības faktiski bija pilnībā iesaldētas. Taču pēc abu valstu līderu Redžepa Tajipa Erdogana un Vladimira Putina tikšanās tā vien liekas, ka šīs ir pavisam citas valstis un arī pavisam cita politika.

Proti, Turcija, kas agrāk asi uzstāja uz Sīrijas prezidenta Bašara al Asada gāšanu, tagad sola ar savām darbībām darīt visu iespējamo, lai saglabātu Sīrijas teritoriālo un politisko vienotību. Turcija arī turpināšot atbalstīt centienus sasniegt pārejas procesu, kurā notiks patiesa transformācija, kas atspoguļos Sīrijas iedzīvotāju intereses, kā arī nestu stabilitāti, labklājību un drošību.

Kāpēc uztraucas Maskava?

Lai arī šie paziņojumi izklausās pēc Maskavas viedoklā paušanas, gan Krievija, gan Sīrijas valdība šo operāciju ir nosodījušas un nosaukušas par Sīrijas suverenitātes pārkāpumu.  

Sīrijas pozīcija ir visai skaidra – ja Turcija tiešām grib cīnīties pret islāmistu teroristiem, tad tai savas darbības ir jāsaskaņo ar oficiālo Damasku, līdzīgi kā to dara Maskava. Arī Maskava vēlas, lai Ankaras darbības tiktu saskaņotas ar Sīrijas vadību, jo tas ļautu izvairīties no civiliedzīvotāju upuriem un ļautu operāciju pret teroristiem veikt daudz veiksmīgāk.

Kāpēc Maskava ir tik satraukta? Kā norāda vairāki krievu eksperti, uzsākot šo operāciju, Erdogans ir nosūtījis ļoti spēcīgu signālu Krievijai. Proti, lai arī attiecības ar Maskavu ir uzlabojušās, attiecības ar ASV tomēr ir prioritāras un Turcija labāk iesaistās ASV, nevis Maskavas vadītajā pretterorisma koalīcijā. Ļoti iespējams, ka tagad attiecības ar Maskavu atkal varētu pasliktināties, taču, kā pieļauj eksperti, Erdogans atkal spēlē pats savu spēli.


ASV un Turcija atbalsta pretējās nometnes

Arī attiecības ar ASV Turcijai pēdējā laikā nav bijušas visai labas. pēc pagājušā mēnesī notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma Turcijas un ASV attiecības tiešām ir kļuvušas daudz vēsākas, jo Ankara apsūdz Vašingtonu iespējamā apvērsuma plānošanā.

Turklāt jāatgādina, ka ASV tiek pieprasīts izdot islāma garīdznieku Fetullahu Gulenu, kurš tiek uzskatīts par īsto jūlijā sarīkotā neveiksmīgā apvērsuma plānotāju. Interesanti, ka iepriekš ASV prasīja piešķirt skaidrus pierādījumus, kas apstiprinātu Gulena vainu, bet Džo Baidena vizītes laikā jau tika visai atklāti runāts par to, ka sarežģītās sarunas par viņa izdošanu jau notiek.

Atsevišķi eksperti pieļauj, ka amerikāņu un turku bruņoto spēku kopīgi īstenotā operācija “Eifratas vairogs” ir domāta tam, lai līdzšinējās domstarpības atstātu otrajā plānā un pierādītu, ka abas NATO valstis joprojām ir stratēģiskie sadarbības partneri.

Bet ASV un Turcija Sīrijas konfliktā faktiski atbalsta pretējās nometnes. Un šis ir pats strīdīgākais un, iespējams, arī pats svarīgākais aspekts šo dienu militārās operācijas konfliktā.

Runa ir par Sīrijas kurdu kaujiniekiem, kuriem atbalstu ir sniegušas Amerikas Savienotās Valstis, uzskatot kurdus par vieniem no svarīgākajiem sabiedrotajiem cīņā pret “Islāma valsti”. Turcija šos pašus kurdus uzskata par valstī aizliegtās Kurdistānas Strādnieku partijas atbalstītājiem, pret kuriem ir jācīnās tieši tāpat kā pret “Islāma valsti”.

Taču pastāv viedoklis, ka patiesībā šo dienu operācijas ir bijušas vērstas tieši pret kurdiem, jo ne Turcija, ne Sīrijas vadība nav ieinteresēta kurdu panākumos, kuri pēdējā laikā ir ievērojami.

Kā zināms, kurdi vēlas sev autonomiju Sīrijas un Turcijas pierobežā, proti, kurdi pat vēlas izveidot savu federāciju un, iegūstot kontroli pār vairākām nozīmīgām pilsētām, šādi mērķi varētu piepildīties. Iespējams, ka tieši šī iemesla dēļ Sīrijas vadība ir ļāvusi operācijai noritēt un tikai pēc tās beigām to ir kritizējusi.

Kurdu loma Sīrijas konflikta risināšanā

Lai arī iepriekš par to ir runāts salīdzinoši maz, kurdu nozīme ir ļoti liela. Visai plaši šajās dienās tiek apspriests arī ASV viceprezidenta solījums vai pat draudi kurdu kaujiniekiem – ja viņi īstenos savas aktivitātes uz Rietumiem no Eifratas upes, amerikāņu palīdzība tiks zaudēta.

Jau dienu vēlāk kurdu kaujinieki savas pozīcijas šajā reģionā atstāja. Ir eksperti, kas uzskata, ka kurdi šajā situācijā ir upura lomā. Proti, sadarbība ar kurdiem tiek upurēta, lai iegūtu daudz lielāku un ietekmīgāku partneri, proti Krieviju.

Un arvien vairāk analītiķu norāda, ka, ja ASV patiešām gribētu pilnā apjomā iesaistīties Sīrijas konfliktā, tā pat varbūt varētu to mēģināt atrisināt viena pati, taču daudz veiksmīgāk to būtu iespējams izdarīt ar tādu partneri kā Krievija.

Taču kurdiem vien atliek būt piesardzīgiem un cerēt, ka viņi netiks kārtējo reizi izmantoti par kārti lielvalstu spēlēs un netiks nodoti, kā tas jau noticis iepriekš gan Irākā, gan Irānā. Katrā ziņā, pašlaik izskatās, ka tieši kurdu jautājumam Sīrijā tuvākajā laikā varētu būt jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Eiropas Savienības loma Sīrijas konflikta noregulēšanā

Eksperti ir vienisprātis, ka Sīrijas konflikta risināšanā Eiropas Savienība spēlē pat ļoti otršķirīgu lomu, jo galvenie aktieri ir un būs ASV un Krievija. Patiesībā Eiropas Savienība pat ir nonākusi visai sarežģītā situācijā, jo Krievijas mērķis ir nonākt vienlīdzīgās pozīcijās ar Savienotajām Valstīm pie galda, kur tiek pieņemti lēmumi par globālo kārtību. Eiropas Savienībai šeit ir tikai otrā plāna loma, galvenokārt jau tās sarežģītās ārpolitikas arhitektūras dēļ.

Taču var izrādīties tā, ka tieši Eiropas Savienība uz saviem pleciem izjutīs visas Sīrijas konflikta humānās, ekonomiskās un drošības sekas.

Eksperti gan norāda, ka šo situāciju būtu iespējams mainīt, taču Eiropas Savienībai ir nopietni jāpārskata sava politika pret citiem ietekmīgajiem spēlētājiem, jāiesaistās reģionālo drošības jautājumu risināšanā un vienlaicīgi arī jāsaglabā uzticība saviem pamatprincipiem un vērtībām.

Ja tas neizdosies, Eiropai nāksies samierināties ar lomu humāno jautājumu risināšanā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti